Pat rūdīti vienaldzīgos, kurus vakara pasaciņas vietā neieaijā kārtējā "obligātā" sporta pārraide, vismaz reizi četros gados vilktin velk uz līdzjušanu pašmāju sportistiem olimpiādē. Tā ir iespēja, ja ne savādāk, tad vismaz šādā reizē vērot neviltotu emociju izvirdumus, kādi piemeklē atlētus, cenšoties izdarīt visu, kas viņu spēkos, kā arī vēl pāri tiem, jo nekur augstāk, kā piedalīties olimpiskajās spēlēs, sportistam būtībā vairs nav, kur kāpt.
Protams, Latvijai ar saviem nieka diviem miljoniem iedzīvotāju un krīzes gados apgraizīto budžetu nav pārāk daudz iespēju līdzvērtīgi konkurēt ar Ķīnas 1,4 miljardiem ļaužu, no kuriem var izvēlēties ātrākos, spēcīgākos, veiklākos, vai atbilstoši Amerikas iespējām finansiāli ieguldīt savos sportistos (visu laiku apzeltītākā olimpisko spēļu dalībnieka, peldētāja Maikla Felpsa labā esot rāvusies vesela zinātnieku komanda!). Bet, šķiet, tieši šī iemesla dēļ prieka par Latvijas sportistu sasniegumiem, pat ja tie netiek ar olimpisko medaļu apzīmogoti, ir par gramu, taču vairāk. Mūsējie ir visīstākie entuziasti (ja vērtē to, kā viņiem jākārpās, lai kāds viņus sāktu novērtēt un atbalstīt), nevis iespaidīga cilvēku daudzuma un naudas resursu "ražojumi", kam viņos ieguldītais nu olimpiādē jāatstrādā. Nemaz nešaubos, ka 2. vieta latvietim nozīmē pavisam ko citu nekā amerikānim vai ķīnietim, no kura visi to sasodīto zeltu vien gaida.
Un tomēr allaž jau atradīsies kāds, kurš pavīpsnās un sacīs, ka atziņa – galvenais piedalīties – tāda zaudētāju filozofijas sludināšana vien esot. Un vispār: ja nav medaļu, nav ko lieki valsts naudu tērēt un kaut kādus "nīkuļus" uz olimpiādi sūtīt, pat ja šie Latvijas mērogiem paši labākie. Bet tad nu jāvaicā, vai ir daudz citu iespēju, kā pasaules mērogā Latvijas vārdam izskanēt? Kas ir nemākulīgas, bet simtiem tūkstošu vērtas tūrisma reklāmas pret vienu uzvaru pludmales volejbolā? Kā stāsta, pusei Amerikas, kad Pļaviņa un Šmēdiņa duets pārspēja viņu volejbolistus, bijis iemesls painteresēties, kur tāda Latvija vispār atrodas… Izliecies vien par vienaldzīgo un redzēsi, ko tāda olimpiāde ar tevi izdara…
