Lai arī dabas zinības vēsta, ka laika plūdumam nav ne sākuma, ne beigu, cilvēka dabā – droši vien tāpēc, ka paša zemes mūžam ir gan sākums, gan gals – ir vēlme noteikt pieturas punktus. Un nemaz nav slikti, ja līdztekus to svinēšanai – miesas un gara priecēšanai – kāds mazumiņš laika tiek atvēlēts arī pārdomām. Par to, kas paša dzīvē īsti notiek un kas varbūt maināms, citādāk darāms. Ja laika ir mazliet vairāk (to, starp citu, varam noteikt arī mēs paši), droši vien varam palūkoties arī ”pāri malām” – redzēt (ieraudzīt, pamanīt), uzzināt, kā mainās pasaule mums līdzās un arī visapkārt… Un, iespējams, tad pārmaiņu tāpat kā izvēļu (vai vajadzību izvēlēties) ”sarodas” tik daudz, ka samulstam. Varbūt pat nobīstamies un/vai kļūstam neizlēmīgi un kūtri. Sak, ko nu es, viss jau iepriekš noteikts, citviet izlemts un daudz nav maināms…
Nezinu, kā jums, bet man šādos brīžos ļoti noder, teiksim tā, viedu cilvēku atbalsts.
Piemēram, ja kādu mirkli šķiet, ka pārāk daudz nebūšanu sakrājies un nav īstas pārliecības par rītdienu, pietiek tik satikt reiz saltās zemes – Sibīrijas – ”jaukumus” izbaudījušo un joprojām ļoti vitālo klases biedrenes mammu Ozoliņas kundzi, kad pelēkās domas no prāta kā ar asu slotu labi tālu aizslaucītas.
Atzīšos, ir arī brīži, kad apdraudēta un smaga sāk likties Latvijas mediju darbinieku, žurnālistu darba un dzīves vide. Un tad pienāk ziņa no Tomskas, kur strādā un dzīvo mana kolēģe, reiz Krievijā otras lielākās televīzijas studijas galvenā redaktore Jūlija. Dzīvo 24 km attālumā no savas darba vietas sādžā un mājā, ko būvējusi savām rokām (tiešām, ar zāģīti izzāģējot pat skaistos logu slēģus un palodas, kā arī no dēļu atgriezumiem uzbūvējot ekskluzīvas mēbeles). Neskatoties uz to, ka viņas vadīto televīzijas kanālu pēc tam, kad tas pārraidīja reportāžu, kā no Tomskas uz ”pilsoņu karu” Ukrainā dodas ”brīvprātīgie” – atsaldēti (kā Jūlija saka, ar visu galvu slimi), arī krimināli sodīti slepkavas, slēdza, Jūlija strādā. Kopā ar nelielu izdzīvojušo kolēģu pulciņu un brīvprātīgajiem internetā veido reportāžas, ziņu pārraides un uzņem izcilas dokumentālās filmas. Arī par represētajiem baltiešiem un viņu bērniem, kas Kazahijā un Tomskas apgabalā tika ievietoti bērnu namos. Iztiek no iekrātā mazumiņa, reizēm brīvprātīgiem ziedojumiem un turpina darbu. Iedvesmojoši!
Bet runājot par mūsu valsts nākotni, šo gadu sākot, negaidīti lielu iedvesmas devu saņēmu no mūsu Prezidentu uzrunām Vecgada vakarā, kam pavisam noteikti pievienotā vērtība bija arī ziņa, ka savas runas abi cienījamie kungi rakstījuši paši.
Lai arī runu satura izvērtējumam droši vien būtu atvēlama atsevišķa sleja, varam teikt ar pārliecību – jauns gads Latvijā sācies veiksmīgi jau tāpēc vien, ka valsti nu atkal reiz vada ne tik vien kā kādu grupējumu izvirzītas ”amatpersonas”, bet valstsvīri. Cilvēki, kam, manā skatījumā, ir nevainojama reputācija un kam tiešām rūp, kas notiek ar Latvijas valsti un tās tautu. Un, kas šķiet ne mazāk svarīgi, viņiem ir izcila izglītība, zināšanas un arī spēja radīt pārliecību, ka viņi ir rīcības cilvēki. Tādi, kas spēj, kā paši raksta, nenolaist rokas un risināt problēmas vienu pēc otras, tam, ceru, iedvesmojot arī mūs – citus valsts iedzīvotājus.
