Ziņas par bojāgājušajiem kļuvušas par ikdienu, varbūt tāpēc par to, kas neskar mūs, var pat pasmieties – piemēram, par to, ka Indijā astoņi klostera aplaupītāji izvarojuši 71 gadu vecu mūķeni… Tas tāds garāmejošais ”smiekliņš” – vai tiešām Indijā tik ļoti sieviešu trūkst, vai tik ļoti pārgribējušies, vai vispār – kas tur pie viņiem notiek!?… Veltot nedaudz vairāk uzmanības, iedomāsim par to, kas katram tuvāks – bet, kā jutās cietusī? Kāds prieciņš varmākām?… Vai arī tas notika ar Dieva ziņu, un ko no tā būs mācīties mūķenei?… Ja vien neesi noskaņojies apcerēt cilvēces tikumus un netikumus, tad šo nomācošo, briesmīgo vai citādi satraucošo ziņu jau rīt aizēnos citas – par lidmašīnas katastrofu, uz mīnas uzbraukušu autobusu, skolā nošautiem skolēniem utt. Mūsu pārapdzīvotajā planētā arī nāvīte, šķiet, iepļāvusies ražošanas apjomos. Uz šī kopējā fona viena ziņa šonedēļ mani tomēr aizskāra sāpīgāk – patiesību sakot, jau pirms nedēļas parādījās video, kur Kabulā saniknots pūlis līdz nāvei nospārdīja un pēcāk sadedzināja jaunu sievieti, kas it kā dedzinājusi Korānu. Ģimene teikusi, ka jauniete bijusi garīgi slima. Šonedēļ jauna ziņa – pretēji tradīcijai nelaimīgās zārku Kabulā nesušas sievietes; pūlis – galu galā konkrēti vīrieši un arī tuvumā esošie policisti par bezdarbību tikšot saukti pie atbildības… Vienu video, kurā enerģiski vīrieši ar kājām spārda – ne jau skata pēc, bet labā palēcienā ar abām kājām uz upura galvas vai vienalga, kas apakšā trāpīsies (Iespējams, neredzot cilvēku, kas, smokot zem parandžas, noasiņo, Dievam vieglāk pakalpot?…), pēc dažām dienām nomainīja cits – kur pie kapa kāds vecāks vīrs enerģiski krata pret debesīm paceltu dūri. Bet nu cilvēkos līdzās tik lielas atsaucības kā nospārdītāju vidū gan nebija…
Var jau runāt par atšķirīgu kultūru un mentalitāti, par ticību, kurā dzīvībai teju nekādas nozīmes, tomēr atzīšos – mani gan šokē, gan biedē cilvēkveidīgie, kas idejas/ticības vārdā gatavi slepkavot. Lai gan, kā savulaik teica nu jau nelaiķis kolēģis Jānis Bārdiņš, katram savs ūberalle! Esot lietas, kuru dēļ mēs katrs ķertos citam pie rīkles. Bet, ja tiešām tā?… Tad laiks revidēt gan ideālus, gan ticību…