Mūsu himna ir vienlaikus lūgšana un vienlaikus – dziesma – ar saturu un vēstījumu – lai Dievs svētī Latviju! Lai svētī vietu, kur meitas zied un dēli dzied! Ar himnu sākas Dziesmu un deju svētki, ar to sākas valsts dzimšanas diena, citi svarīgi notikumi un īpaši brīži latviešiem un Latvijai. Kā Latvijā, tā svešumā. Un mūsu himnas spēks ir dziedāšanā.
Arvien vēl prātā valsts dzimšanas diena Džūkstes kultūras namā pirms gada vai diviem, kad ļaužu pilnā zāle himnu nodziedāja vienā balsī, uz viena viļņa un ar vienu lepnumu sirdī, protams, katrs domājot par kaut ko savu, bet ar kopīgu svētku sajūtu. Un pats galvenais – bez priekšdziedātājiem ierakstā. Lūk, tieši tas, ka šī himna skanēja pašu dziedājumā apliecināja, ka to varam, protam, un spējam nodziedāt! It kā – kas tur liels – himna, bet palūkojieties, kā tas citos svētkos notiek! Reizēm pat nedaudz neērti, kad nelielam ļaužu pulciņam atskaņo himnas ierakstu ar 50-balsu lielu kori fonā – it kā pašiem balsu trūktu. Jā, ja paši dziedās, iespējams, skanēs klusi, jā, varbūt nedaudz greizi, varbūt nebūs gluži kā likumā prasīts – Kārļa Baumaņa komponētās mūzikas skaņās, bet – ja reiz tā ir mūsu himna, tad pašiem arī jādzied. Un ja reiz mēs esam lepni par savu tautu un valsti, tad 28 vārdus, no kuriem daļa atkārtojas, var un vajag iemācīties, lai droši un no sirds varētu dziedāt. Jo, ko gan vēl citu, ja ne himnu?!
Iespējams, kāds būs citādās domās, domājot par kvalitāti. Ne velti pirms gada jau aizsākās diskusija, kurā satikās mūziķi un zinātnieki un diskutēja, kādās toņkārtās un kurās balsīs himnu pareizi dziedāt, cik ātri vai – cik lēnām. Pie galīga punkta, šķiet, tā arī nenonāca, jo grūti visiem dziedamo dziesmu stingi noteiktā rāmītī ielikt. Un galu galā, vai šis izpildījums būtu jāvērtē kā skatē vai konkursā? Tie, kas to dziedās oficiālajam ierakstam, taču zinās pareizās notis, bet pārējiem svarīgi ir dziedāt. Un kāpēc tik daudzi nedzied himnu? Lūk, varbūt par to gan zinātniekiem vajadzētu padiskutēt! Kāpēc? Nepatīk, nemāk vai negribas iespringt?! Vai vienkārši nav iegājies, jo – ja reiz ieraksts to nodzied priekšā, kāda jēga ierakstu pārkliegt?!
“Un ja reiz mēs esam lepni par savu tautu un valsti, tad ”
un tā ir atbilde kapec nedziedam un nedziedāsim…….