Pārmaiņas sagaidāmas neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) darbā. Tās attieksies arī uz ikvienu no mums, kam šis dienests domāts un, iespējams, var būt nepieciešams. No vakardienas, 14. maija, par nepamatotu izsaukumu mediķi vairs neizrakstīs rēķinu pie pacienta mājas. Tas tikšot darīts centralizēti. Par to nekādu iebildumu nevarētu būt, varbūt pat labi, ka mediķi tiek atbrīvoti no liekas birokrātijas. Taču… vienlaikus no 1. jūnija paaugstināsies maksa par izsaukumiem, kuri nebūs neatliekami – no 40,14 eiro uz 56 eiro. Un ja šīm ziņām vēl pieplusojam NMPD vadītājas Lienes Cipules publiski pausto viedokli, ka ļoti bieži NMPD palīdzība tiek saukta nepamatoti un pie jaunās kārtības beidzot cilvēki sapratīšot, ka ”lētāk ar taksometru braukt pie ģimenes ārsta nekā saukt NMPD”, tad šis viss jau izskan kā draudi mūsu drošībai. Sabiedrībai sūtītais vēstījums – ir skaidrs un skarbs – kļūstam neaizsargātāki un bezpalīdzīgāki, jo, ja kas, par palīgā saucienu tiksim sodīti!
Bieži sasirgstam vai sajūtamies slikti naktī vai izejamās dienās, laikā, kad ģimenes ārsti nestrādā. Kurš gan būs tas, kurš uzdrošināsies tādā brīdī noteikt, vai nepieciešams saukt NMPD palīdzību, vai var gaidīt, lai ietu pie ģimenes ārsta?! Interesants ir arī izsaukuma pamatotības vērtējums: ja cilvēks nav aizvests uz slimnīcu, bet pēc mediķu apskates un iespējamās aprūpes tomēr atstāts mājās, tad izsaukums it kā nav bijis pamatots. Tomēr zinām taču, ka nereti slimnieks tiek aizvests uz uzņemšanas nodaļu slimnīcā un pēc stundas vai divām palaists mājās. Un nevienu neinteresē tas, ka vēl nesen šim cilvēkam bija nepieciešama palīdzība, ka NMPD mediķi viņa stāvokli bija izvērtējuši kā kritisku, bet nu vēlu vakarā vai nakts laikā viņam ir jāmēro ceļš uz mājām. Ne jau visiem ir tuvinieki, kas var aizbraukt uz slimnīcām, kuras tagad no pacienta ir ļoti tālu!… Un visbeidzot, kā neprofesionālim noteikt, vai situācija ir kritiska un nepieciešams saukt NMPD, vai gaidīt rītdienu un ģimenes ārstu, ja šai jomā pat mediķiem ir atšķirīga attieksme?
Es neesmu mediķe un nekad šādu risku nevarētu uzņemties, un diez vai arī pats slimnieks grūtā brīdī spēj apjaust savu reālo situāciju. Un pat ja ir tā, ka pacients ar hroniskām kaitēm sauc NMPD katru otro dienu, un, kā saka L. Cipule, viņam ģimenes ārsts nav noregulējis pamata terapiju, tad – kur gan slimajam cilvēkam vērsties pēc palīdzības, ja viņu kā futbola bumbu piespēlē viena institūcija otrai?! Varbūt tad regulējums būtu jāuzņemas ierēdņiem, nevis jāsoda ar 56 eiro slims cilvēks, kas meklējis palīdzību?! Vēršoties pie NMPD pēc palīdzības, taču neviens neizklaidējas, bet gan jūtas un ir pārliecināts, ka nonācis bezpalīdzīgā situācijā, tāpēc L. Cipules attieksme, maigi izsakoties, vērtējama kā nepārdomāta, lai neteiktu vairāk, ka tā ir bezatbildīga un ciniska. Mums vēl ir gana daudz cilvēku ar minimāliem ienākumiem, kuriem tie 56 eiro ir būtiski. Un, ja viņi, baidīdamies, ka izsaukumu novērtēs kā nepamatotu, laikus neizsauks NMPD palīdzību, sekas būs neatgriezeniskas? Laikam jau tāds jēdziens kā atbildība vairs neeksistē? Kā gan citādi varētu izskaidrot epopeju ar e-veselību, ar kuru pašlaik ir neapmierināti gan ģimenes ārsti, gan pacienti. Sistēmai vajadzēja dzīvi atvieglot, bet faktiski ārsti strādā garākas darbdienas. Arī man kā pacientei nav ērti nēsāt pasi līdz, lai izņemtu zāles, turklāt jau zāles parasti tiek izrakstītas arī citiem ģimenes locekļiem. Tad nu, tā sakot, pa ceļam, neko vairs neizdarīsi, jo vajadzīgas arī viņu pases. Un vēl jau nevar zināt, vai sistēma darbojas un aptiekas darbinieki varēs zāļu pircēju apkalpot. Un kā ir tad, ja cilvēks dzīvo laukos, kur autobuss labākajā gadījumā iet vien pāris reižu dienā? Nu ļo-o-oti sarežģīti un apgrūtinoši, lai neteiktu vairāk…
Izskatās, ka ierēdņiem nerūp ne slima cilvēka bezpalīdzīgums, nedz arī mediķu iespējas normāli strādāt un sniegt palīdzību, jo pirmais pusgads e-veselības dēļ visiem ir pagājis vienā stresā. Un neviens taču par šo nožēlojamo situāciju nav saukts pie atbildības!? Vai tāpat nebūs arī ar nepamatotajiem izsaukumiem? Kam rūpēs, ja jauno noteikumu dēļ cilvēki arī pamatotu iemeslu dēļ NMPD palīdzību nemeklēs?
Diemžēl,cilvēks Latvijā vairs nav vērtība, bet PROBLĒMA, NO KURAS ĀTRI JĀATBRĪVOJAS.Nez kāpēc tik daudz aizbraukušo? Nu ne jau labās attieksmes dēļ…
Latvijā cilvēks ir tikai vērtība pirms vēlēšanām.
Bet mums taču būs Latvijas simtgade!
Jā, ļoti smagi. Tas pats ar zobārstu. Ja neciešami sāp zobs pa brīvdienām vai vairākām svētku dienām, tad iesaka braukt uz Rīgu. Bet ko darīt, ja dzīvoju laukos, kur autobusi vispār nekurse uz Rīgu un mašīnas man arī nav, jo nespēju viņu uzturet ar minimālo algu. Nav variantu- mocīties sāpes un gaidīt darba dienu.
Valstī tagad straujiem soļiem ienāk Rietumu medicīnas sistēma. Diemžēl LV infrastruktūra un cilvēku materiālās iespējas nav tik spīdošas, lai bez problēmām aizbrauktu pie naktī dežurējošā zobārsta uz valsts klīniku, kura apkalpos bez maksas 15/20/30/60 km attālumā…Tik ļoti peltajos padomju laikos lai vai kā, bet dežūrējošais stomatologs bija pieejams arī naktī – sāpošo zobu gan īpaši neārstēja, bet lielākoties izrāva. Arī Tukumā tāda kārtība bija, vismaz līdz 20. gadsimta 90. gadu sākumam noteikti.