Uz pārdomām par mūsu Tukuma vecpilsētu un tās namiem vedināja pirms pāris nedēļām notikusī filmēšana, kurā izskanēja atziņa, ka Tukums ir gana labs, lai filmētu dažādu gadu desmitu ainas. Protams, it kā skan glaimojoši, ja kāds no malas sāka, ka Tukuma vecais centrs ir tik pievilcīgs, turklāt – bez lieliem uzlabojumiem, ja neskaita vien to, ka kāds plastmasas logu rāmis jāpārlīmē ar brūnu līmlentu vai kāds sīkums jānotušē, bet citādi – filmē 19. gadsimtu, 20. vai 21. – viss sanākot ticami. Tātad – vismaz no viena, no kinoļaužu skatu punkta viss ir kārtībā, bet kā ir patiesībā?!
Piemēram, plastmasas logi, par kuriem speciālisti saka, ka to ierīkošana vecajās mājās noteikti ir sliktākais, kas ar šīm ēkām varētu būt noticis, tāpēc apsaimniekotājs, kas arī visā šajā ir aktīvi piedalījies, par šādu rīcību sev sist uz pleca noteikti nevar. No akcijas «Gaišu prieku katram» laika arvien vēl prātā ciemošanās daudzās Dārza, Talsu un Lielās ielas ģimenēs, kur ziemā dzīvokļos varēja justies kā aizvākotā burkā – silts, mitrs, logi aizrasojuši un – absolūts bezgaiss. No malas it kā viss kārtībā – vēji caur logiem negaudo, jo plastmasas logi ir priekšā, un arī tas nekas, ka paši logi vai telpu stūri bija melni sapelējuši, jo par ventilāciju nebija domāts… Diemžēl tā notiek, ja galvenais nav cilvēks un viņa labās sajūtas, bet tas, lai tikai logs būtu ielikts un kādā lēmumā ķeksītis ievilkts. Sliktākais visā šajā ir tas, ka tā notiek vēl arvien. Turklāt notiek, neskatoties uz to, ka sabiedrība daudz vairāk runā par videi draudzīgu dzīvošanu, izvēloties dabiskus materiālus mājokļos. Šai ziņā mūsu pilsētā viss palicis pa vecam, jo pa iebrauktām sliedēm laikam vieglāk braukt. Iespējams, tāpēc vēl arvien stopkrāns plastmasas logiem vecpilsētā nav norauts; patiesībā, ir noticis vēl trakāk – piemēram, Lielās ielas 11. namam, kam pirms kāda laika tika atjaunoti koka logi, tie nesen nomainīti ar plastmasas logu izstrādājumiem! Prāta vai neprāta vadītā rīcība, to lai pašvaldība vērtē, jo šis ir pašvaldības īpašums, bet piemērs citiem tas ir gaužām bēdīgs…
Bet ne jau tikai par logiem ir stāsts. Vēl viena “bēdu grupa” ir nami, kas sadalīti privātos dzīvokļu īpašumos, kuru saimnieki lielākoties ir lielos pensijas gados vai maznodrošināti, tāpēc ieguldīt simtiem eiro jumta vai fasādes remontā, vai siltināšanā šiem cilvēkiem nav pa spēkam. Un tā nu šādas vecās mājas zināmā mērā ir nolemtas, jo arī apsaimniekošanas naudas uzkrājuma darbiem nav. Vai tiešām būs tā, kā saka iedzīvotāji, ka dzeltenajai vēstures norādei drīz nebūšot, pie kā turēties, tik ātri viss brūkot kopā?… No otras puses – ja to visu pa jaunai modei sakārtos, vai paliks pāri kas vēsturisks?…
Kamēr mums ir tikai jautājumi, Kuldīgas pašvaldība ir centusies meklēt atbildes, kā savu vecpilsētu atjaunot, izdodot informatīvo materiālu «Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos». Tajā stāstīts par apbūves detaļām, konstrukcijām un tehniski pareiziem risinājumiem vecpilsētas ēku saglabāšanai. Varbūt arī mums tāds materiāls derētu, lai varētu pilnvērtīgāk izmantot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu, par kuru namīpašnieki saka, ka tas ir sarežģīti pielietojams.
