Cerot piesaistīt vairāk investīciju, Latvijas valdība, LC/LPP partijas pārstāvju mudināta, pieņēma lēmumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu cilvēkiem, kas mūsu valsts ekonomikā investētu noteiktas naudas summas. Uzturēšanās atļauju iespējams saņemt arī tad, ja iegādāts nekustamais īpašums (bez mums ES valstīs tas iespējams tikai Slovēnijā un Bulgārijā).
Nu jau kāds laiciņš pagājis, un varam spriest, vai šāda investīciju piesaiste devusi vēlamo rezultātu? Izrādījies, ka – kā jau vairums likumu – arī šis ir apejams, un liela daļa uzturēšanās atļauju tiek iegūtas bez reālām investīcijām, īpaši nekustamo īpašumu darījumos, respektīvi, Latvijai no tā nav nekāda labuma. Kam tad īsti šāds likumprojekts bija domāts? Vai kāds vispār pieļāva domu, ka uzturēšanas atļaujas lūgs turīgi investori – šīs teritorijas attīstībā ieinteresēti Rietumvalstu pilsoņi? Pat muļķim bija skaidrs, ka šī likuma "zona" ir NVS valstīm piederīgie. Un ne jau nu dzīve Latvijā un, vēl jo vairāk, mūsu valsts ekonomikas attīstība ir šo cilvēku interese, faktiski sanāk, ka tirgojam biļetes uz brīvu ceļošanu Šengenas valstu teritorijā.
Sākoties jaunajai darba nedēļai, liela ažiotāža sacelta ap to, ka uzturēšanās atļauju Latvijā iekārojis arī bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Pēkšņi valdība secinājusi, ka šis cilvēks mūsu valstī ir nevēlams un tiks meklēts iegansts, lai uzturēšanās atļaujas izsniegšana tiktu atteikta, bet… Lužkovs ir izpildījis noteiktās prasības – investējis Rietumu bankā Ls 200 000!
Kaut kā divkosīgi sanāk un arī nenopietni izklausās…
Uzskatu, ka konkrētais likums bojā valsts tēlu. Pavisam noteikti Šengenas valstis saprot, ka ne jau Latvija ir šo atļauju meklētāju galamērķis, tāpat, kaut ko piesolot un solījumu nepildot, par uzticamiem partneriem mūs nosaukt nevarētu ne Austrumos, ne Rietumos.
Kļūdīties ir cilvēcīgi, un, ja redzam, ka likums sevi nav attaisnojis, ir pārāk brīvi tulkojams un rada sarežģījumus piemērojot, vai nebūtu prātīgi to atcelt?…