Sākas dokumentu pieņemšana Latvijas augstskolās. Un, kā izrādās, jauniešu alkās pēc augstākās izglītības mūsu valsts ir līderu vidū pasaulē.
Šis ir ļoti drudžains laiks studēt gribošajiem, viņu radiem un draugiem, un arī augstskolām, kuru pastāvēšana taču arī atkarīga no studentu skaita. Pareizāk sakot no tā, cik daudz valsts gatava atvēlēt tā saukto budžeta vietu finansēšanai, cik daudz ir maksātspējīgo studentu, vai pareizāk, – viņu vecāku. Droši vien tāpēc ar lielu sparu atsākas arī diskusijas, vispirmāmkārtām… par naudu. Par to, ka tās nepietiek ne studentu apmācībai, ne kreditēšanai, ne augstskolu uzturēšanai līmeni. Arī par līmeni – par studiju kvalitāti, par pasniedzēju kvalifikāciju, par studiju programmām – diskutējam. Tikai daudz klusāk, bažīgāk – sak, ka nepaliekam vispār bez savas Alma Mater un bez jebkādām iespējām mācīties Atraitnes dēlam – tam talantīgajam, bet slikti situētajam gudrītim, kas šobrīd, ar zobiem un nagiem plēšoties, vecāku vienīgo dzīvokli ieķīlājot (laikam jau arī ar to vairs nepietiek), cenšas tik pie izglītības.
Bet runāt vajadzētu, pat skaļi kliegt – tā uzskata ne viens vien augstskolas students un viņa vecāki. Par to, cik nesagatavoti pasniedzēji nāk uz lekcijām, nereti iereibuši vai tik steidzīgi, ka jau lekcijas vidū strauji aizdodas citā virzienā. Par to, cik bieži lekcijas nenotiek, par to ne tikai savlaicīgi, bet pat vispār studentus neinformējot. To atļaujas pat Universitātes neklātienes studiju programmās, kur mācības tiek organizētas, studentiem kavējot šobrīd tik nozīmīgo darbu… Jā, iespējams, tieši darbs, kuru students, arī tas, kas klātienē mācās, visādi izlokoties, cenšas apvienot ar studijām, ir galvenais iemesls, kāpēc sūdzības par augstskolu apmācību kvalitāti publiski dzirdam tik maz. Sak, ko sūdzēsies, ja pats, cīnoties ar šķēršļu joslu vārdā "studijas" un naudas trūkumu, labākajā gadījumā tikai īsi pirms eksāmenu sesijas sāc apjēgt, ko tu studē un kas nepieciešams, lai saņemtu pieņemamu ierakstu atzīmju grāmatiņā. Jā, un naivs ir tas, kas domā, ka galvenais kritērijs ir un paliek zināšanas. Nekā – galvenais ir psihologa iemaņas un padziļināta pasniedzēju rakstura izpēte – lai trāpītu jājamzirdziņam mugurā vai vismaz iegādātos īsto stiprā dzēriena pudeli… Protams, protams, ir arī izņēmumi, taču, domāju, situācija ir gana nobriedusi, lai par to runātu atklāti un pēc būtības. Varbūt, sākot ar ilgi solīto pētījumu par to, kādas specialitātes cilvēki tad mūsu valstij ir nepieciešami. Un par tiem tad vajadzētu arī maksāt. Un nekas, ka augstskolu lobiji Saeimā sēž un bariem uz to pusi skrien. Mēs tiešām neesam tik bagāta valsts, lai, kā «Ir» komentētājs Pauls Raudseps raksta, maksātu par to, ka viens izliekas, ka māca, otrs – ka mācās…
Principā jājautā – kā nav kauna tik bezkaunīgi izteikties? Vai raksta autore ir aplūkojusi šībrīža budžeta vietu skaitu uz studiju programmām? Vai bijusi uz vismaz trīs vadošo augstskolu lekcijām?
