Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau drīzumā sagaidīs savu jauno (vai to pašu veco) virspavēlnieku. Un Valsts kanceleja priecājas, ka gribētāju skaits uz šo amatu ar tāds pieklājīgs gadījies – veseli (vismaz jācer, ka tā) desmit, no kuriem tad to “dimanta skaidro oliņu” vērtēšanas komisijai būs atlasīt. Tomēr, ja ielūkojas biroja nu jau 14 vai pat 15 gadus nesenās vēstures annālēs, stīvēšanās un rīvēšanās par vadītāja krēslu bijusi klātesoša vienmēr. Tālajā 2002. gadā par jaunveidotās iestādes priekšnieku Saeima spēja vienoties tikai ceturtajā (!) kārtā, iespējams, tādējādi ierādot sekotājiem, kā tās lietas īsti darāmas.
Protams, ja KNAB tiešām iespētu darboties ar tādu jaudu un pārliecību, kā paredzēts, un būtu tik neatkarīgi, kā tas likumā noteikts, gan jau būtu, kam tā pa īstam raustīties. Diemžēl pēdējos gados iestāde, kā to redz ikviens ierindas pilsonis un tātad arī es, vairāk izcēlusies ar iekšējiem ķīviņiem, nevis skaļām pretkorupcijas lietām (ja neskaita izbijušo«Latvijas dzelzceļa» šefu Uģi Magoni), kas, ne mazāk svarīgi, tiek novestas līdz galīgajai uzvarai jeb konkrētam tiesas spriedumam. To, protams, visu varētu norakstīt uz tiesu sistēmas smagnējumu, resursu – kā līdzekļu, tā profesionāļu trūkumu, korupcijas lietu ārkārtīgo komplicētību utt. utjp., un tas viss noteikti būtu tīrā patiesībā. Tomēr negribas ticēt, ka visādi citādi varas un naudas izmantošana, kuras rezultātā amatpersonas prettiesiski gūst sev kādu personisku labumiņu, kļuvusi nu tik neaktuāla, ka bail.
Gan pieņemu – korupcija vairs nav tik mežonīga, kā pirms dažām desmitgadēm, kad bez aploksnītes nevarēja ne pa ceļu pārvietoties, ne vienkāršas medicīniskas manipulācijas veikt – visur bija jāpagrūž kāds lielāks vai mazāks kukulīts, lai ”lielais darbs uz priekšu tiek”. Šobrīd, šķiet, tā apziņa acīmredzot kaut par kripatiņu, tomēr mainījusies un tā pavisam atklāti neviens naudu pat uz ceļa, kur piecīšu mētāšana vēl salīdzinoši nesen bija standarts, policistiem virsū nemet… Tik tā skumjā lieta, ka korupcijā jau ne tikai naudā tā sāls, tā var izpausties visdažādākajos grūti pieķeramos veidos – pakalpojumu sniegšanā, amatu bīdīšanā, projektu izkārtošanā utt. utjpr. Un, lai prastu saredzēt šīs korupcijas dažādās sejas, veļ vairāk, lai spētu tās atmaskot un līdz tiesai aizvest, diezin vai ar KNABu tā līdzšinējā kvalitātē būs līdzēts…
Pats knābis ir korumpēts. Kā korumpēta iestāde var cīnīties pret korupciju ? Ja iestāde nedarbojas, tad visus atlaist un vietā citus vēl tur nebijušus cilvēkus salikt. Tieši tāpat ar valdību. Tur visi esošie ir jāatlaiž un citiem jādod iespēja.