Pēc ilgas un gandrīz jau komiskas valsts cīnīšanās ar uzņēmumu «Vitronic Baltica» otrdienas vakarā beidzot tapa skaidrs, ka valsts lēmusi lauzt līgumu ar fotoradaru uzturētāju. Galvenais iemesls – uzņēmums nespēj, nevēlas vai kādu citu iemeslu dēļ nepilda ar valsti noslēgto vienošanos (no 160 stacionārajiem fotoradariem uzstādīti tikai 27). Lai gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nenoliedza, ka joprojām pastāv teorētiskas iespējas līgumu nelauzt, tieši ar uzņēmumu «Vitronic Baltica» sadarbība netikšot turpināta. Pašreiz Iekšlietu ministrija vērtē iespējas fotoradarus pārņemt valsts īpašumā…
Jebkurai pasaules valstij ir pamatfunkcijas – valsts ārējā un iekšējā aizsardzība, sociālā aprūpe utt. Satiksmes kārtības nodrošināšana arī ir viens no valsts uzdevumiem. Slēdzot līgumu ar «Vitronic Baltica», toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece kā galveno ieguvumu minēja to, ka "valstij nebūs jāiegulda ne santīma", un nodoms krīzes apstākļos ietaupīt valsts naudu pavisam noteikti bija apsveicams, bet… Jāatceras, ka jebkurā situācijā katrai no iesaistītajām pusēm ir savi nodomi. Ja valstij, iesaistot satiksmes organizēšanā privātu uzņēmumu, tā bija vēlme ietaupīt naudu un tikai tad rūpēties par drošību uz valsts ceļiem, tad privātā uzņēmuma «Vitronic Baltica» – pelnīt naudu. Pie kā tas noveda, mēs varējām pārliecināties visu līguma darbības laiku – radari tika slēpti krūmos, tos izvietoja vietās, kur satiksmes negadījumu notiek maz vai nav vispār, sodus piesprieda par apšaubāmiem radaru fotoattēliem… Un vai kāds šaubās par to, ka pārvietojamie fotoradari privātfirmai bija izdevīgāki, jo tie bija nemanāmāki un pirms tiem nav jāuzstāda brīdinājuma zīmes, līdz ar to lielāks iekasēto sodu apmērs?
Lai gan gribētos, ka mūsu valsts būtu tik gudra, ka mācītos ne no savām, bet citu kļūdām, nebūtu slikti mācīties arī no savējām. Nešaubos, ka ir jomas, nozares, kurās valsts ar privātām iestādēm var sadarboties un jau sadarbojas, bet tādās jomās kā satiksmes drošība (un līdzīgās) noteikti nav vietas dažādiem peļņas plāniem, jo (vismaz teorētiski) svarīgāk par ietaupījumu tomēr ir… cilvēku drošība…