Salīdzinot ar Talsu un Kuldīgas dokumentiem, jāsaka, ka tie visi ir līdzīgi gan pēc satura, gan lappušu skaita, tāpēc, ja citur aktivitāte ir lielāka, iespējams, tiek veikts plašāks izskaidrojošais darbs? Lai nu kā – tas, kāda būs vecpilsēta, kuru liekam pirmajā vietā, stāstot un rādot Tukumu, noteikti ir mūsu visu rokās – gan to, kas pieņem lēmumus, gan arī to, kam tie jāpilda. Bet visiem kopā jādomā par to, lai Tukuma vecpilsēta nav tikai kino paviljons, bet arī laba vieta dzīvošanai.
kur paliek sauklis UZ TUKUMU PEC SMUKUMA? HA HA HA
Lielajaa ielaa, kur nojauca graustu, pietrotuara aug nezaales. Vai tad nevar uzbeert tris tackas ar melnzemi un iestaadiit pukjes, lai buutu gliitaak. Tas neko tikpat kaa nemaksaa un ir vienkaarshi. Savaadaak drausmigs skts pashaa pilseetas centraa.
Tā iet kad nekritiski pieņem informāciju par brīnumlogiem, kurus ieliekot dzīvoklī, būs divreiz siltāk. Pirms kaut ko dara, vajag izvērtēt visu informāciju. Ja liek pakešu logus , tad jānodrošina ir laba ventilācija , it sevišķi virtuvē. Vai logs plastmasas vai koka tam nav nozīmes , noslēgtās burkas efektu rada stikla pakete un blīvējums.
Jums taisnība par nezālēm Lielajā ielā. Pie tam, turpat atrodas Mākslas skola. Vai tiešām Tukuma Domes darbinieki tā rūpējas par mācību iestādes apkārtnes sakārtošanu un uzturēšanu? Pie skolas vārtiem izveidojusies apkārtējo māju iedzīvotāju auto stāvvieta. Automašīnas pārvietojas pa gājēju celiņu, kas ved uz skolu. Kā ar bērnu drošību?
Smiltenes novada dome atradusi risinājumu, kas varētu uzlabot pamestas lauku viensētas vai mājas. Dome cilvēkiem, kuri meklē iespējas pārcelties uz Smiltenes novadu, piedāvā izmantot pašvaldības izveidoto sludinājumu vietni, kurā apkopoti tukši lauku māju saraksti, vēsta raidījums “LNT Ziņas”.
kaa ir ar Tukuma novadu? Pabraukajot pa Tukuma novadu un ari bijusho Tukuma rajonu pamesti ipashumi ir diezgan daudz. un kaa uz to skataas pagastu paarvalzu vaditaji?
aviizee bija raksts par ipashumiem Tukuma centraa, kas degradee vidi. ieteikums uznjeemeejiem- ja peerkat ipashumus, tad apreekiniet, vai pietiks naudas ipashumu remontiem un atjaunoshanai. Peec Ritenes teiktaa, rodas iespaids, ka uznjeemumam nav naudas. un ir aizbildinaashanaas, ka dokumentu kaartoshana iet ljoti gausi, birokraatija, saskanjoshanas u.t.t. Mulkjibas, ja labi grib, tad aatri var izdariit.
Un vai vispaar uznjeemeejas uzvardu vajadzeeja piemineet rakstaa, jo tagad ir speekaa datu aizsardzibas likums un aviize ir paarkaapusi to. Ja jau aviizee nevar publiceet firmas un personas, kam paarskaitiita ieveerojama summa 140 000 par pilseetas sveetku teerinjiem, jo darbojas datu aizsardziba, tad ko mees vispaar daram.
Valdim taisniba.
Smiltenes novada pagasta pārvalžu vadītājiem ir jāapseko visus īpašumus, kas atrodas adrešu reģistrā. Tāpat tiek veiktas pārrunas arī ar zemniekiem, kuri iepriekš uzpirkuši īpašumus tikai lauksaimniecības zemes dēļ, bet dzīvojamās mājas viņiem nav vajadzīgs. Pašvaldība aicina zemniekus tās pārdot.
