Izpētīts, ka uz pārējās, tā sauktās, "civilizētās" pasaules fona, eiropieši nebūt neizceļas ar īpašu attapību. Pat vēl vairāk – eksperti apgalvo, ka vismaz 80 miljoniem jeb katram piektajam eiropietim trūkst elementāru lasīt-rakstīt prasmju, kas salīdzinājumā ar, piemēram, Japānas un Kanādas iedzīvotājiem nav diez ko iepriecinošs rādītājs. Un diemžēl jāteic, ka arī Latvijas iedzīvotāji uz kopējās Eiropas fona ar labo piemēru neizceļas. Drīzāk pretēji…
Jau gadu gadiem malts, ka nepieciešamas reformas Latvijas izglītības sistēmā! Runāts par to, ka ārstu, inženieru, ķīmiķu rindas sāk burtiskā nozīmē nosirmot, jo jaunajiem trūkst gan pacietības, gan pamatzināšanu, lai varētu zinātnes bīdīšanas stafeti drošu sirdi nodota tālāk. Ir jau, ir pie mums, protams, arī ļoti apdāvināti jaunieši, diemžēl visbiežāk ar laiku Latvijā viņiem neizbēgami sāk kļūt par šauru. Tāpat vairākkārt spriests par to, ka nevaram tik mazā valstī atļauties tik daudz juristu, sabiedrisko attiecību un citu humanitāro zinātņu speciālistu. Un nav jau runa par to, ka izglītība (jebkāda) būtu slikta, tikai, būsim godīgi, nereti jauniešus vada ne jau sirdsšķīsta vēlme tiesas zālē vai reklāmas sfērā darboties; drīzāk – tas vienkārši ir vieglākās pretestības ceļš. Nu kādēļ gan lieki mežģīt smadzenes, piemēram, matemātikā, ja tai pat laikā (un praktiski par tādu pašu studiju maksu) var četrus gadus kaut ko stipri aptuvenāku, piemēram, sabiedriskās attiecības, apgūt? Tur, lai iegūtu diplomu, nav obligāti jāpiemīt talantam rakstīt! Nu nav visiem rakstura, lai sevi nepārtraukti lauztu un uzlabotu…
Un, lūk, zinot, apzinoties un identificējot problēmas Latvijas izglītības sistēmā, vien atliek pabrīnīties, kādēļ tad nekas jau gadu gadiem nemainās? Varbūt tādēļ, ka Latvijā, lai kļūtu par ierēdni vai deputātu, par labi atalgotu partijas personu valsts uzņēmumā, arī prasības ir tādas… aptuvenas? Un kādēļ gan tādam, ar ļoti aptuvenām atbildības prasībām bruņotam, deputātam mežģīt smadzenes, plānojot kaut kādas reformas, ja tāpat var turpināt lēni peldēt pa straumi?
Lielisks raksts, kā jāsaprot, par mūsu deputātiem un valsts pārvaldes aprobežotību.
Bet noteikt, ko kuram izvēlēties, ar ko precēties vai ar kādu ideoloģiju dzīvot ož pēc viduslaiku atpalicības vai diktatūras paliekas!
Ja visi humanitārajās zinātnēs ir nožēlojamas viduvējības, tad kas ir žurnālists, vai viņš pārstāv eksaktās zinātnes vai arī ir tādas pašas atpalicības pārprodukcija?
Varbūt šī raksta veidotāja ir brīnumbērns vai ģēnijs, taču ir jāzina, kā tagad mīl teikt – nepārkāpt sarkano līniju.
Lai šajos bada laikos nenodarbotos ar kanibālismu, raksta autorei neviens nebija jāpazemo morāli, bet jāierosina par budžeta grupu noņemšanu humanitārajām zinātnēm, jo esošajā laikā Latvijai nepieciešams atbalsts eksaktajām zinātnēm.
Taču kādā bedrē esam nonākuši ar izpilddirektoriem skolotājiem, ceļu inženieriem un visādiem citādiem mācītājiem ir ne tikai redzams, bet arī baudāms.
Un te var piekrist, ka tautai, ne tikai jāsāk domāt, bet jāķeras pie valsts pārvaldes totālas attīrīšanas, pielietojot pat visradikālākos reformēšanas veidus.
