Un kur paliek cilvēks?

Lai arī pieauguša, darbspējīga cilvēka varā ir pašam par sevi gādāt, viens no mediju uzdevumiem allaž ir bijis iestāties par tiem cilvēkiem, kas ir visvairāk neaizsargāti; pat ja viņu vidū ir arī jau iepriekš pieminētie darbspējīgie pieaugušie…

Tāpēc divas ziņas internetā izdarīja visu, lai sabiedrība un mediji nestāvētu mierā un paustu savu attieksmi. Pirmā – daudziem zināmās zvērkopes Velgas Vītolas iespējamā atbrīvošana no darba un ģimenes ārstu streiks trīs dienu garumā pašā karstākajā vīrusu darbošanās laikā. Lai arī grūti to visu mest pār vienu kārti, abos notikumos ir kāds galvenais, kura rokās ir nauda un vara, un kāds, kam nav dotas nekādas tiesības izlemt, kam nereti nav arī naudas un kas nejauši sanāk “atkarīgais” visās jomās…

Noliekot malā apsvērumus, kuru dēļ pieņemti abi šie lēmumi un, pieļauju, varbūt bija daudz racionālu, ekonomisku, stratēģisku un vēl citu iemeslu, kādēļ to darīt, tie tomēr šo to pasaka par cilvēkiem, kas ”pasākumus rosinājuši”. Jo reizēm liekas, ka no augšas (ar to domājot atbildīgās organizācijas), no kurienes, kā mēdz sacīt, viss labāk redzams, zināmās situācijās tā īsti vairs netiek saskatīts pilnīgi nekas. Trakākais, ka arī pats cilvēks, kurš abos notikumos ir sarunas temats, nav bijis svarīgs. Un vēl trakāk, ka tas viss notiek Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad ļaudis tiek mudināti pieklusināt strīdus, darīt un domāt labu. Var saprast mediķus, kas noguruši cīņā ar ministriju par labākiem darba nosacījumiem, bet vai trīs dienu streiks, kurš maigi nodēvēts par atvaļinājumu, atrisinās problēmas? Vai vispār šādu – valstisku – problēmu var atrisināt ārsta kabinetā? Jo – skaties, no kuras puses gribi, šajā situācijā (nesaku, ka vienīgais), bet lielākais cietējs ir pacients, kurš savu ārstu vakar nesatika (varbūt nesatiks arī šodien un rīt). Un jo nevarīgāks, slimāks un savās cīņās nogurušāks būs sasirgušais, jo nu tam uzkrautas arī ārsta problēmas. Gluži tāpat kā lāču mammai Velgai nu jādomā, ko savos 32 darba gados tā darījusi nepareizi, ka par profesionāli jauna skuķa acīs vairs nav uzskatāma. Pasakiet, kurā brīdī kāds cilvēks kļuva lieks? Un kurā brīdī kāds izlēma savu labumu gūt uz otra rēķina?

Komentāri

  1. Paskatieties apkārt – šādi piemēri ir ik uz soļa! Par cienījamiem uzskatīti cilvēki izrīkojas ar citiem pēc pašu ieskatiem un iegribām un neviens viņiem to nevar liegt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *