Laikrakstā lasām kārtējo sludinājumu, ka cilvēkam pazudis viņa labākais draugs – suns. Redzam, ka suņa saimnieks gatavs nez ko dot par to, lai tikai savu mīluli atdabūtu mājās. Un ne vienmēr šai jomā stāsti ir ar laimīgām beigām. Šoziem jau esam piedzīvojuši, ka kāds no ķēdes norāvies, no mājām aizmucis suns atrasts sašauts. Vēl kādu vai tīrā prieka pēc no garāmbraucošas mašīnas nošāva saimniecei piederošā laukā. Un ko gan te vairs līdz debates, vai suns atradies uz saimnieka tīruma vai 100 metrus tālāk?
Un, protams, šajā jautājumā ir divi pretēji viedokļi – vieni uzskata, ka suni nedrīkstēja šaut, jo māju tiešā tuvumā un apdzīvotā vietā to aizliedz likums. Savukārt šāvējiem sava taisnība – suņa īpašnieki paši vien esot vainīgi, ko laiž suņus skraidīt apkārt, lai plosa meža zvērus?! Jau gana daudz esam par to rakstījuši, aicinājuši saimniekus savus suņus pieskatīt, neļaut tiem skraidīt brīvi apkārt. Bet joprojām ir daudzi, kas vienkārši uz aicinājumu nereaģē. Kāds paliels suns regulāri sastopams ceļā uz Jumpravas ezeru, gan ziemā, gan vasarā tas apstaigā tuvējos ģimenes dārzus. Arī pie kartingu trases vairāki palieli suņi savā vaļā skraidelē apkārt.
Milzkalnes apkārtnē pa dārziem staigāja vairākas stirnas. Iedzīvotāji uz mežu nesa ābolus, burkānus, kartupeļu mizas, kāpostus, lai dzīvniekiem palīdzētu pārciest ziemu, jo kupenas tik dziļas, ka paskriet nav iespējams, sērsna dzīvniekiem tā savainojusi kājas, ka sniegā paliek asiņainas lauces. Aizvien grūtāk stirnām atrast guļvietu. Dzīvnieku skaits acīm redzami sarūk. Izrādās, – pie vainas ir arī apkārt skraidošie suņi. Daži vietēji pat zinot nosaukt, kam suņi pieder. Vietējā sabiedrība par notikušo sašutusi, bet tieši acīs saimniekam neko nesaka. Vien kāds mednieks, kurš šos apstākļus labi zina, dusmīgs tagad katru dienu ar šaujamieroci plecos skraidelē pa ceļu un laukiem… Acīmredzot atkal cietīs kāds suns…. Arī tie suņi, kuru pazušana patiešām ir negadījums un kurus saimnieks izmisīgi meklē, lai savu draugu atkal atvestu mājā. Bet patiesi vainīgie taču ir cilvēki – bezatbildīgie suņu saimnieki, kuri vienkārši izlaiž savus suņus izskrieties pār laukiem, tīrumiem, pa mežiem un ciematiem. Ar kādiem ieročiem lai vēršas pret šiem cilvēkiem?
kārtējais murgainais raksts!!!!
Gan jau ir kaut kādi likumi vai pašvaldības saistošie noteikumi, kuros suņu saimnieku pienākumi uzskaitīti, tāpat kā atbildība nepildīšanas gadījumā. Tikai – kā lai to neganto suni notver un identificē, kā lai pierāda konkrētā saimnieka vainu?
bet gadās, ka mīlulis pamūk un vai tāpēc viņš jānošauj?ne jau visi dzenā dzīvniekus, bet mēdz iet arī meitās…
Ko var tos likumus visu laiku uzskaitīt . drīkist – nrdrīkst ! Kāds tam visam sakars , ja cilvēks nav cilvēks tad viņš nekad nevienu likumu ne lasa ne ievēro , ja jau likumus pārkāpj tie kas tos izdod tad ko lai saka par tiem kuriem tie jālasa. Un tie meža zvēri nemaz tā mazumā neiet , par meža zvēriem visvairāk uztraucas mednieku biedrības , viņi šauj viņi ēd un viņi nodod gaļas kombinātos gan stirnas gan briežus par to saņemot ne mazo naudiņu , tā kā varbūt ne tik strikti par tiem likumiem ir runāt kuri tāpat daudziem ir pie vienas vietas.
taisnība gan, mednieki iet un šauj, un reizēm pat nezina kur likt medījumu
Klau mednieki, vai dēļ viena meža lopa jānogalina mājas dzīvnieks? Tā var runāt slepkava, ne mednieks… Kārtīgs mednieks mājas suni nešaus… Es vēl saprastu, ja tas suns būtu liels, agresīvs un ielauzies tavā sētā, bet mežā… Halo! Cilvēki! A davai šaujam nost katru cilvēku,. kurš pēc 23:00 klaiņo pa ielu? varbūt noziedznieks!