“Tas risinās lauku pamestības problēmu. Laukos atgriežas cilvēki, viņi tiešām grib atgriezties. Reizi mēnesī man kāds piezvana ar dedzīgu sirdi, kas ļoti, ļoti vēlētos dzīvot Grundzālē, un jautā, vai man ir ko piedāvāt,” norāda Smiltenes novada Grundzāles pagasta pārvaldes pārstāve Alda Zvejniece.
Salīdzinot ar citiem novadiem Vidzemē, Smiltenē patlaban ir vislielākais no jauna radīto darbavietu skaits. It kā varētu to vēl kāpināt, taču darbiniekiem nav kur dzīvot. Pašvaldība nesen uzcēla jaunu daudzdzīvokļu īres namu, bet ar to nepietiek. Tāpēc ir radīta šāda iespēja.
“Smiltenes novada teritorijā uzņēmējdarbība attīstās ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. Mēs vēlamies ar šo viensētu stāstu spert soli tuvāk dzīvojamai telpai, lai šī dzīvojamā telpa būtu arī pieejama cilvēkiem līdzās darbavietām,” pauž Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
“Saskaramies arī ar problēmām, ka ir ierobežotas iespējas jauniem cilvēkiem kredītiestādēs, komercbankās saņemt kredītus šo māju iegādei vai rekonstrukcijai,” atzīst Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis skaidro – lauku māju hipotekārā kreditēšana tiek atteikta, ja iegādes un remontos ieguldāmā kopējā summa ir lielāka nekā prognozētā nākotnes tirgus vērtība, bet pircējiem nav uzkrājumu šīs starpības segšanai.
Bankas nedod iespēju kreditēt tikai lauku māju atsevišķi, bet pieprasa, lai divu gadu laikā tiktu mainīts jumts, ielikti jauni logi, ierīkots apkures katls un kanalizācija un veikti iekšdarbi. Summa savācas tik liela, ka kredīta pieteikums jāatsaka.
“Ir skaidrs, ja tas ir attālāk no Rīgas, ieguldot 10 000 eiro, nākotnes vērtība nepieaugs par 10 000 eiro. Pieaugs labākajā gadījumā par 3 000 vai 4 000 eiro. Ar to jārēķinās – ja mēs finansējam pret nākotnes vērtību, tai nākotnes vērtībai ir jābūt ar nelielu buferi, lai mēs to finansējumu remontam varētu iedot,” saka “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.
Man māja atrodas vēsturiskajā centrā..Mēģināju dabūt 50% fasādes atjaunošanai.Hahahaha..Uz papīra jau reklāma bija smuka-patiesībā labāk nebūtu nemaz gājis prasīt.CIRKS!!!
140 00 par pilseetas sveetkiem var viegli izmest, bet paliidzeet sakaartot vecpilseetas namus nevar.
Rodas iespaids, ka tukumniekiem vienalga, kur paliek tie 140 000 un plus veel tagad tie apmeeram 600 000 par kapitaaldalju atpirksanu no Juurmalas pilseetas par bandas PIEJUURA IZZAGTO NAUDU. Vainiigaas persona ir zinaamas. atliek nodot kriminaalvajaashanas uzsaaksanai un nekaadu novada liidzeklju iedoshanu izzagtaas vietaa. Taa skaitaas naudas piesavinaashanaas lielaa apmeeraa. Liekas, ka PIEJUURAS vadiibaa bija kaadas personas no psihoneirologiskaas slimniicas, kas neatbild par saviem pastraadaatajiem nedarbiem un ir nepieskaitaamas.Par visu ir jaatbild un godiigi. Nevajag teelot mulkjus, kaa tas ir visaa valstii arii.
Un tukumniekienevis sleepj.m beidzot ir jaapamostas no vienaldziibas miega un visiem kopaa jaasaka nee novada domei. Un lai atskaitaas mums par katru centu nevis sleept. un iesaku aviizes kolektiivam centiigaak kerties klaat veersim un par visiem kopaa aplauziisim ragus. Un vispaar shis novada domes sastaavs ir jaaizdzenaa un jaaieveel jauns un tas midzenis ir jaalikvidee. ;Pietiekoshi ilgi novada domee straadaa vienas un taas pashas personas, kas piesedz viens otru. Un skaitaas arii taadi amati, kuru darbiibu nemaz nejuut. Piemeeram kultuuras un sporta. Nekas tikpat kaa nenotiek, vieniigaas aktivitaates nedaudzaas ko kautko meegina kultuuras nams un sporta skola. Bet vinjiem ir savi vadiitaaji. Tacu galveniem biidiitaajiem jaanaak no domes puses. Tacu tur to nav. Tik skaitaas amati un maksaatas algas. PAR KO?
