Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieces Ingas Priedes izteikumi par to, ka viņas vēlme ir atjaunot Kandavas novadu un ka šādi viņa domā par “savu vēlētāju”.
Vispirms jau jautājums: ko tad darīt tiem pārējiem aptuveni 40 000 Tukuma novada iedzīvotāju, kas deputāti novada priekšsēdētāja amatā gan algo, bet par kuru attīstību viņai lielas intereses tātad nav?
Vēl mazliet par vārdu savienojumu “savs vēlētājs” un par vēlēšanām kopumā. Iepriekšējās – 2021. gada – pašvaldību vēlēšanās mūsu novadā piedalījās tikai 33,02% jeb 11 967 balstiesīgo. I. Priede tajās ieguva 2837 balsis. Šis skaitlis veidojās no 1850 balsīm, kas tika nodotas kopumā par Latvijas Zaļās partijas sarakstu, atņemot 70 svītrojumus, kā arī pieskaitot 1057 plusus. Jā, lielākā daļa balsu par šo sarakstu tika iegūta Kandavas novadā. Taču arī 773 cilvēki no agrākā Tukuma, Engures un Jaunpils novada vēlējās lielā un jaunā novada domē redzēt Latvijas Zaļās partijas saraksta deputātus. Un tas nozīmē, ka arī viņi šo uzvaru, ja iekļūšanu domē tā var nosaukt, palīdzēja kaldināt. Vai balsojot viņi visi domāja, ka potenciālais deputāts vai katra vārda galā daudzinās, ka viņu interesē tikai iespēja vienā vietā – Kandavā – saglabāt visu, kā bija?…
Un kā tad ar solījumiem visa novada vēlētājiem? Lai arī deputāte partijas ne reizi vien mainījusi, tomēr šobrīd taču pārstāv to, kas priekšvēlēšanu programmā solīja, ka strādās visa novada labā: “[..] caurspīdīga un efektīva novada (visa vai ne?) pārvaldība, kultūrvēsturiski unikāla un ekonomiski pašpietiekama, informēta kopiena – ciems, pagasts, pilsēta ar iedzīvotājiem draudzīgām, mūsdienīgām pārvaldēm un konsultatīvajām padomēm, vienlīdzīga un taisnīga finansiālo resursu sadale visā novadā, kā arī saimnieciski atbildīga īpašumu pārvaldīšana”. Tātad – vienlīdzība un taisnīgums ir galvenie atslēgas vārdi, kurus par jebkuru sarakstu balsojušais atbalstītu cerībā, ka deputāti tiešām pārredzēs visu novada laukumu un ar saviem balsojumiem palīdzēs tam attīstīties… Ja runājam par apvienošanos, tad jāteic, ka Kandavas novads nav īpašāks par citiem, piemēram, par Tukumu, kas nekad nav īsti gribējis apvienoties ar pagastiem, vai daudz turīgāko agrāko Engures novadu, kas bez bēdu būtu varējis turpināt darbu arī mazākā novadā, bet… Tieši valsts līdzsvarotas attīstības vārdā, tieši Zaļās partijas un arī pašas deputātes piesauktās vienlīdzības dēļ ir pieņemts lēmums par resursu apvienošanu un racionālāku izmantošanu… Jā, nu varbūt jau kādam gribas, lai turpinātos ”sava krekla” un ”pareizās krāsas” partijas lietas. Lai turpinātos tas, kā tieši vai pastarpināti caur deputātu kvotām, mistiskiem projektiem vai citiem avotiem nesamērīgi pumpētu naudu atsevišķās pašvaldībās, nodrošinot tām lielākas attīstības iespējas, vai ar šo tikai dažiem pieejamo atbalstu, iespējams, nosedzot lielos mīnusus. Protams, vietējā kopiena var teikt paldies partijai vai deputātam, kas to ir spējis, bet vai tas kaut kā palīdz līdzvērtīgi attīstīties visai valstij un visiem novadiem?! Vai tikai ar piešpricēm dzīvojošajiem tas devies iespēju attīstīties ilglaicīgi? Noteikti nē! Un tam labs piemērs ir arī šī brīža mazo skolu problēma, kurā nu tiek vainotas gan ”valsts reformas”, ”gan lielais novads” un vēl nezin kas. Lai gan patiesībā šo skolu liktens vistiešākajā veidā tika noteikts bijušā ”mazā novadiņa” centrā – Kandavā. Tu bija viss, kam tālredzīgā izglītības politikas plānošanā tomēr nebūtu vietas. Proti, bija gan vienas skolas glābšana uz citu rēķina, bija līdz galam nepārdomāta skolēnu pārvadājumu politika, bija populistiski un tāpēc īslaicīgi pildāmi solījumi, kā, piemēram, par skolēnu ēdināšanu utt. Un tieši šī nepārdomātā rīcība, nevis šī brīža piedāvātie lēmumi, padarīja vēl dziļākas taču jau objektīvu iemeslu dēļ radītās lauku skolu problēmas.
