Lasītāja skats no malas

Neesmu mūsu avīzes literārās lappusītes (tā savu vietu radusi laikraksta kultūras pielikumā) veidotāja, bet lasītāja gan. Jāatzīst, ka ļoti nopriecājos, kad mūsu laikrakstā parādījās Gunas Rozes recenzija par Nellas no Krotes darbu «Kumeļu sauks Delveris», ko savulaik lasīju «Latvijas Avīzē». Turklāt izrādījās, ka intriģējošā stāsta autore ir mūsu novadniece. Nopriecājos arī, kad uzzināju, ka Guna apņēmusies vadīt novada literātu apvienību. Jo diemžēl jāatzīst, ka kopš laikiem, kad to savulaik laikrakstā «Tukuma Ziņotājs» vadīja Velta Veiriņa, tikai tagad atkal bija vērojams tik apjomīgs un mērķtiecīgs darbs apvienības vadīšanā, turklāt šī visnotaļ radošo cilvēku kopa nu šķiet kļuvusi par vērā ņemamu spēku visā novada kopainā.

Pirms tam? Tukšumu, kas bija radies pēc Veltas aiziešanas no aktīvās žurnālistikas, gan centās aizpildīt arī mans kolēģis Vents, rediģēdams un vismaz uz svētkiem sagatavodams literāras lappuses no materiāliem, ko iesniedza daži entuziasti. Arī tas bija labi. Iespējams, man varbūt arī daži spalvas meistari nepiekritis, bet es kā lasītāja nekādas literārās apvienības darbību neizjutu. Ar baltu skaudību lasīju Dobeles literārās apvienības izdoto kopīgo dzejas krājumu, 90. gadu beigās lasīju par literārās apvienības aktivitātēm Bauskā. Jāatzīst, ka arī tepat pie mums netrūka dzejnieku, rakstnieku. Dažs pat izdevis vairākas interesantas grāmatas, dzejoļu krājumus, taču viņi strādāja katrs atsevišķi. Braucot uz pagastu kultūras darbinieku rīkotajiem pasākumiem, nereti nācās tikties ar cilvēkiem, kuri raksta gan dzeju, gan prozu, taču vairāk tā kā savam priekam. Vienam tas iznāk labāk, citam mazāk labi, noderētu gan konsultācijas, gan pārrunas, gan analīze un arī kolēģa draudzīgs vērtējums, padoms un uzmundrinājums. Tāpēc ļoti nopriecājos, ka literārā apvienība atkal sākusi darboties, ka laikrakstā parādījies pielikums «Laiks Kultūrai» un darboties sākusi biedrība «Tukuma literārā apvienība».

Turēšu īkšķi par to, lai biedrības darbs sekmētos un tai veiksmīgi izdotos pārbrist ikvienu skrīni un peļķi. Lai radošo domu tīrākās upes un dzidrākos strautus mazkustīgā pīļu dīķī nepārvērstu…