Kas tās eksaktās zinātnes var apgūt, ja jau sestās klases matemātikas grāmata līdzinās ķīniešu ābecei? Bērns nesaprot, učilka atsakās jebko paskaidrot gan stundā, gan ārpus tās, vecāki palīdzēt nevar, jo viņu skolas laikā matemātika bija stipri citādāka… Tā arvien dziļāk matemātiskās neizpratnes purvā. Tad pēc 9. klases rodas humanitārais novirziens ar F līmeņiem centralizētajā matemātikā. Un tad pēc 12. klases rodas sabiedrisko attiecību speciālisti, kam no matemātikas jāprot vien aldziņas latus saskaitīt. Cilvēks beidzot ir atbrīvots no liellaivu traukšanās pa straumei un pret straumi ar dažādiem ātrumiem, kuri viņam nez kādēļ gadiem bija jāaprēķina.
Es nedomāju, ka problēma ir saražoto speciālistu skaitā. Izglītības reforma jau nenozīmē pārdalīt uzsvarus uz atbalstošākām nozarēm. Jautājums ir kompetenču līmenī ar kādām ir iespējams iegūt diplomu, iegūt tautas uzticēto mandātu, iegūt un paturēt , neskatoties ne uz ko. Jautājums, kas ir labs jurists, kas ir labs skolotājs, labs deputāts. Vieglāk ir atbildēt par eksakto sfēru, jo tur ir vairāk saskaitāmu un taustāmu lietu. Ja matemātika jāmācās, kā atmiņas treniņš , bet nevis domāšanas attīstīšana, tad tik pat labi var mācīties dzejoļus, bet bēda, jau ka pati skolotāja bieži vien nemāk izskaidrot, kā notiek uzdevuma risināšana, visbiežāk māca konkrēto piemēro, līdz vispārināšanai nenonākot.
Ar humanitāro zināšanu noliegšanu, jānoliedz visas pasaules humanitāro zinātņu talanti un slavenības.
Bet tepat Grobiņā, Jelgavā un citur eksakto zinātņu speciālisti nespēj ne ar matemātiskiem, ne laboratoriskiem, ne ar kādiem aprēķiniem nodrošināt ceļu kvalitāti, tāpat kā valsts vadīšanas kvalitāti, ka bedrēs vien jāiekrīt.
Var jau mēģenēs izaudzēt bērnus un baudu gūt ar vibratora palīdzību, bet cilvēciskumu aizstāt nespēj nekādi roboti.
Vienīgi var piekrist, ka aizliedz jebkādus budžeta pabalstus studentiem – katrs maksā pats par savu izvēli.
Diplomu ar tautas uzticētu mandātu neiegūst.
1. Vienīgi, ja deputāti izlemj tautas vārdā kādu sponsorēt vai kredītu atmaksāt no pašvaldības fonda.
2. Ja valdība piešķīrusi budžeta kvotas un students iekļuvis budžeta grupā, bet studijām beidzoties students parādījis figu un aizbraucis kur acis rāda.
Atgriežamies pie tā, ka katrs pats sevi apmaksā un citiem tur vairs nav nekādas daļas, kur un par ko mācās, izņemot brīnumbērnus, kurus sponsorē sabiedrība.
Par nelikumībām atbild tiesībsargājošās un kontrolējošās iestādes nevis tirgus sievas.
Atskaites jāprasa no tā, kuram dod, nevis no kura iedomājas un kad sagribas.
Visam ir sava vieta.
Man patīk tie eksaktie talanti. Tik ilgi valdībā skaitīja līdz 27 miljoni nokonsolidēja. Atliek vēl 23 atskaitīt no tautas un 50 sanāks līdz pēdējam kreklam.
Speciālisti kā pie Grobiņas. Asfalstu šķērēja, smiltis bēra un kārtas pa jaunu lika līdz čiks vien iznāca. Ne humāni tautu apzaga, bet eksakti nodokļu naudu nohaltūrēja, ka bedru poligons no smiltīm par jaunu jābūvē. Ne jau kā padomju savienībā, bet talantu brīvajā tirgus Latvijā.
Mūsu žurnālistiem ir ko slavēt.
Arī Tukumu ar graustiem un nenosiltinātām mājām. Piedevām vēl izcili matemātiski, talantīgi un eksakti 120 000 Ls grāmatvedības iztrūkumu izglītībā. Nu, nesanāk ne humanitāri, ne humāni.