Vai I. Priedes darbošanās, piemēram, palīdzēs sakārtot Kandavas novada mazās skolas, atjaunot atkal ”pašiem savu novadiņu” un, kas svarīgākais, – nodrošināt vidi, lai šis novadiņš arī varētu attīstīties? Un kā lai šādam – pie kopējā maka tikušam, bet tikai par savu sētu, ne visu novadu domājošam – politiķim uzticas pārējie apvienotā novada iedzīvotāji?…
Tas, ka provinces pelēkajām viduvējībām ambīcijas ir lielākas nekā Rīgas kungiem, bija zināms sen.
Kāpēc ministrs M.Spindžuks par padomnieci izvēlējās I.Priedi ir pilnīgi neizprotami.
Kādus padomus var dot nekurienes viduvējība, arī rotaļu zaķa lomai vecuma cenzs jau sen garām, būtu pierobeža Zilupe, būtu skaidrs par nelegālo biznesu.
Atliek tikai divas versijas,šantāža vai M.Spindžuks atradis sev līdzvērtīgu padomnieci…
“Provinces pelēkās viduvējības” ir izglītoti cilvēki, – tas pats Sprindžuks ir studējis ne tikai Latvijas augstskolā, bet arī ASV. Vai XTC zina, kur ir ASV? Vai ir tur studējis? Ja Kandavas novada bijušo vadītāju Priedi, kas savā amatā vietējo ļaužu labā ir darījusi ļoti daudz un pulkstenī nekad nav skatījusies, var nosaukt par “nekurienes viduvējību” – rodas pamatotas aizdomas, ka XTC ir pūču un jaunupu ideoloģijas piekritējs. Tie visus parasti aprej, ja pašu štelles nobrūk (lasi: sabiedrības modrā acs izjauc) – shēmošana un valsts sačakarēšana (kaut vai novadu reformu paņemsim – totālā bezjēdzība tika izdzīta cauri Saeimai šaura personu loka interesēs) ir šo darboņu joma. Turpmāk zināsim, ka no Rīgas nāk tie gudrākie prāti, pārējā Latvija ir pelēcību un viduvējību mājvieta.
Ja pareizi atceros, tad Sprindžuka karjera ir sākusies Zemkopības ministrijā un laikā, kad tur tika dalītas G24 naudas. Ministrs Ģēģeris tai laikā uz savu lauku saimniecību Irlavas pagastā tolaik esot lidojis ar personisko helikoteru, Šķēle, kas viņa vietnieks, esot ticis pie pirmās ”puķu naudas”…. Nu kurš katrs jau 90. pie naudas, ar ko aizbraukt un mācīties ASV, netika un nevarēja tikt. B52, tu domā citādi? Bet, protams, tas nekādi neizslēdz, ka Sprindžukam ir daudz labu prasmju un iemaņu… Tāpat kā nenoslēpj padomnieces primitīvo provinciālismu.
Caurbraukts garumgarais partiju ķēķis, sākot no komjaunatnes beidzot ar apvienoto Pīlēna sarakstu, viss tas ir pašaizliedzīgs darbs vietējo ļaužu kandavnieku un arī talsenieku labā.
Kad ir tik svarīgas partijas lietas darāmas, tad pulkstenī neskatās, jo vienmēr jābūt gatavai veikt ikvienu partijas uzdevumu.