Budžeta vietu nav tām studiju programmām, kurās ir speciālistu pārprodukcija, tām programmām, kuras Latvijā nav pieprasītas t.i. juristi, ekonomisti, sabiedrisko attiecību speciālisti. Kā reiz tās arī tās studiju programmas, kuras parasti izvēlējās sliņķi un diedelnieki augstākās izglītības papīra pēc. Kāds vēl pētījums ir nepieciešams? Darba tirgū tā pat pastāv pieprasījums/piedāvājums. Labākus datus par nepieciešamām profesijām neatrast.
Ir vesela kaudze studiju programmu, kurās budžeta vietas nav pat aizpildītas – kur nu vēl maz. LU Fizikas un matemātikas fakultāte ir teju pustukša. Izglītību pakaļ sviež. Un kas attiecas uz izteikumiem par studiju kvalitāti… ja cenzē, tad jāklusē. Studiju kvalitāte vēl joprojām ir lieliskā līmenī pat Eiropas mērogā gan RTU, gan LU. (Uz to norāda kaut vai ECTS kredītpunktu esamība) Ja Jelgavas slaucēju skolā ir savādāk, tad atvainojos – tā tomēr nav vispārēja tendence.
Nobeidzot var pieminēt, ka augstāko izglītību nevajadzētu iecelt par kaut kādu minimālu Zoļika krieva vai Tumes metinātāja CV sastāvdaļu. Latvijai lieti noderētu cilvēki tieši ar vidējo profesionālo izglītību, kā arī vienkārši strādnieki. Valstī, kurā nenotiek nekāda sakarīga ražošana nevar saražot kaudzi ar speciālistiem ar augstākajām izglītībām, kuri sēdēs kabinetā un pirks importu. Šāda attieksme tieši arī noved pie tā, ka RIMI ir kasieres-ķīmijas doktorantes un traktoristi maģistri. Kā arī krītas studiju kvalitāte, jo pasniedzējiem lekcijas ir jāpasniedz tieši tādā līmenī kā to pieprasa slinkie, neieinteresētie un nereti tupie studenti, kuri ir atnākuši pēc sertifikāta un starpbrīža cigaretes.
Atvainojos, ja izsakos dažbrīd nepamatoti, bet kāds raksts tāds komentārs.
paldies Kristapam par emocionālo un argumentēto ( kā jūtams, zinošo) komentāru uz šo rakstu.
Diemžēl zinu, ko rakstu, esmu bijusi uz lekcijām, visai nesen ļo-ti aktīvi ”līdzdarbojusies” savu bērnu studijām un uzklausījusi vairāku, ļoti čaklu studentu-praktikantu viedokli. Tā ka – teikt, ka es to visu no vēdera…gluži taisnība nebūtu… Par pārējo Jūsu rakstītā saturu… Principā, it īpaši sākot no trešās rindkopas, jau pats sniedzat pamatojumu manis rakstītajam – ka valstī nav sabalansētas, valsts pasūtītas un attiecīgi arī finansētas izglītības politikas. Protams, iespējams, galvenā nelaime, ka redakcijas slejas apmērs neļāva saprotamāk un izvērstāk izklāstīt manus argumentus.. Kā noprotu, Jūs raugāties no studenta skatu punkta. Un, iespējams, Jums ir paslīdējis garām, kāda veida lobisms līdz šim ir darbojies augstskolu biznesā. Nu, piemēram, iecer Stabiņš bīdīt biznesu, un mums Saeimā top likums, kas nabadzīgajos atjaunotās brīvvalsts pirmās krīzes gados paredz visiem skolās strādājošajiem papildu pedagoģisko izglītību. Un simtiem skolotāju pirmspensijas vecumā, kam labu labā pieredze un arī izglītība, ņēma kredītus un maksāja par tām lielākoties ”samudrītajām”, visai tālu no dzīves esošajām studijām. Un pasniedzēji šai jaundibinātajās augstskolās, filiālēs – dažus pazīstu personīgi un ļoti labi, ziniet, viņiem nav pat pamatzināšanu specialitātē, kuras gudrības viņš ”māca” citiem. Un tad vēl bērnu dārza audzinātāju kā sugas ”iznīcināšana” – visi tie, kam bija specializētās pedagoģiskās skolas izglītība nederēja – visiem pēkšņi vajadzēja augstāko. Tad vēl likums par sociālo darbinieku izglītošanu, ir aizgājis pat tik tālu, ka veco ļaužu aprūpētājam nepieciešama vismaz pirmās pakāpes augstākā… Ir jau vēl daži piemēri… jā, Jūs teiksiet, tā bija cilvēku, ne valsts nauda, nekā nebij, klātienes grupām ir arī valsts apmaksātas vietas..
