Pēdējās divās nedēļās masu medijos notiek aktuālas diskusijas par iespēju salāgot valsts budžetu uz pensiju rēķina, jo, lūk, pensionāri esot vienīgie priviliģētie, kurus neskar budžeta konsolidācija. Jā, iespējams, konsolidācijai kaut ko var sameklēt arī pensijām paredzētajā maciņā. Tomēr nekādā ziņā nevaru piekrist ekonomista Ģirta Rungaiņa izteikumiem, ka pensionāri šantažē sabiedrību, neļauj veidot atbalstu jaunām ģimenēm, ka lielākā daļa pensionāru strādāja, ceļot komunismu, un neradīja pietiekami daudz bērnu… Un turpat tālāk Ģ. Rungainis bažījas, ka, maksājot pašlaik nepamatoti lielas pensijas, šodienas pelnītāji nākotnē saņems pirktspējas ziņā mazākas pensijas.
Pēc Ģ. Rungaiņa teiktā varētu domāt, ka mūsu pensionāri pašlaik saņem pārmēru lielas pensijas, taču pēc Labklājības ministrijas datiem 80% pensionāru saņem pensijas (kopā ar piemaksām par nostrādātajiem gadiem, turklāt ar šo piemaksu sistēmu tika likvidēta tā netaisnība, ka cilvēka darba mūžs līdz 1996. gadam nebija novērtēts) līdz 200 Ls mēnesī, kamēr krīzes iztikas minimums janvārī ir Ls 171,41. Tajā pat laikā pārtikas cenas augušas par 8,5%, maksa par elektroenerģiju – par 11%, par gāzi – par 11,3%, par siltumu – par 18,5%, nemaz nerunājot par mājokļa un īpašuma nodokļiem.
Domāju, ka pensionāru paaudze labāk, kā viens otrs eksperts zina, ko nozīmē visu mūžu smagi strādāt, izdzīvot, audzināt un izskolot bērnus. Tāpēc Rungaiņa pārmetumi savu vecāku paaudzei ir nekorekti, lai neteiktu vairāk.
Jāteic, šie izteikumi aizvainoja, tāpēc īstajā vietā un laikā bija ministru prezidenta Valda Dombrovska un labklājības ministres Ilonas Jurševskas paziņojums, ka pensiju sistēma tomēr nav uz sabrukuma robežas un ka tā tiek kontrolēta.
Iespējams, varētu būt runa par piemaksu atcelšanu lielām pensijām, iespējams varētu rast arī vēl citus variantus budžeta konsolidācijai uz pensiju rēķina, bet par to pašlaik iztrūkst diskusijas. Ja strādājam tāpēc, lai ekonomika atveseļotos, lai paši piedzīvotu izaugsmi, tad, jācer, pienāks brīdis, kad būs gan darba vietas, gan lielāki ieņēmumi sociālajā budžetā.
Neradīja pietiekami daudz bērnus?… vecvecāku ģimenēs bija vidējais 4 bērni, pat 10 bērni bija normāli… Cik tad pašam varonim Ģ.Rungainim pēcnācēju un no cik lielas ģimenes nācis?
Lai konsolidāciju prasītu no sabiedrības, tad vispirms ir jābūt konsolidētai pašai sabiedrībai.
Ir tikai vārdi, kuriem nav seguma.
Ir atšķirības un plaisa, ko paplašina ar klaju nevienlīdzības palielināšanu.