Tas nebija nemaz tik sen, kad pie domes sarunu galda sēdēja Pumpura ielas iedzīvotāji, kurus bija sarūgtinājusi Tukuma domes attieksme, visu atbildību par ielas nenoasfaltēšanu noveļot uz iedzīvotāju pleciem. Jo iedzīvotāji, lūk, izvirzījuši neizpildāmas prasības. Kā pēc tam noskaidrojās, vaina diskusijas trūkumā.
Šobrīd līdzīgā situācijā nonākuši Kuldīgas ielas iedzīvotāji, kas nu nolikti fakta priekšā – Kuldīgas ielas velobraucēju un gājēju ceļš nebūs tāds, kā citur pilsētā – ar pacēlumu, bet gan vienā līmenī ar asfaltu. Ja kāds vīrs nebūtu aprunājies ar strādniekiem, neviens pat nezinātu, kas būvniekiem padomā. Lai arī ielu un celiņu izmantos un visas neizdarības vai izdarības uz savas ādas pirmām kārtām izbaudīs tieši šīs ielas iedzīvotāji, ar viņiem par to neviens nav runājis. Nu iedzīvotāji uzrakstījuši vēstuli un savākuši zem tās 130 parakstus, cerot uz domes ieklausīšanos. Lieki bilst, ka daļa iedzīvotāju tā īsti pat netic, ka viņiem nebūs celiņš, "kā visur", jo labi zina, ka Kuldīgas ielu izmanto daudz cilvēku un pēc ielas noasfaltēšanas tādu būs vēl vairāk. Šis ceļš, pa kuru iet mammas ar bērniem, bērnu ratiņiem, skolēni, arī tālāku ceļu gājēji. Daļa gan nebrīnās, ka viņus varētu neuzklausīt, jo neesot jau pirmā reize, kad dome ar iedzīvotājiem nerunā. Pareizāk sakot, runā, bet visu skaidri nepasaka. Piemēram, pirms vairākiem mēnešiem sīki un smalki esot saskaņotas iebrauktuves namu pagalmos, bet par pašu galveno – ka ceļš būs vienā līmenī ar asfaltu – neviens neesot bildis ne vārda. Tā arī tā sāpe, ka dome ir tāla no cilvēkiem vai arī aizslēpjas aiz Eiropas normām, labi zinot, ka iedzīvotāju spēkos nav katru gadījumu pārbaudīt – kur Eiropas prasība, kur pašu bāleliņu izdoma un darbi.
Šī nav ne pirmā un arī ne pēdējā reize, kad kāds pilsētā jūtas neuzklausīts, nesaprasts un kad pie vainas bijis sarunas trūkums. Protams, ja kaut ko dara, tā var gadīties. Tomēr tā sajūta, ka ar cilvēku gudri manipulē vai uzskata par pārāk dumu, lai tam uzticētu kāda jautājuma izlemšanu, paliek. Citas atbildes, kāpēc ar iedzīvotājiem nevar aprunāties laikus, nav.
varētu padomāt, ka t;a ir tikai Tukumā. Tagad ne viens necenšas ar kādu baigi runāt, kurš pie darīšanas tas nosaka toni