Laikā, kad Latvijas augstskolas izvērš gana pieklājīgas reklāmas kampaņas un zinību alkstošie turpina pieteikšanās maratonu studijām, "netīšām" atklājas, ka vismaz 55 no 854 izvērtētajām studiju programmām pat starptautiska ekspertu komanda atzinusi, skarbi sakot, par liekām un slēdzamām.
Var jau diskutēt par to, vai žurnāla «Ir» publicētais saraksts bija tas īstais (bija amatpersonas, kas spirinājās pretī), taču tas gan jājautā strikti – kādēļ gan, kā iepriekš solīts, studiju programmu izvērtējums nebija katram pieejams jau jūnija sākumā? Situācija pat nonākusi līdz absurdam: kaut gan izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušā nedēļā izteicies, ka topošajiem studentiem būtu tiesības ar tiem iepazīties pat tad, ja projekta rezultāti vēl nav oficiāli izvērtēti, redz, tāda iestāde kā Augstākās izglītības padome ir "citās domās". Tā teikt, nav ko potenciālos studēt, tpfu!, maksāt gribētājus lieki aizbiedēt! Sliktākajā gadījumā, ja ekspertu izbrāķētās studiju programmas būšot tiešām tik sū…, tpfu, neperspektīvas, kā domāts, studentiņiem būšot brīva izvēle turpināt mācības kādā citā augstskolā, kādā citā līdzīgā programmā…
Jā, jā, ir jau dzirdēts viedoklis, ka zem nosaukuma "ārvalstu eksperti" labākajā gadījumā slēpjas vienkārši muļķi, kas neko no Latvijā pastāvošās ekonomikas, izglītības un citām sistēmām īsti nesaprot, sliktākajā gadījumā – "Latvijas valsts ienaidnieki". Tomēr – vai arī bez visiem pētījumiem nav skaidrs, ka Latvijas augstskolas jau kuro gadu ražo neskaitāmas reālajai dzīvei un arī ekonomiskajai situācijai nepiemērotas "profesionāļu" (juristu, uzņēmēju, psihologu u.c.) ordas? Vai maz tādu piemēru, kad, absolvējot augstskolu, students pēkšņi rokās tur diplomu, kur rakstīts kas pavisam cits, nekā cerēts, studijas uzsākot (izvēlētā programma pēkšņi gada vidū vai studija vidū tiek likvidēta)!? Un, vai tie, kas reiz apostījuši gaisu kādā citas valsts augstskolā, tiešām nepamatoti vīpsnā par "provinciālismu" Latvijā? Bet sistēma? Sistēma (šoreiz – Augstākās izglītības padome)uzstājīgi turpina spirināties pretī jebkurām reformām, jo – kas tad ir svarīgākais – students vai…?!
svarīgākais ir maksa par studijām.Reizēm tiešām jābrīnās par ko ir šīs augstās maksas, klātiene reizēm dinā ir tikai dažas stundas, bet studiju maksa astronomiska. Manuprāt jau sen augstskolas ir zaudējušas veselo saprātu un vienkārši tikai iekasē naudu.
Lai arī laiku pa laikam parādās kaut kādas idejas par valsts pasūtījumu vajadzīgo profesiju jomā, tās izčākst, pat īsti nesākušās. Iedomājieties, ka Ķīlis ierosina kārtējo diskusiju – kādas profesijas vajadzīgas Latvijai pēc 4 gadiem. Kas notiks? Augstskolas brēks kā kaujami lopi – viņiem, lūk, darbiņu atņem, grauj jau tā vārgo nacionālo izglītības sistēmu Latvijā, tātad grib, lai latvietis izglītojas tik nīstajās ārzemēs. Studenti ies protesta akcijās, ka viņiem neļaus pabeigt studijas, par kurām jau barga nauda samaksāta. Bankas izkliegs saķemmētus argumentus, aiz kuriem slēpjas bailes pazaudēt studiju kreditēšanas sili. Visādi gudreļi atradīs iespēju kritizēt visu un visus. Un žurnālisti kā hiēnas metīsies virsū ikvienam viedokļa paudējam. Un viss. Pēc mēneša diskusija beigsies bez rezultāta. Diemžēl personas, kuru maize ir izglītības sistēma, lielākoties nevēlas nekādas pārmaiņas (izņēmums – algu paaugstināšana un slodzes samazināšana). Un var jau saprast – ja likvidē programmu, likvidē arī iespēju nopelnīt. Un tieši tāpēc augstskolās ir arī tās kritizētās 55 programmas un senili pasniedzēji – lai visi var nopelnīt. A tas, ka dienā ir tikai dažas lekcijas par milzu naudu un ar sīksīku atdevi tālākā nākotnē… To zina visi, bet mainīt nevar tikai viens ministrs, daži aktīvi studenti un kāda ārzemju ekspertu komanda.