Jau vairākkārt ir nācies atzīt, ka ar svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijā ir aplam grūti – reizēm šķiet, ka dzīvojam nevis knapi divu miljonu mazā, bet gan megavalstī, kur katra lēmuma pieņemšanai vajag gadus. Tieši tā var nosaukt arī riņķa danci ar tā saucamajām legālajām narkotikām, kuras Latvijā sazēlušas tik pamatīgi – izpētīts, ka ar tām apreibinās vismaz viens no 15 jauniešiem – tikai tāpēc, ka likumdevējs nevar un nevar saņemties narkotiku sarakstu papildināt ar jauniem apreibinošo vielu nosaukumiem. Lai beidzot mūsu valsts megalielā ierēdņu kasta sakustētos, traci sākuši celt gan iedzīvotāji – ar reālām akcijām pret legālo narkotiku tirgotājiem, gan policija, cenšoties atrast jelkādu legālu veidu šo biznesu izskaust. (Lai atceramies, ka Tukumā tikai policistu neatlaidība šādu ”legālo” biznesu sākt vēl nesen nepieļāva.)
Izpētot, kas par nelegālo un legālo narkotiku izplatību rakstīts, jāsecina, ka nekāds dokumentu tuksnesis tas nav un ka daudzi visgudrie strādājuši pamatīgi – vadlīnijas, pamatnostādnes un ieteikumi pētījumu un dažādu citu nozīmīgu dokumentu izskatā atrodami biezā slānī. Varētu pat teikt, ka katrs narkotiku apkarotāja un arī lietotāja solis ir sīki un smalki aprakstīts, tikai jēgas no tā nav nekādas, jo – šais pašos dokumentos pateikts īsi – “bez sistēmiskas plānveida pieejas atbildīgās institūcijas un normatīvie akti jaunos izaicinājumus atrisināt nespēj“. Ja pieņemam, ka legālās narkotikas, kas dzīvē izpaužas kā augu maisījumi ar nezināmu sastāvu un lietotāja nezināmu galu, ir jauns izaicinājums, tad ar to apkarošanu normatīvo aktu izpratnē varētu būt ļoti grūti.
Taču ir cerība, ka kaut kas mainīsies, jo šonedēļ 100 gudrie sasparojās un spēja izstrādātos grozījumus narkotisko, psihotropo un zāļu aprites likumā ne vien komisijā virzīt tālāk, bet pat iekļaut vakardienas Saeimas sēdē kā steidzamības kārtā skatāmus. Ja grozījumus pieņems, aizliegt varēs arī tās vielas, kuras nav oficiālajā sarakstā – būs liegta ne vien to izplatība, bet arī iegādāšanās un izgatavošana, kas ļaus policijai vieglāk darboņus izķert. Tikmēr – līdz likuma grozījumu ieviešanai – katram, kuram dzirdes vai redzeslokā nonāk ziņa par tirgotavām vai apreibinātiem jauniešiem, vienīgā iespēja ir ziņot policijai un cerēt, ka tā spēs izdomāt veidu, kā šādus tirgotājus izputināt.