Diskusijā par liriķiem un fiziķiem gan ielaisties te negribētu – kurš labāks, kurš vairāk vajadzīgs, kurš liekēdis, kurš – ne – redziet, es jau ar par to pašu, ka balansa nav.
Un vēl – jautājums, kāpēc gan mums visi tā uz tām ”sliņķu un diedelnieku” fakultātēm tiecās? Domāju, pirmkārt, ka 90. gados, pateicoties mūsu izcilā eirokomisāra Piebalga reformām, eksakto priekšmetu mācīšanās skolās klūva nu ļo-ti jau neobligāta un margināla, jo eksāmena jau ar nebija… Un tagad tā kā bišku jāsmeļ izlietais ūdentiņš. Otrs, – jā, Tehniskajā budžeta vietas nav piepildītas, kaut valsts it kā savu pasūtījumu devusi… Taču tā pati valsts priekšstāvju personā pamatā darba tirgū lobē tikai, kā Jūs sakāt, ”sliņķus un diedelniekus”, jo nopietna atbalsta zinātnisko izstrāžu ieviešanai valstī nav… Varētu turpināt, iedziļinoties vēl dažu, kā Jūs sakāt, vadošo augstskolu ačgārnībās, bet, lai nu paliek… Mēs jau galu galā diskutējam, un tas tā kā paredz pieņemt dažādus viedokļus.. Un, ziniet, bezkaunības, to sleju rakstot, gan man prātā nebija…
Lasu Kristapa komentāru un sastopos ar "Jelgavas slaucēju skolu", "Zoļika krievu", "Tumes metinātāju" un citām augstprātības un klajas cilvēknīšanas pazīmēm, par nievājošo attieksmi pret "vienkāršajiem strādniekiem" nemaz nerunājot… Ceru,ka Dzīve,kas VISU un VISUS noliek pie vietas, "pēc nopelniem apbalvos" arī Kristapu – šo "sarežģīto" topošo…(Jā, ko gan?!Intelektuāli? Tehnokrātu? Birokrātu?Poyenciālo politiķi?) ! Ar tik negatīvu nostāju,manuprāt, "jaunajam censonim" būs grūti panākt pozitīvu rezultātu pat kādā no šeit minētajām jomām…
Slejas autorei ir pilnīga taisnība. Mans dēls mācās augstskolā, turklāt budžetā, turklāt eksaktās zinības. Varu teikt tikai to, ka slodze nav tik liela, dēls varētu arī pastrādāt, bet tas nav iespējams, jo nekādi nav zināms, kurā brīdī viņam jābūt skolā. Mainās lekciju saraksti, dažkārt iznāk aizbraukt par velti, citkārt aizbrauc – jāgaida vairākas stundas. Augstskolā neskārtotība ir milzīga, pasniedzēji, strādādami vairākās vietās , ar studentu laiku nerēķinās nemaz. Pēdējā brīdi atnāk e-pasts – lūk tad un tad jābūt skolā. Jāapzinās , ka katrs brauciens uz Rīgu arī kaut ko maksā.
