Pēdējo nedēļu laikā dažādu nozaru lauksaimnieki apkopoja paveikto, tikās ar valdības pārstāvjiem. Cita starpā zemkopības ministre Laimdota Straujuma līdz ar daudzajiem uzdotajiem jautājumiem izpelnījās lauksaimnieku atzinību. Vajadzēja paiet tik ilgam laikam, līdz mums ir bezpartejiska, profesionāla lauksaimniecības nozares ministre, kas turklāt uzdrīkstējās cīnīties par Latvijas lauksaimniekiem vissvarīgāko un nepieciešamāko – zemi! Un izrādās, ka problēmas, kuras risināšanu pirms dažiem gadiem uzskatīja teju vai par neiespējamu, ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem risina arī citās valstīs. Gribot negribot rodas aizdomas, ka iepriekšējiem ministriem vai varbūt viņu partijām pašu zemes izpārdošana ārzemniekiem kaut kādā veidā bija izdevīga…
Pretī pozitīvajām emocijām, pārsteidza Latvijas Biškopības biedrības paziņojums par izstāšanos no Zemnieku Saeimas. Skaļi nosauktie iemesli ir gana cēli: Zemnieku Saeima aizstāvot tikai lielos, intensīvos ražotājus, tai neesot ilglaicīgas saimniekošanas mērķu un organizācija nepiekrīt arī neonikotinoīdu saturošo augu aizsardzības līdzekļu izņemšanai no aprites. Visi šie jautājumi tiešām ir svarīgi, taču nav viennozīmīgi, par tiem noteikti var un vajag diskutēt. Vai tāpēc uzreiz būtu jāizstājas no ietekmīgas nevalstiskās organizācijas? Turklāt nu jau gluži labi saprotot, cik tomēr liels spēks ir lauku ražotāju vienotībai.
Bet, iespējams, bitenieku nostājai ir pavisam cits, daudz nepatīkamāks, bet ticamāks iemesls – Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāja Armanda Krauzes paziņojums, ka viņš piekrīt būt par zaļzemnieku pretendentu uz Rīgas Domes priekšsēdētāja amatu? Vēlēšanu laikā taču arī skandāls ir laba reklāma.
Un laikam jau priekšvēlēšanu gaisotnē ne tikai vēlētājam parastajam, bet arī rūdītam lauksaimniekam reizēm zūd spēja atšķirt graudus no sēnalām…
Paldies valdiibai ka paardevaat Riigas dzirnavnieku leisiem……tiesaam paldies….mums letiniem nevajag neko, kaut pastalaas, bet briivi…..
To stulbumu tiešām vairs nevar izturēt! Jau 22 gadi pagājuši, bet tev vēl nav pielecis, ka valdība kopš prihvatizācijas laikiem neko neslēdz un nepārdod. Privāts uzņēmums! Un ja tas pieder man (vai tev), tad pārdodu brīdī, kad tas ir izdevīgi, un tam, kas maksā labāko cenu. Turklāt naudas maciņam, kas maksā, tautību vai partijas piederību neprasu. Elementāri, Vatson, 3. klases sabiedrības mācības viela. Par zemi, tas gan ir cits jautājums, un tur būtu vērts paskatīties, kuras partijas bāleliņi savulaik pasteidzās parakstīt papīrīšus par zemes iztirgošanu ārvalstniekiem. Man nez kādēļ šai ziņā prātā palikuši nacionāli un zemnieki.Bet to jau var vienkārši pārbaudīt, tepat internetā jāparakņājas.
Tev taisnība, valdība neko neslēdz un nepārdod, tomēr tās politika pēdējos gados ir tāda, kas masveidā veicina visa veida resursu aizplūšanu no valsts – darbaspēka, kapitāla, dabas resursu un visa cita. Bēdīgākais, ka visas gudrās galvas ir prom, palikuši tikai resnie dibeni, tāpēc notiek, kas notiek.
Un vai letiņiem vispār kkas interesē ko kas pārdod , mums neko nevajag , ne to dzirnavnieku , ne cukuru fabriku, ne kuģus , mēs neko nevaram un nemākam , mūs vajag kādu kas māca un liek ko darīt , ja tādu nav krāmejam koferi uz lidojam tur kur viss jau gatavs , ķīnieši atkal lido pie mums – viņi zin ko te var darīt !!!!
Pēc pusotra gada Norvēģijā atbraucu ciemos uz Latviju un skatos valstī viss pa vecam – privātā sektorā strādājošie pārtiek no aploksņalgām, valsts un pašvaldības iestādēs strādājošie tāpat no kukuļiem dzīvo. Esmu pabijis arī Ķīnā, tur algas vēl mazākas nekā Latvijā, bet ķīnietis ir gudrs, izdomā kā savu dienišķo rīsu bļodiņu ar darbu nopelnīt. Letiņam toties tāpat labi, neko domāt un darīt nevajag, dzīvo no tā ka savu valsti un pats sevi apzog.
nu nespējam mēs atšķirt graudus no sēnalām un tas ir pilnīgi visur