25. martā savu 60. dzimšanas dienu atzīmēja Eiropas Savienība. Toreiz, atgūstoties pēc Otrā pasaules kara posta un aukstā kara sasaluma, dzima sapnis par iespēju kalpot kopējam labumam, Eiropas vienotībai un mieram, Eiropas ekonomiskai izaugsmei. Un, lai kā dažam negribētos, jāatzīst, ka šīs idejas ir realizējušās, ka Eiropas Savienība ir augusi un attīstījusies.
Līdz 1991. gadam Latvija bija okupēta, bet, atgūstot brīvību, iekļāvāmies to valstu skaitā, kas vēlējās pievienoties vienotai Eiropas Savienībai. Un, lai ko arī neteiktu eiroskeptiķi, uzskatu, ka šajos nu jau 13 gados, kopš esam uzņemti ES, varam runāt arī par sasniegumiem un izaugsmi: ar ES atbalstu uzbūvētas jaunas ražotnes laukos un pilsētās; regulāri tiek saņemti atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, kas savukārt nodrošina lētākus pārtikas produktus veikalos; pilsētās un ciematos sakārtota ūdenssaimniecība, nemaz jau nerunājot par daudzajiem projektiem, kas atbalstīti skolās, veselības iestādēs, sabiedriskās organizācijās u.c.
Ne reizi vien dzirdēta arī gaušanās, par Eiropas birokrātiju, par pārspīlētām Eiropas ierēdņu prasībām un tamlīdzīgi. Taču jāatzīst, ka stāsts par to ir pārspīlēts, taču uzraudzība tik un tā vajadzīga, kaut vai (laikam jau kā padomju laika raksturlielums) mūsu vidū joprojām ir daudz dažādu līmeņu krāpnieku. Sākot ar tādiem, kuri nezāļainu, nekoptu lauku uzdod par bioloģisko platību, lai saņemtu Eiropas papildu maksājumus, un arī augstāka līmenī, kur ar ES atbalstu uzceļ viesu namu, kas faktiski izrādās vien par svešu naudu celts ģimenes lauku īpašums…
Protams, arī ES institūcijās ir daudz uzlabojama, tieši tāpat kā vietējā, Latvijas mērogā, un kā katrā no mums. Pēdēja laika nākuši jauni izaicinājumi: «brexit» un tā sekas, migrantu spiediens, terorisms, Krievijas bruņošanās un neprognozējamība… Tāpēc aizvien vēl ir aktuālas vienotās Eiropas vērtības – spēku apvienošana un kalpošana arī kopīgam labumam, tai skaitā kopīgai aizsardzībai pret ārēju un nedraudzīgu ietekmi. 25. martā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji (šoreiz bez Anglijas), Eiropas Parlamenta un Eiropas komisijas līderi Romā parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās saglabāt līdzšinējos vienotās Eiropas ieguvumus – mieru, brīvību, nāciju pašnoteikšanos, demokrātiju, cilvēktiesības, kas ir arī galvenās vērtības mūsu pilnvērtīgai pastāvēšanai šajā pasaulē.
Sevišķi iespārda tas pēdējais teikums par pašnoteikšanos utt.. Bravo! Uz priekšu! Vēl dziļāk!:)
….diez kāds vēl tic ari šiem sauklīšiem??
Tantei pavasara putni galvā ietralinājyši:))
Vai tiešām svarīgāka nav Latvija, nevis ES? Pat ja šajā raksta slejā ir iekļauts ka Latvija ir svarīgāka, tad virsrakstam arī tādam jābūt.
Kā kārtīgā ES valstelē cenzūra vēl lielāka, nekā bijušajā PSRS??
Komentāri kas nepatīk-tiek dzēsti??
Šai lapelē gan valsts oficiālā cenzūra stingri darbojas pluss+pašas ģimenes avīzītes krasi subjektīvā cenzūras izpratne sit augstu vilni
par ko tevi izdzēsa?
Man arī kaimiņos viens gudrelis rapšu audzētājs lauku migloja, migloja, migloja ar visādām indēm, pesticīdus pūta virsū nemaņā gadu no gada tepat pie Tukuma, tagad skatos kartē – šis savus saindētos laukus par BLA pasludinājis! Krāpnieks, toč!