Vietēja un arī globāla mēroga skandāliņš par suņu barības iespējamo saistību ar četrkājaino draugu pāragro un, diemžēl, arī sāpīgo aiziešanu viņsaulē turpina uzņemt apgriezienus. Un, kā jau vienmēr šādās lietās, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, it īpaši, ja ne visi iesaistītie rada iespaidu, ka ir patiesi ieinteresēti tādas sniegt…
Bet, ko nu par suņiem. Nu jau sarunā par neproduktīvo un arī produktīvo lopiņu barības ražošanu iesaistījušies arī cilvēku ārsti, bažījoties par pārtikas ķēdi, kuras galā ir visu radību kronis – cilvēks. Onkoloģiskās saslimšanas aizvien vairāk satrauc sabiedrību un pārbauda medicīnas sistēmas varēšanu un efektivitāti. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika, kopš 2008. gada audzēji turpina savu uzvaras gājienu – tie tiek atklāti arvien biežāk un onkoloģiskās saslimšanas stabili turas uz galveno mirstības cēloņu pjedestāla Latvijā (to apsteidz vienīgi sirds un asinsvadu saslimšanas). Varētu jau šajās drūmajās skaitļu rindās meklēt jel kādu gaišo pusi, cerot, ka sava daļa “statistikas” ir labi attīstītas diagnostikas nopelns. Sak, jo vairāk varam, jo vairāk arī atklājam audzējus un citas kaites. Tomēr, ņemot vērā, ka teju puse gadījumu ir jau vēža attīstības pēdējās stadijās, nekāds spožais tas ”cerību stars” vis nav.
Ko darīt? Īsti jau nezina neviens, jo, pat izslēdzot tādus kliedzoši kaitīgus ieradumus kā smēķēšanu, regulāru iedzeršanu – tu nevari būt drošs, ka vienā jaukā dienā tava paša organisma šūnas nesāks darboties kaut kā ačgārni. Kā atzīst eksperti, slimības cēloņu kombinācijas var būt visdažādākās un gana daudz tādu, ko paša spēkiem mainīt ir visai grūti, ja ne neiespējami. Piemēram, izmantojot analoģiju ar sunīšiem un viņu barošanu,… tā sabiedrības daļa, kas gan materiālā ziņā, gan arī pavisam sadzīviskā līmenī var atļauties pilnībā ekoloģisku dzīves veidu, patiesībā ir gaužām niecīga. Pārējiem atliek vien ēst un lietot to, “ko dod” jeb to, kas nopērkams veikalos. Vienlaikus, klusībā turot īkšķus, ka visādu ne īsti labo, bet tomēr pieļaujamo sastāvdaļu procents produktos nesasniegs savu kritisko robežu un neierosinās ļaundabīgus procesus to ēdāja organismā. Bet, lai rastu atbildi uz jautājumu par to, vai šīs “pieļaujamās normas” ir cilvēku veselības vai tomēr ražotāju interesēs…, tam gan šī sleja ir ”nedaudz” par īsu…