Aizvakar gadījās tāds pagarāks pārbrauciens no Jaunpils cauri Viesatām un Zantei uz Vāni. Domāju, ka nu gan pa ceļam varēšu papriecāties par kā jau pirms Jāņiem saziedējušām puķu pļavām. Taču jāatzīst, ka tā īsti nemaz tāda pļava acīs neiekrita: kur labība – tur labība, kur zālāja lauki ar kultivētām graudzālēm – tur zālāji, bet gar ceļmalām itin bieži sazēluši latvāņi…
Vien izbraucot no Vānes, izdevās ieraudzīt margrietiņu pļavu. Tad nu atcerējos nereti iedzīvotāju strīdos ar Ķemeru Nacionāla parka speciālistiem dzirdēto: ”Kas tad nu – viena puķe vai viens putns svarīgāks par cilvēku!?” Nevēlos te iztirzāt, kuram strīdā taisnība, bet šis teiciens pats par sevi liek sirdij nodrebēt: un, ja nu tas ir pēdējais savas sugas pārstāvis, pēdējā puķe, pēdējais putns!?… Vai tiešām cilvēks var būt tik akls, nejūtīgs, nesaprotošs? Vai tiešam nav pamanījis pārmaiņas ainavā? Vai atsvešinājies no laukiem un dabas, kļuvis tik pilsētniecisks, tik ražojošs, ka taisnība, vērtējot cilvēka trulumu būs Veidenbaumam, jo mūsdienu cilvēks… – ”Tas, staigājot pa košām puķu lejām, Tik apskaita, cik siena viņas dos”? Vai vēlamies tāpat kā Nīderlandē, kur kādu ziedu var sastapt vienīgi novadgrāvjos, ceļmalās, un tās aizvien ir tikai purenes pavasaros un dzeltenās gundegas vasarā? Vai tiešām vēlamies, lai tās dabas bagātības, kuras mums vēl ir, bet acīm redzami sarūk, izzūd pavisam?
Zinu saimniekus, kuri savas dabiskās pļavas cenšas apsaimniekot saudzīgi – pļaujot pļavā atstāj pudurus ar naktsvijolēm, lai nozied un izsējas. Taču ir tādi, kuri dabiskās pļavas cenšas iekultivēt, piesējot lielāku masu veidojošas graudzāles, dažkārt – pat pļavu uzart. Jāatzīst, ka arī mežsaimnieki pamanījušies daļu platību apstādīt ar mežu…
Dabiskie zālāji aizņem tikai 1% no Latvijas teritorijas, bet tajos sastopama 1/3 no Latvijas floras, turklāt 40% ir Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītie augi.
Tuvojas Līgo svētki. Tiem gatavojoties, pļaujam vai, drīzāk, skujam mauriņus pagalmā, ciematos, parkā, ceļmalās, jo pieņemts uzskatīt, ka tā ir sakopšana, kārtības ieviešana. Un reti kuram ienāk prātā atstāt kādu margrietu pļaviņu vai vismaz puduri, lai iesējas…. Attopamies vien tad, kad Līgo vakarā redzam, ka nav nevienas pļavas, neviena stūrīša, kur Jāņu zāles salasīt. Un arī vardei, krupim, ezim un citai dzīvai radībai dzīves telpa noskūtajos zemes pleķīšos ir zudusi. Cerams, ka pārdomātāku rīcību veicinās un zināšanas sniegs pasākums «Dabas koncertzāle Rūšu pļavās». Uz tikšanos!
Tas ir pateicoties mums pašiem,,Latviešiem,,,nu visi tik pārdod zemes vāciešiem ,dāņiem,un daži privātie jau arī rau ko var,nedod dievs ja laukmalē paliks kāds gabaliņs neapsēts,nu tad redziet kur var būt nākotne ,jo mums vajag tikai naudu,naudu ….,un pēc viena tipāža sabūvētos māju projektus,nākotnes jaunieši nenovērtē ,kāda bija flora un fauna,tāpēc jau saka nākotnē būs debīlisms,kur var jau tagad redzēt ar skolu slēkšanu utt….negribas nemaz ne runāt ne domāt.
debīlisms jau ir sācies, lasītājai vārds”slēgšana” ir jau par sarežģītu:)
un tā katru dienu”izstaba”,”birzstala”,”aizliekts”aizliegts vietā u.t.t.
bet par pļavām – tie neapstrādātie pleķīši labības laukos rodas, nevis dēļ dabas mīlestības, bet tāpēc, ka bija par slapju lai apstrādātu(peļķes, augsts gruntsūdens, bojāta meliorācija..)
Jā, bet neiet runa rakstā par gruntsūdeņiem un bojāto meliorāciju,bet par pļavām,tiešām līdz pēdējam gabaliņam visu apsēj.Un mūsdienu cilvēks atsvešinās no laukiem,kur nezinās kāda izskatīsies govs vai zirgs.
Ha! Sliktie vācieši un dāņi apsēj katru pleķīti… Jums vajadzētu redzēt, kā latvju bāliņš raujas pēc kaimiņa zemītes- hektāra dēļ gatavs nošauties! Un otra latvieša hektārs-protams, gardāks.
Žēl, ka dabiskās pļavas izzūd. Tapat arī, domājams, jutīsim sekas šādai intensīvai lauksiamniecībai-tajos noplicinātajos pelnos pat nezāles vairs neaugs.
Kas tad nu?
Visi tak tiecamies dzīvot kā Vācijā vai Dānijā, kur nevar atļauties čakšņus līdz pat durvju priekšai un tāpēc tur cilvēki dzīvo pārticīgu dzīvi.
Bet nav jau arī tik traki ,ka nevar atrast neskartas pļavas.
Protams ,braucot pa lielajiem ceļiem tās neredzēs, bet vajag pabraukt pa nomaļiem celiņiem un neskartu pļavu netrūks,kur kaut vai atrast aizsargājamās naktsvijolītes lielā daudzumā.
viss jau smuki un pareizi,bet laukos ir kautkaa arī nauda jānopelna-par margrietiņu pļavām neviens nemaksā.
…kādreiz skatijāmies ,kad tur nekopts,nepļauts-tagad prieks skatīties..nu ko-uz to gājām-
Skaista pļava,kur aug puķītes nav tik tālu jābrauc tās meklēt tās ir tepat uz Jumpravas ezeru ejot,tur graudaugi neaug.
Mūsu civilizētā sabiedrība nemaz nav domāta šādām puķainām pļavām.Neviens jau nepriecājas par tām lauku puķēm,Kā nāk svētki,īpaši Jāņi,visas malu malas un pļavas,pat labības un rapša lauki,kur zied magones,margrietiņas un rudzupuķes,tiek izbradātas,izmīcītas krustām šķērsām,puķes noplūktas ar visām saknēm un uz tirgu prom,ar visām labības vārpām.Un ko darīt saimniekam?Prieki vējā,vien ražas zudumi.Vai kāds par otru arī padomā?
ar margrietiņu audzēšanu naudu nenopelnīsi būtu bagāts , stāditu mezu un puķes pļavā audzinātu lai ir neaizskarta ainava vajag tikai stabilas finanses
Mīļā, magonīt! Šis ir pavisam cits stāsts. Rudzpuķes un magones jau neaug dabiskās pļavas. Jāņu dienā jau visa ir laba Jāņu zāle, taču viss tā noskūts, ka nav pat kur smilgu noplūkt.
Daudz tu esi redzējusi
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi …
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi …
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ….
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi …..
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ……
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ……..
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ………
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ……….
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ………….
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ………..
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi …………….
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ……………
grāvju dobums jestri līgots riņķos košāka murdi ………………