Kristap, Jūs esat vienkārši neaudzināts , augstprātīgs cilvēks, un nekas neliecina par to, ka Jums ir laba izglītība vai , ka cenšaties to iegūt. Izskatās, ka Jūs uz nebēdu tērējat Jums viegli, bet ne Jūsu vecākiem tik viegli nākušu naudu, tomēr elementāro takta sajūtu pret cilvbēkiem un sabiedrību neesat iemācijies. Jums derētu atvainoties visai Latvijas lauksaimniecības universitātei, jo jūs ēdat to, ko ir izaudzējuši agronomi, mehanizatori, lopkopības speciālisti. Zinu, ka šajā mācību iestādē sagatavo labus datorprogrammētājus, personīgi pazīstu un zinu, ka Rīgā viņi ir izkonkurējuši Rīgas tehniskās universitātes sagatavotos speciālistus. Kas attiecas uz fizmatiem, tad pasakiet , lūdzu, kurā darba tirgū, kur daudzmaz var nopelnīt, teiksim varbūt, adekvāti izglītībai, viņi ir vajadzīgi. Meita ieguva universitātē humanitāro izglītību un pelna ļoti labi, turklāt arī vēl lasa lekcijas augstskolā. Arī viņai būtu ko teikt par pasniedzēju kvalitāti. Bet, ja runājam par izglītības sistēmu kopumā, varbūt jārunā par to, ka kļūda bija vidsuskolas dalīt humanitārajās un eksaktajās un ļaut nemācīties matemātiku? Es gan negribu iepriekš teikto saistīt ar Rīgas 1. vidusskolu, kuras absolventiem amatus valsts mērogā dod tikai tāpēc, ka visur ir «savējie». Jauniešiem , cik tik vien var , ir jāmācās un jāgūst izglītība. Tas nav tikai atalgojuma, bet arī visas Latvijas sabiedrības attīstības jautājums. Tā nav liela nelaime, ka traktorists ir maģistrs, jo arī traktori šobrīd ir pavisam citi un traktoristiem kaut kas ir jāzina arī par tehnoloģijām, bioloģiju, vidi, ķimiju, ko nu nekādi visu kopā nespēs aptvert viens fizmats. Ja būs labas profesionālās skolas un pieprasītas, daudzmaz normāli atalgotas specialitātes, būs arī tādi, kas apgūs profesiju. Šobrīd ir problēmas dabūt prakses vietas. Uzņēmēji sūdzas, ka nav sava aroda meistaru, nevar dabūt profesionālu strādnieku, bet kad uzņēmējam ir kāds jāpaņem praksē, tad ir pavisam cita valoda. Lai nu kā būtu ar studiju problēmām, bet Jums gan Kristap, vispirms vajadzētu apgūt elementāro pieklājību, cieņu attiecībās ar cilvēkiem, citu profesiju pārstāvjeim, jo pāri visām zinašānām ir katra paša sirdsizglitība un sirdsgudrība.
Ka parasti tantuks ir uz līmeņa ar savu pārgudrību, bet kamēr Latvijas valstij nebūs nosprausts mērķis kādā virzienā tā virzās, te diskutēt par profesijām ir bezjēdzīgi, atceros bija laiks kad pieņēma likumu ka mājas apsaimniekotājam ir jābūt obligāti augstākā un kur palika likumu mainīja ,runājot par LLU ir jābūt valsts redzējumiem uz kurieni ejam uz bioloģisko lauksaimniecību ,kuru šodien ļoti reklamē tur Stelpē pat Sandra Kalniete konsultācijas lauksaimniekiem sniedza un ar bakalaura sabiedrisko attiecību fakultāti LLU beigušo arī lauksaimniecībā gudri,bet RTU pēc datorinženieriem it kā pieprasījums ,bet bez pieredzes darbu labu darbu nedabūt ,bet par tām stundām vai dienām kas tagad jāpavada augstskolā tās ir divas līdz trīs dienas nedēļā par 2-3 stundām dienā pat runāt negribas un ja vēl tev tie tūkstoši gadā jāmaksā ja neesi budžeta grupā tāda ir dzīves īstenība
buy viagra cheap viagra pills in uk – reliable online pharmacy viagra
buy generic viagra cheap viagra triangle restaurants – viagra online new zealand
buy viagra men’s health generic viagra – viagra headquarters
My brother recommended I might like this blog. He was entirely right. This post truly made my day. You can not imagine simply how much time I had spent for this information! Thanks!