Lai izdodas! Būt iedvesmotiem un padarīt kaut mazliet vairāk nekā pašiem pirmajā brīdī šķiet…
Laikā , kad valstī un novadā toni nosaka kaimiņveidīgi samazgotāji, kuriem inteliģence un godaprāts ir sveši jēdzieni, šābrīža Prezidents Egils Levits ar savu zināšanu un inteliģences bagāžu liekas ne no šīs pasaules atnācis.
Reča kungam jāsāk ar bibliotēkas un izglītības nodaļas telpu meklēšanu steidzamības kārtā, jo iepriekšējā domes vadība bija noslēgusi līgumu ar kamparzelli par nesamērīgi lielu summu bibliotēkas un izglītības nodaļas telpu īrei. Tā skaitās naudas izšķērdēšana lielos apmēros. ….. bet 1.pamatskolai tek jumts, neesot naudas. Egles rotājumi 49 000 plus PVN,…… nav naudas. Novada svētku izmaksas 140 000……… nav naudas. Vairākās pilsētas vietā apstādījumu ierīkošana……..nav naudas……….
LATVIJĀ TRŪKST PATIEŠĀM LABU UN IZCILU POPMŪZIKAS UN ROK DZIEDĀTĀJU, JO BĒRNĪBĀ UN PUSAUDŽA GADOS NAV LĪDZ GALAM ATTĪSTĪTAS VOKĀLĀS DOTĪBAS, BALSS DIAPAZONA SPEKTRS, KUR TIEK IZKOPTI DAŽĀDI TEHNISKI ELEMENTI-FALSETS, VIBRATO U.T.T.
TĀPĒCNEPIECIEŠAMS LATVIJĀ NOORGANIZĒT VOKĀLO PEDAGOGU SEMINĀRU UN APMĀCĪBAS, PIEAICINOT GAN PAŠAMĀJU GAN ĀRZEMJU SPECIĀLISTUS, GŪTU PIEREDZES APMAIŅU U.T.T
PAREIZI PĒC NOTĪM DAUDZI MĀK DZIEDĀT, BET PIELIETOT VOKĀLO TEHNIKU ĻOTI MAZ KAS IZMANTO, JO NEZIN KĀ TO DARĪT.’PAKLAUSOTIES UKRAIŅU GOLOS DETI, KUR PIEDALĀS BĒRNI ARĪ NO CITĀM VALSTĪM, LIELISKI VAR REDZĒT UN JUST, KĀDAS BALSIS, KAS PAR DARBU IEGULDĪTS. LATVIJĀ ARĪ TO VAR, TIKAI KAUTKAS JĀDARA LIETAS LABĀ
SPILGTI PIEMĒRI IR KONKURSI ,, BALSS PAVĒLNIEKS,, ,,APRĪĻA PILIENI ,, u.c. KUR PIEDALĀS BĒRNI UN JAUNIEŠI. TAJOS VAR REDZĒT KĀDA SITUĀCIJA IR PATREIZ PIE MUMS. JĀ, PĒC NOTĪM DZIED, BET KAS TĀLĀK? TĀLĀK IR VIDUVĒJĪBAS, PROTAMS, JA KĀDU NEPAMANA MAESTRO.
VISU LAIKU LIELAJOS KONCERTOS FIGURĒ 10-12 DZIEDĀTĀJU UN TAS ARĪ VISS (ĒRGLIS, BUSULIS, TĪNA, RUTULIS, RUSKIS,DAUMANTS KALNIŅŠ……..) BET KUR IR VĒL? VAI TAD PIE MUMS IR VOKĀLISTU DEFICĪTS?
DAUDZ KAS ATKARĪGS NO MENEDŽERIEM, PRODUCENTIEM, NEJAUŠĪBĀM u.t.t
,, PRĀTA VĒTRA,, -LIELISKA GRUPA, KAM PAREDZĒJA ZVAIGŽŅOTU NĀKOTNI. JĀ, PIE MUMS VIŅI IR ZVAIGZNES, BET RIETUMOS UN AUSTRUMOS VIŅI IR MAZPAZĪSTAMI. LIELA DAĻA GRĒKA ŠEIT JĀUZŅEMAS MENEDŽERIEM, KAS GRUPĀ IR VESELA KOMANDA, TĀPĒC VISIEM VAJAG ALGAS. BET LAI IEGULDĪTU NAUDU MĀRKETINGĀ? LABS MĀRKETINGS GARANTĒ ARĪ GRUPAS ATPAZĪSTAMĪBU. TĀPĒC LAIKS MEKLĒT CITU MENEDŽMENTU
Čau Ērik G. Tu arī Te? Tik nesāc tikko tevis rakstīto publicēt zem katra ntz raksta. Savādāk čmorīsim tāpat kā O. Amatnieku.