Kāda paziņa reiz teica, ka šajā pasaulē viss esot sajucis, ka nevarot vairs saprast, kad svinēt Ziemassvētkus, kad Lieldienas, jo senlatviešu ziemas un pavasara Saulgrieži nesakrīt ar tiem datumiem, kad šos svētkus svin kristīgā pasaule. Šogad jau reiz pavasara Saulgrieži esot nosvinēti, atbilstoši senām tradīcijām, no rīta pirms gaismiņas uz avotu, kas tek uz rītiem iets, avotā mute mazgāta, olas krāsotas…
Bet Lieldienas, ko atzīmē visa kristīgā pasaule un kuru datums ierakstīts kalendārā, atzīmē visai dažādi: sestdienā sapoš māju, cep pīrāgus, krāso olas, bet svētdienā dodas uz baznīcu, lai piedzīvotu Kristus augšāmcelšanās brīnumu.
Būs arī tādi, kuri Lieldienu svētdienā dosies pie dabas, klusumā, kur tieši pavasarī skatāms jo sevišķi daudz dažādu dabas brīnumu.
Prieku sagādā arī Lieldienu gaidīšana. Internetā lasāms, ka kāds vācietis pie savas mājas svētkiem gatavojies ilgi: viņš uz Lieldienām pie savām mājām ir izveidojis Lieldienu koku ar 10 000 krāsainām olām, kur katrai olai savs krāsojuma dizains.
Taču pie mums salīdzinoši daudz ļaužu svētdienas rītu pavada kopīgās brokastīs, kad gabaliņos jāsadala viena ola un katram no saimes gabaliņš jāapēd, tad mājā ienākšot saticība un pārticība. Bērniem parasti Lieldienu rītos jāsteidz meklēt, kur tas Lieldienu zaķis olas noglabājis, un prieks ir pavisam liels, ja zaķis pamanījies starp raibajām, krāsotajām oliņām ielikt arī kādu šokolādes olu. Pēc brokastīm vairums ģimeņu dosies uz vietām, kur pilsētās un ciemos notiks dažādi kultūras pasākumi, kuros būs iespēja gan iepazīties ar tautas tradīcijām, Lieldienu rotaļām un dziesmām, kur, iespējams, varēs satikties ar pašu Lieldienu zaķi, varēs izšūpoties tā, lai vasarā nekož odi. Un labi, ka mums novados ir tik daudz folkloras kopu, kas apzinājušas tradīcijas un tautas paražas, spēj tās uzkrāt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Par to, ka interese par tautas mantojumu aug, liecina tas fakts vien, ka folkloras kopu skaits Latvijas neatkarības gadu laika ir ievērojami palielinājies, ka aizvien vairāk ir tādi, kuri vēlas mācīties tautasdziesmas, interesējas par tautas mīklām, sakāmvārdiem, laika pareģojumiem, teikām, pasakām un citām tautas gara vērtībām.
Lai arī kad mēs Lieldienas – pavasara saulgriežu svētkus nesvinētu, manuprāt, svarīga kopīgo gara vērtību apzināšanās un saglabāšana. Un jāatzīst, ka tradīcijas aizvien pilnveidojas, papildinās un mainās. Priecīgas Lieldienas!
Jūsu «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»