PAR TO, KA TUKUMNIEKIEM UN NOVADNIEKIEM JAABRAUC UZ PASAAKUMIEM JUURMALAA, DOBELEE, SALDUU, TALSOS, KULDIIGAA, RIIGAA UN VEEL CITUR? MEES GRIBAM, LAI ARII PIE MUMS KAUTKAS NOTIEK, NE TIKAI VIENU REIZI VASARAA-TIKAI PILSEETAS SVEETKI.
Laba dzīvesvieta-Tukums.Saucamais centrs un vecpilseta nolaista.
Uz Tukumu iedzert un smukums
Ko esat katrās vēlēšanās ievēlējuši to saņemat,atceroties tik skaists bija Tukums kādreiz.
Kad?
Vai tad, kad bija Ļeņineklis ar “jaukiem”apstādījumiem? Vai tad, kad RIMI vietā bija vecais stadions? Vai tad, kad bija vecās tirgus būdas? Mana atmiņa nesniedz tos laikus, kad Tukums izskatījās labāk.
Jūsmot par skaisto Tukumu ļeninekļa laikā var tikai demences skarts pendzis.
Tik sakopts Tukums kā ir šodien nebija nevienos ļeninekļa laikos.
Bet šodienas puķu dobes Tukumā vispār ir SUPER! Tajos ļeņinekļa laikos tik skaistas puķu dobes tiktu aizliegtas, jo to skaistums aizēnotu baložu noķēzīto un apbružāto voldiņu.
Silti ieteiktu Tukuma domes pārstāvjus aizvest uz netālo Dobeli- kas par modernu un plašu Mūzikas skolu!
Kas par Promenādi -plašums, ainava, strūklaka!Super!Malači!
Pilsēta, kurā, noteikti,patīkami dzīvot!Pilsēta ar nākotnes vīziju!
TUKUMS sakoptaks par Lenineklja laikiem ir, tacu nedaudz. Eekas noplukushas, staadiijumi bezgaumiigi, ar nezaaleem, vides objekti bezgaumiigi, pilseetas centrs un vecpilseeta nolupusi, ar nezaaleem….Dobele plaukst un zelj, Talsi plaukst un zelj, Kuldiga plaukst un zelj……Taapeec daudzi brauc prom no Tukuma, jo briivajo briizos sheit nav ko darit, nav kur aiziet. It seviski jaunatne brauc citur pec maaciibaam un studijaam.
Lai nu kas, bet puķu dobes Tukumā ir ļoti skaistas! Un koptas. Nekad agrāk tik skaistas nav bijušas. Tās glābj noplukušos namus vecpilsētā, jo ir kur “aci piesiet”. Paldies veidotājiem un kopējiem.
Ei, Tukumnieki!
Izskatās, ka pirmo reizi dzirdak,ka ne visas ēkas Tukumā pieder pašvaldībai! Nu pašvaldība nesakārtos privātīpašumus, kuri stāv centrā un visur citur. Aiciniet tak to izdarīt īpašniekus, ne brēcat u pašvaldību, it kā pirmo reizi dzirdētu par nekoptiem privātīpašumiem. Attopieties un domāaliet līdzi, nevis visu grūžat virsū pašvaldībai.
Neesmu specs logos, bet nedomāju, ka loga rāmja materiāls ir izšķirošs tajā vai iekštelpās būs normāla gaisa apmaiņa. Arī koka logs pareizi izgatavots un ielikts ir tik pat gaisu necaurlaidīgs kā plastmasa. Pamatdoma ir noturēt iekštelpā siltumu un nav svarīgi plastmasa, koka, plēves vai osb “logs”. Cits jautājums par vizuālo un cenu.