Lai varonis būtu?

Katra kārtīga piedzīvojumu romāna pamats šīs literārās formas klasiskajā izpratnē ir Antivaronis. Dažādības labad, sak, lai nebūtu jāizlīdzas tikai ar folklorizētajiem ‘ļaunajiem brāļiem’ vai kaut kādiem nebūt nemotivētiem ‘elles izdzimumiem’, Antivaroni dažreiz var iemiesot arī kas abstraktāks – neatbildētas jūtas, negaidītas sakritības, nelaimīgi liktens pavērsieni u.tml. Svarīgākais, lai galvenajam Varonim būtu, ar ko cīnīties, kam pretī stāvēt. Un – vai šaipus grāmatas lappusēm kas diži savādāks?

Kad kaimiņi jau kuro nedēļu dzīvo mierā un, galvenais, klusumā, zāliens pagalmā nopļauts ideālā paralēlē attiecībās ar zemi, bet vietvara darbojas tik nemanāmi, ka nevar īsti izlemt, kam lai piesienas, ir jāsāk meklēt citus ceļus, kā padarīt krāsaināku savu pelēcīgi pelēko ikdienu. Un tam lieti noder ideālie antivaroņi – mītiskie Geji un Bēgļi. Mītiski, jo lielākoties ikdienā ir pavisam nemanāmi. Ideāli, jo ”ļaunumļauni”. Tie pirmie nākšot postīt kristīgi ideālo ģimenes modeli un sagandēt jauno paaudzi, bet otrie – kā likts, bumbām apkārušies, pēdējos maizes riecientiņus paša bērniem un sirmmāmiņai no mutes rautin izraus. Visbeidzot  – tie nu ir īstie Antivaroņi, jo `Varoņu` pretī stāvēšana jeb cīņa no zemdeguna purpināšanas var itin viegli pārvērst par īstu asu izjūtu piedzīvojumu. Piemēram, tad, ja paveicas piedalīties kādā no skaļajiem un ekscentriskas kompānijas sasauktajiem antigeju, antibēģļu utt. pasākumiem.

Bet, ja tas šķiet par banālu, jo pārāk izplatīti, jo visus ”argumentus” un rupjība diemžēl jau kāds pirms tevi izspļāvis, var izlīdzēties arī ar mūžseno Cilvēks-Daba pretnostatīšanu. Proti, kamēr gaudulīgi pilsētnieki priecājas par amizantiem video ar lopiņu piedalīšanos, tu, kaut ar interneta starpniecību un anonīmi, bet mudini cilvēkus ieņemt savu Dieva noteikto ‘Radības Kroņa’ vietu un cīnieties… pret lapsām, bebriem, cūkām… Ai, ko tur sīkumos, arī pret suņiem, kaķiem, pīlēm un jebkuru citu dzīvo radību, kas tev šķietās pilsētvidē neiederīga. Protams, ar drošāko no drošākajām metodēm – tos izšaujot. Bet, lai pavisam oriģināli, ej un apšaubi arī viņu tiesības atrasties tuvējos mežos vai ūdenstilpnēs. Sak, kas gan ir parabēnu klāta miesa un lēta alus atšķaidīts urīns pret suņu un, nedod, Dievs, zirga netīrīgo rumpi tevis iecienītā peldvietā…

Vai maz iespējams savādāk? Vai, sākot apjaust, ka dzīve ir daudz sarežģītāka nekā romāns, un apzinoties, ka neesi vis nekāds Varonis – ne tik skaists, ne tik bagāts un kopumā sabiedrībai, pasaulei ne tik vērtīgs, galu galā nepārņem eksistenciālas šausmas?..

Un tieši tādēļ – drošs paliek nedrošs – jāmeklē Antivaronis un jāmetas cīņā!?…