Lai arī Saeima jau oktobra vidū nolēma paaugstināt algas premjera un ministru biroju darbiniekiem, no ļaužu mutēm šis fakts tā arī nav pazudis. Šoreiz nav noticis, kā citkārt, kad "pašūmējas un beidzas".
Lasītāji neslēpa izbrīnu par to, kā gan vispār šāds lēmums varējis nonākt Saeimas darba kārtībā brīdī, kad īsti neviens nezina, kur ņemt to milzīgo naudas summu 400 miljonus latu apmērā. Vēl tikai septembrī algu samazināšanu piedzīvojuši gan daudzu pamatskolu, gan speciālās izglītības iestāžu skolotāji, ar pabalstiem atbalstāmo personu lokā nonācis vidējais medicīnas iestāžu personāls… Tie ir cilvēki, uz kuriem gulstas milzu atbildība gan par mūsu veselību šodien un zinošiem iedzīvotājiem rīt. Ļaudis šādu Saeimas lēmumu knapi desmit dienas pēc vēlēšanām uzskata par ļoti netaisnu. Un patiesībā, ko tur noliegt, tāds tas arī ir. Kritiku neiztur arī arguments, ka pašvaldību darbinieki saņem daudz lielākas algas, tāpēc tās esot jāceļ arī ministriju biroju vadītājiem un tiem pielīdzinātajiem. Pirmkārt, valsts savam darbiniekam var maksāt tik, cik tā var atļauties (ja reiz tik ļoti labpatīkas allaž pieminēt to pašu privāto sektoru, ar kuru jākonkurē; arī uzņēmumos maksā tik, cik var, nevis, cik gribētos), nevis tik daudz, lai būtu vairāk nekā kādam citam… Otrkārt, pašvaldības darbinieki iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā. Kurš vainīgs, ka pēc strikti noteiktā 1. aprīļa, kad tai pilnā mērā jau vajadzēja darboties, pašas valsts noteiktā kārtība nedarbojas un pašvaldību vadītāji gan sev, gan darbiniekiem nereti maksā "uz urrā". Ja reiz tā nedrīkst, tad seko mēri. Ja nu tik ļoti negribas kustināt pašvaldības, tad kāpēc valsts nevar rīkoties kā saimniecisks vadītājs un lemt par algām – pēc apjoma, kvalitātes, rezultātiem. Varbūt, ja šie paši padomu devēji pateiktu premjeram priekšā, kur ietaupīt 400 miljonu latu, tad būtu pelnījuši teju divus trūkstošu latu algu mēnesī. Absurdi? Bet vai pieņemtais lēmums nav absurds? Kamēr sabiedriskā organizācijas un draudzes vienu pēc otras ver vaļā zupas virtuves, kamēr vai katru dienu sabiedrību aicina ziedot trūcīgām ģimenēm, tikmēr… Iznāk, ka tā nemaz nav mūsu valsts bēda, kā visiem izdzīvot, ja reiz tikai kādiem "malējiem" par to jāuztraucas.
