Līgojiet droši!? Neba nu kāds tik tādēļ vien, ka kaut kur ”tā stāv rakstīts”, uzreiz mazāk pārgalvīgs kļūs – nokāps no nedrošas laipiņas, nesēdīsies auto, nelēkās ap un pāri ugunij, esot dzērumā. Neatlaidīga zāģēšana un visādu bīstamību uzskaitījums parasti vairāk galvas sāpes, uztraukumu sagādā pārgalvju tuviniekiem un, kā šķiet, īsto mērķauditoriju tāpat šie atgādinājumi īsti nesasniedz.
Godājiet senču tradīcijas!? Šis aicinājums savukārt var kalpot par pamatu bieži vien neauglīgiem disputiem par to, kuras tradīcijas tad tiešām autentiskas, bet kuras – pašu folkloras entuziastu piesacerētas. Kristiešiem, kā lasām šajā pat laikrakstā, tā vispār var būt viela pārdomām, vai tik Saulgriežu svinēšana nav dziļā pretrunā ar viņu pārliecību. Un vēl jau ir taču gana daudz Jāņa bērnu, kuriem Līgo nav nekas vairāk kā vien papildu brīvbrīdis jeb iespēja pabūt kopā ar ģimeni. Savukārt tas pats ”pabūt ar ģimeni” noteiktā vecuma posmā ir visbaisākais sods jauniešiem, jo vecāki, loģiski, ”neko nesaprot” un tikai vienaudžu barā ir spēks.
Bet lai cik dažādi svinētāji arī nebūtu, gribētos visiem un katram vēlēt… īstu svētku prieku. Ne tādu, kas ”dzimst pats no sevis” (tātad ir ārēju faktoru vai vielu ierosināts) un arī ne to, kas ”ir tavs ienaidnieks”, bet vienkāršu svinēšanas prieku, kam neseko mieles par nepadarīto, vai, tieši pretēji – sadarīto. Vai tad būt priecīgam, neatkarīgi no pārliecības vai interesēm, nav visu svētku visdziļākā būtībā? Un arī tas jau gluži kā akmenī iecirsts – kad pats esi priecīgs, arī ”visa pasaule pretī tev smaida” – ne vairs valdība slikta, ne bērni neklausīgi. Un kaut šo vienu pašu reizi, vienu pavisam īso nakti gadā būt priecīgs taču var atļauties ikviens no mums!
Un tomēr… mazliet banāli? Lai! No sirds vēlam visiem priecīgus Līgo svētkus un vēl priecīgākus Jāņus!