Pagājušajā ceturtdienā Rindzeles iedzīvotāji, cīnoties par jelkādiem ierobežojumiem smagajam transportam, kas, braucot viens aiz otra lielā ātrumā no Cēres karjera, izdangā ceļu un apdraud citus satiksmes dalībniekus, rīkoja protesta akciju. Vienlaikus viņi vēlējās iet arī oficiālo ceļu un iesniedza vēstuli Satiksmes ministrijā, pareizāk, kāda iedzīvotāja, ziedojot savu laiku un nervus, šo vēstuli uz ministriju bija gatava vest.
Tie, kas ir mēģinājuši iesējami ātri un tieši sazināties ar valsts iestādēm, jau zina, ka jau labu laiku iepriekš viss ir rūpīgi jānoskaidro, jāsaskaņo un, Dievs nedod, kaut ko palaist garām. Rindzeles iedzīvotāja visu darīja, kā iestādes prasa, bet… Lai gan ministrija norāda, ka tās vadībai adresētus iesniegumus pieņem Administratīvā departamenta Dokumentu un elektroniskās pārvaldes nodaļā, dzīvē izrādījās pavisam citādi… Liels bija jau cienījamus gadus sasniegušās kundzes izbrīns, kad vēstuli no viņas pieņēma gaitenī un par uzklausīšanu klātienē nebija pat runas. Kundze pati atzina, ka tik pazemota neatceras jutusies sen… Vai gan viņa tāpat, prieka pēc uz Rīgu no laukiem braukusi?! Vai tā kāda izklaide, pa iestādēm taisnību meklēt?! Bet tas trīs nedēļu ārprāts putekļos, kādos nu nācies dzīvot, licis rīkoties pat invalīdiem un veciem…
Ziniet, kas šai stāstā trakākais – ka tas nepārsteidza, jo daudzkārt jau dzirdēts un pieredzēts – parastu sarunu instances, ierēdņi, citi lieli un mazi priekšnieki jau sen aizmirsuši. Tā vietā tiek lietota tikai rakstveida saziņa, bet visvislabākā, protams, ir dziļi attālinātā jeb virtuālā, jeb elektroniskā saziņas forma…
Taču šim stāstam ir arī cita puse. Dažu mūsu lasītāji, kas par Rindzeles gadījumu bija izlasījuši pagājušās piektdienas avīzē, viedoklis bija apmēram šāds – pati vainīga, ko līda ministrijā un traucēja vaiga sviedros aizņemtos ierēdņus?!… To uztvērām par veselīgu ironiju, bet bija arī pavisam citādas domas: sak, lai arī cilvēkam, bet tomēr mazajam tiešām vajag apzināties savu vietu un neiedomāties, ka ”katrai lauku tantei ministrijā kabineta durvis jāatver”!… Iespējams, aiz bezspēcības kaut ko savā valstī panākt, mēs-cilvēki parastie, vismaz daži no mums patiešām pieņēmuši, ka valsti ministrijas personā jeb kungus tiešām nevajag traucēt, ka katram ar savām nebūšanām jātiek galā pašam. Labāk no savas vietas neizcelties, neizlēkt.. Un varbūt pat kaut kā neienāk prātā vai aizmirstas, ka tautas vēlme neizcelties, nelēkt acīs augšām ir pat ļoti izdevīga – jo mazāk rindzelnieku saņemsies braukt uz Rīgu, jo labāk. Jo tad, ar izdomātiem ”iedzīvotāju viedokļiem” piesegušies, pie varas esošie varēs droši darīt tā, kā vienīgi pašiem izdevīgāk un labāk…
Ko dara pagasta vadītāja Rabkēviča savu iedzīvotāju labā??? Tiesī viņai bija pienākums braukt uz Rīgu un sēdēt pie Satiksmes ministrijas ierēdņu durvīm, lai aizstāvētu sava pagasta iedzīvotāju tiesības dzīvot cilvēku cienīgos apstākļos!!!!!!!!!!!!
No 14.septembra līdz 28.septembrim Tukuma novadā notiek iedzīvotāju aptauja, kuru pašvaldības uzdevumā par 4837 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), veiks sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Pašvaldība ar SKDS noslēgusi līgumu, lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu, sporta un kultūras dzīvi, komunālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpi, izglītības jomu, sociālajiem pakalpojumiem, informācijas apriti un citām tēmām.
Aptaujas rezultāti tiks izmantoti pašvaldības darba uzlabošanai un lēmumu pieņemšanai par novada attīstību.
un kāds bija(ir) piedāvātais risinājums problēmai? Brauciet kaut kur citur? Neremontējiet ceļus? Materiālus vediet ar helikopteriem? Bet ja nu uzkrīt uz galvas? Kā vienmēr standarta variants: mums neinteresē kā materiāli nonāk uz objektu, bet gar mūsu mājām nebrauciet! Brauciet pa citu ceļu gar citu cilvēku mājām, tas uz mums vairs neattiecas! Un ko kundzīte sagaidīja no ministrijas? Kafijas tasīti un solījumu, ka viņa dzirdēs tikai putnu dziedāšanu un nekādu mašīnu, nekādu putekļu? Un vai kaut vai ntz redakcijā attieksme nav līdzīga kā minētajā valsts iestādē, tur katrs ar savu problēmu tiek uzņemts kā gaidīts viesis? Uz sevi apskatieties!
Rūpīgi lasot, arī īstie iebildumi redzam… Ne jau lai nebrauc vai kaut ko neved, bet – lai darbojas ar saprātu – nepārlādē mašīnas, nebrauc rindā un brauc gar mājām un cilvēkiem palēnām, lai putekļi vērpetēs negriežas. Un domāju, ka tas nu ir kauna traips visai tuvākas un tālākas apkārtnes ceļu būvētāju ģildei, valsts ceļiem, satiksmes ministrijai un iesaistītajām pašvaldībām, ka uz to valsts nozīmes karjeru Cērē nav normālu un asfaltētu ceļu. Tur tā visi izkāš un uzvārās gadiem, ka piecus ceļus varēja sabūvēt pa šo laiku…
un kādu tu, ministrijas ierēdniecības aizbildni un “sevis apskatītāj no malas” piedāvā?