Jau otro mēnesi turpinās tiesas process, kurā uz apsūdzēto sola ir elektrības ražotājs SIA «Tukums DH», kas vienlaikus vairākus gadus bija saņēmis arī OIK maksājumus. Uzņēmumu un uzņēmēju vaino 2,5 miljonu eiro izkrāpšanā no valsts, kuru kā cietušo pusi tiesā pārstāv Ekonomikas ministrija.
Un tieši par to, vai Ekonomikas ministrija ir cietušais vai patiesībā līdzvainīgais, jautājums bijis jau no pirmās tiesas sēdes. Un šādas pārdomas radās, klausoties ministrijas darbinieku un citu pārbaudošo institūciju pārstāvju liecības, kurās ir maz konkrētu atbilžu, bet bezgala daudz atrunu, lai gan tieši šī ministrija bija galvenā atļauju devēja visiem elektrības tirgotājiem – gan tiem, kas jau no sākuma bija apņēmušies visu darīt godīgi un pareizi, gan tiem, kas savu iespējamo varēšanu jau sākotnēja pierādīja, vien krāpjoties vai arī, iespējams, to bija darījuši vēlāk. Tomēr tas, kā saka, ir to tiesībsargātāju lauciņš, kas savas pārbaudes lietas virza uz tiesu. Tikmēr, klausoties ”cietušo” liecībās, ir radusies sajūta, ka ”zaļās vajadzības” un arī valsts struktūru aizsegā, iespējams, pat ar nodomu ir radīta sistēma OIK ražotāju ”neuzraudzības” sistēma pēc principa – jo ilgāks laiks paiet, jo dziļāk visi gali ūdenī. Tīši vai netīši ir darīts viss, lai nebūtu iespējams atrast cilvēkus, kas ir pieņēmuši lēmumus vai kam ir bijis jākontrolē, kā strādā dažādie it kā zaļās elektroenerģijas ražotāji. Lai gan tām jau izmaksātā naudas summa ir ap 2 miljardiem eiro un šo summu mēs maksājam par Obligāto iepirkuma komponenti, tātad elektrības tirgotājs saņem samaksu par elektrību pēc tirgus cenas un vēl atbalstu virs šīs tirgus cenas. Un šādā situācijā, zinot, ka uzņēmēji saņem prāvas summas, kontroles mehānisma līdz vēl nesenajam 2017. un 2018. gadam praktiski nav bijis nekāda. Šī nozare varējusi darboties, kā saka, asti vai gredzenā. Kamēr citkārt, kā mēs labi zinām, ja kaut ko no valsts vēlamies – nodokļu atmaksu, Eiropas finansējumu, kādu izziņu vai vēl ko citu – ir tādas likumu, noteikumu un ierēdņu iebildumu kaudzes, ka nereti tam visam atmetam ar roku, reizēm tā arī pazaudējot gan nervus, gan gana lielas naudas summas. Bet ir jau arī ļaunāka pieredze – vienas dienas kavējums, piemēram, paskaidrojuma sniegšanā vai aplam aizpildīts pieteikums, un – ”galva” jeb tās pašas ievērojamās naudas summas – nost.
Taču valstij un visai Eiropas Savienībai, katrai mājsaimniecībai tik svarīgajā enerģētikas jomā, kur tiešām apgrozījās un arvien apgrozās, kā jau minēts, vairs ne pat miljoni, bet miljardi, izrādās, nav nekādas kontroles un īsti arī nekādas reālas pārraudzības – uzņēmējam gadiem ilgi bija dota brīva vaļa un rīcībspēja iesniegt vienīgi “pareizi” sakārtotus dokumentus, un, šķiet, pat ja reāli nebūtu izdarīts nekas no paredzētā, i ne gailis pakaļ nedziedātu. Lai cik neticami tas neizklausītos, izrādās, ka vismaz SIA «Tukuma DHL» gadījumā neviens tiešām neko nevērtēja un, pat ja ko aplamu manīja, ļāva uzņēmējam brutāli atrakstīties…
Un vēl, kas savādi, pašā Ekonomikas ministrijā, kas visus šos gadus ir bijusi galvenā atbildīgā ministrija, par OIK atbildīgie departamentu un cilvēki mainījušies un mainīti neskaitāms reizes. Tas liek domāt, ka neviens nav bijis ieinteresēts uzticēt vienai institūcijai kontroles funkciju, cerot sagaidīt arī rezultātus. Tieši otrādi – regulāri nododot atbildību no vienām rokām citās, šķiet, mērķtiecīgi radīta iespēja, kā krāpniekiem izvairīties no atbildības. Un, kas vēl nožēlojamāk, jau šobrīd zināms, ka no 1. janvāra par šiem OIK ražotājiem atbildēs jau cita iestāde, kas nozīmē, ka visi gali būs… vēl dziļākos ūdeņos.
Par to visu tagad Latvijas saeimā ir komisija kura izskata visu kas saistīts ar OIK un pret to firmu ir uzsākta tiesvedība.
Bet jautājums jau cits: kur paliek politiķu atbildība? Nu, piemēram, kur skatījās biznespolitiķis un, kā tagad izrādās, staigulis Kampars, kura laikā izdots visvairāk atļauju? Tas, ka kāda kompānija Saeimā izveidojusi komisiju, neko citu kā tikai vairāk naudas tiem deputātiem, kas komisijā piedalās, nenozīmē… Atceramies Rīdzenes sarunu lietas komisiju.