Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – komunismu neuzcēla pašas idejas utopiskā rakstura dēļ, ko pierādījusi centīgās, bet bezjēdzīgās komunisma celtniecības vēsture 50 gadu garumā. Lai kā dergtos kapitāla un resursu koncentrācija sabiedrības mazākuma rokās, ar ko cilvēkus biedēja marksisma teorētiķi (kā redzam, ne velti!), tomēr proletariāta sapnis par sabiedrības “vienlīdzību” nav bijis pat uz pusi tik kvēls, kā indivīda vēlme pakāpties mazliet virs citu galviņām, un, kas zina, varbūt nokļūt tajā tik akārotajā “mazākuma” lokā. Otrkārt, pašas idejas iedēstīšana cilvēkos par to, ka ”nu taču mums visiem viss būs kopīgs”, kaut kā attīstījās ne tajā virzienā. Acīmredzami, idejas ne mazākā mērā nenokāva indivīdu dabisko tieksmi uzkrāt kapitālu, cik nu tas bija iespējams, toties attīstīja jeb transformēja zagšanas kultūru. Sak, kaut ko palēnām, pamazām nočiept un stiept prom no ”mūsu”, tas ir valsts rūpnīcas… jā, nosodāmi, tomēr valsts – tāds pārlieku margināls “cietušais”, lai nopietni atturētu no, būsim godīgi, brutālas zagšanas. Un atsevišķos sabiedrības slāņos, dzīves situācijās šī indeve vēl arvien ir makten dzīvelīga…
Nu, kāpēc pie mums nevar uzbūvēt kārtīgus ceļus, ja tepat kaimiņvalstīs var? Kāpēc neviena vērā ņemama būvniecība nenotiek bez aizdomāma par, tā sauktajiem, “otkatiem”? Nemaz nerunājot par kontrolējošās iestādēs strādājošajiem, kas cilvēkiem paši piepalīdz apkrāpt valsti… Uz tā saukto “Panamas dokumentu“ skandālu fona, kas apliecina, ka nodokļu ”optimizācija” un naudas atmazgāšana ir cilvēku dienas kārtībā visā pasaulē, Latvijas nedieniņas, protams, tads sīkums vien ir. Tomēr ne mazāk svarīgi – kā sabiedrība uz tām reaģē. Ja Islandē cilvēki iziet ielās, pieprasot premjera atkāpšanos, tad Krievijā, ja tiek mesta aizdomu ēna prezidenta Putina virzienā, oficiālās ziņās izskan diezgan fantastiskas versijas par “provokācijām” un “apmelojumiem”. Kā sabiedrība reaģētu Latvijā? Atliek cerēt uz labāko, jo, kad negodīgums kļūst vispārpieņemams,…sagrūst ne tikai komunisms…
Dažas valstis nav atmetušas komunismu. Ideja patiesībā dzīvelīga arī šodien, kā to arī norāda raksta autore. Taču jaatzīmē, ka arī demokrātija arī ir utopija, lai gan tā ir stipri mazāka utopija par komunismu. Patiesībā mēs nedzīvojam demokrātijā, bet gan oligarhijā, kur daži naudīgi grupējumi un personas,un ierēdņi kontrolē valsti.
Tad vismaz bija ideja…Tagad ir pilnīgā di..ā, kur VISSI zin savas tiesības, bet pienākumus zin labi ja viens no simta..Fakts..
Komunisms, protams, ir utopija vai arī vienkārši cilvēces mūžsenais sapnis par taisnību jau zemes virsū, – ne tikai krāpnieku garīdznieku sludinātajās debesu ārēs. Pietuvoties šīs idejas realizācijai dzīvē tomēr liedza tie paši spēki, kuri šodien te brīvi šiverē pa mūsu Dievzemīti, ar dažādu kangaru un kolaboracionistu palīdzību novelkot un uzsitot gaisā pat tās pēdējo noskrandušo kreklu.
Pie mums tagad daudz ko nevar izdarīt tāpēc ka ražošanas nav kā tas ir Igaunijā un Lietuvā,man 2010.g ir tiku nozākāts par to ka kandidēju saeimas vēlēšanās un viens no tematiem bija parāds daudzdzīvokļu mājā kurā dzīvoju,arī tagad parāds nav krities tas 161250.0Eu,bet blakus mājā pēc kaimiņienes teiktā vēl lielāks,siltuma pasniedzējam ir jābūt žurnālam ,kur izejot no āra gaisa temperatūras katru stundu ir jāieraksta padotais siltums,kur naktī kurina diezgan,arī Tukuma siltumam parādi ir lieli,no kā tad tos kredītus maksās,kad par LATVIEŠU TAUTU sāks domāt nezinu,vieni nodokļi un ierēdņi.
Kāds no lielajiem gudrajiem ,vērojot vēstures notikumus, ir izteicis šādus ciniski viedus vārdus:
”No jebkuras lielas idejas beigu beigās paliek tikai netīra cīņa par varu un naudu”.
Augšminētais attiecas gan uz komunismu, gan uz demokrātiju ,un galā arī uz Latviju- no gaišās idejas palikusi pāri tikai cīņa par varu un naudu.
Tieši no šāda skatu punkta skatoties pie ”Panamas treknā galda” vienlīdz labi sadzīvo gan visasiņainākais diktators ,gan visdemokrātiskākais valsts vadītājs ,gan labākais futbolists pasaulē un visi pārējie.
komunisma idejas dzīvo un uzvar-ES -visspilgtākais paraugs,it sevišķi ekonomikā un nu jau arī demogrāfijā utt. ….