Bez pārspīlējuma var teikt, Rozenfelds, tas kurš Dainis, brunčos.
Par US, tā atrodas blakus Bolderājai, bet, savukārt, tā atrodas starp Urugvaju un Paragvaju.
Nu tur daudziem ir lielas ambīcijas un neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Galvenais ka ir tie, kuri skatās mutēs un pilda pavēles.Protams neviens jau nezina, kurš atkal tiks pie tās varas nākamajā epizodē. Viena taisnība visiem….aizmirstas, ja tas skar pašu.
Raksta autore pārspīlē – minētajai personai neinteresē Kandavas novada liktenis, viņai interesē tikai un vienīgi sava karjera, kas, protams, tiek būvēta uz lētticīgo iedzīvotāju balsīm.
Un kā redzams tad šī novada deputātu sasaukums pie saviem iedzīvotājiem tikpat kā nerādās, jo ko tad tie dunduki saprot, sāks vēl kaut ko prasīt, piem.vai taisnība ka Kandavas novadam ir bijuši lielākie parādi? vai tiešām tik daudz priekšnieku novada centrā vajag?
esi zagusi maita- svešā un sodāma, vēl neesi- paraudzināma plukata, citu variantu neron.
Dažs labs komentārs tiek dzēst. Lūdzam izvēlēties pieklājīgākas izteiksmes formas. Cieņā, «NTZ»
Nedod Dievs! Beidzot Kandavas novada iedzīvotāji saņem pabalstus saskaņā ar likumu, tiek remontēts un kopts. Viss, ko Priedes kundze savas valdīšanas laikā, tika sačakarēts, beidzot tiek uzlabots…
Diez kurā vietā var saņemt pabalstus, neko vairs, pat transportu vairs dabūt nevar. Pilsēta tiek nolaista un remontus cik paspēja tik izdarīja . Tagad klusums , klusums … vienīgi kultūras dzīve uzlabojas, bet tas jau arī Priedes nopelns, ka paaicināja draudzeni no Talsiem vadīt kultūras dzīvi
Nu, ar to pagastu pievienošanu tā saucamajiem “centriem” jau ir tā, kā ir… Piemēram, Tumes pagasts. Pirms tā saucamās brīvprātīgās pievienošanās Tukuma novadam, kurai starp citu netika taisīta it nekāda pagasta iedzīvotāju aptauja, pagastā bija reāla kārtība Driķa laikā – centrs cik nu necik sakopts, pagasta ceļi nogreiderēti un pat pielaboti, ziemas laikā savlaicīgi sniegs nošķūrēts, jo pagasta teritorijā vispār jau ir daudz pietiekami lielu uzņēmumu – BAO, Straume, Dzimtenes kolhoza atlūzas utt. Par 200 k Ls kukuli (kultūras nama remontam) pagasts ar varu un viltu tika ievilkts Tukuma novadā. Vai tagad ir labāk? Pajautājiet pagasta iedzīvotājiem! Tumes centrā vēl varbūt cik necik – durvis daudzdzīvokļu mājās pa šiem +/-10 gadiem šur tur ir nomainītas, gājēju celiņš centrā uzbūvēts, sniegs arī kaut kā tiek tīrīts vispirms tur, pretputekļu apstrāde notiek vispirms uz Saulgožu pusi, bērnu laukuma aprīkošana cik necik ir veikta (kas, protams, ir labi), bet ko saka citi, kuri dzīvo ārpus centra?! Pagastvecenes leģendārā kladīte, kurā tiekot cītīgi fiksēti pagasta ceļu uzturēšanas izdevumi, netur nekādu kritiku! Ne par ceļu uzturēšanas kvalitāti, salīdzinājumā ar pagasta neatkarības laikiem, ne par pagasta atjaunotā kultūras nama noslodzi un aktivitāti, ne par pagasta attīstïbas plāniem! Līdz ar to tikai var piekrist Priedes un citu pagastu līderu vēlmi par neatkarību – sen jau zināms, ka kolhoza kopējā cūka ne vella nebarojas …