Divarpus tūkstoši jaunu saslimušo un 21 mirušais ir ceturtdienas skumjā Covid-19 bilance. Lasot šos skaitļus, kas patiesībā nav tikai skaitļi, kļūst mazliet baisi, apzinoties, ka diez vai ar triju mēnešu ierobežojumiem būs līdzēts, lai šo straujo saslimušo pieaugumu nobremzētu un redzētu vismaz jelkādu uzlabojumu.
Un tas nekas, ka vakcinēties gribētāju rinda pie kultūras nama kļūst arvien garāka – no vienas puses tas ir iepriecinoši un gribas pateikt paldies katram, kas to ir izdarījis un padarījis visu mūsu kopienu drošāku pret slimību, bet no otras puses – ir sajūta kā sporta sacensībās, kā maratonā, kad saproti, ka zaudē – lai kā arī censtos, vadošo skrējēju grupu, kurā ierindojamas citas valstis, nekad vairs nepanākt…
Bet tā otrā sajūta, kas ir tikpat bezcerīga, pārņem, ieejot veikalā, kur prasa uzrādīt sertifikātu – tur ir tukšs un kluss. Un tieši tas daudz vairāk nekā viss cits liek skaidrāk apzināties statistiku, ka tikai puse iedzīvotāju Latvijā ir vakcinējusies… Kamēr strādā un dzīvo starp tiem, kas to jau sen kā ir izdarījuši, šī statistika arī vairāk ir tikai skaitļu rinda, bet tagad ļoti labi redzi, ko nozīmē, ja katrs otrais paliek ārpusē… Protams, ir izdevies kādu pārliecināt, pierunāt, bet, kad redzi, – zinoši, izglītoti cilvēki iestājas ēzeļa pozā, ir gatavi pamest darbu, savus skolēnus, kolēģus, panākumus, tad šķiet, ka visdrīzāk pārāk maz viens otru esam pazinuši… Varbūt esam tikai iedomājušies, ka mums ir kopīgas vērtībām, jo patiesībā – tās droši vien ir katram savas.
Tomēr neticu, ka šie cilvēki nekad, ne vienu reizi nav uzdevuši sev jautājumu: ”Kas ar mani notiks, ja nevakcinēšos?!” Vai arī – kas notiks, ja saslimšu?! Ja būtu varējis pasargāt sevi un citus, bet neesmu to izdarījis?! Laikā, kad slimība izplatās, šķiet, nu jau ar gaismas ātrumu, gribas ticēt, ka tādu, kas par to aizdomājas, kļūs arvien vairāk. Jo vārdiem – ja sevi sargāsi, tad arī Dievs tevi sargās – noteikti arī šajā situācijā ir dziļa jēga…
Vakar, ejot pa ielu, biju spiesta noklausīties kādas jaunas sievietes paskaļu telefonsarunu un vārdus, ka tagad, lūk, latviešu brīvība ierobežojumu, vakcinācijas prasību un citu iemeslu dēļ ir nospiesta uz ceļiem un ka citās valstīs, lūk, neprasa neko – tur cilvēks tiešām varot justies brīvs. Jā, un pieatbilde, ko noteikti būtu gribējusi šai sievietei pateikt, – tas tikai tāpēc, ka citās – tais brīvībā palaistajās valstīs – lielākā daļa cilvēku ir vakcinējusies! Vakcinējoties un nekā citādi, to – ”labo valstu” – tikpat labie iedzīvotāji ir devuši šo brīvību gan pašiem sev, gan saviem nevakcinētajiem bērniem. Tikmēr pie mums – kamēr vien top šī sleja, nāk viena ziņa sliktāka par nākamo – tai skaitā, ka slimnīcas pārtrauc plānveida pakalpojumu sniegšanu no nākamās nedēļas…
Ziniet, ja kāds reiz ir šaubījies, vai viņš valstij var ko dot, tad šī ir atbilde: pārāk daudz mūsu vidū ir tādu, kas paši nav gatavi pat iedomāties, ko labu viņi citiem, mūsu kopīgajai valstij varētu dot. Un tad nav jābrīnās, ka šajā dzīvības un nāves maratonā paliekam sliktajā pusē…
Jā, izrādās, ka daļa mūsu sabiedrības ir īsti demagoģijas upuri un rupori. Un tā daļa ir antivakseri. Jebkurā gadījumā viņi vai nu vispār ir pārsātinājušies ar paranoju izraisošiem stāstiem un citus stāstus nemaz neņem pretim vai, ja runā par tām brīvībām, kas citās valstīs, tad atkal – bazūnē tikai par to, ka citiem tā brīvība ir, bet pat pieminēt negrib, ka citur daudz vairāk cilvēku ir potējušies. To viņi noklusē, lai vismaz kaut kā pamatotu savu akmenscieto nostāju panākt, lai pie mums nebūtu tik labi, kā citur… Un runa taču nav LABI vai SLIKTI ekonomiskie apstākļi, kas, protams, nozīmē mūsu dzīves līmeni. Runa taču ir par mūsu VISU veselību! Un ne tikai kovida sakarā. Runa ir par mūsu jaunās paaudzes izglītības līmeni un daudz ko vēl citu… Bet demagogiem jau tas neinteresē, jo viņi saredz un bļaustās tikai daļu no visa, kas ir patiesībā, un tā daļa ir viņu sašķobītie uzskati. Un viņiem esot tiesības uz šādiem deformētiem uzskatiem…Bet pienākuma vēlreiz izvētīt šos savus uzskatus viņiem nevarētu būt?
Stāsts pret stāstu. Kam ticēt?! Viennozīmīgi – sev un tikai, savām zināšanām, intuīcijai un veselajam saprātam, jo sabiedrība kā tāda sen jau vairs neeksistē tās definīcijas izpratnē. Ir tikai pašlabuma meklētāji, līdēji, glūņas, meļi utt, vai tas mediķis, ierēdnis un pārējie atkarīgie (starp citu, arī vairums žurnālistu).
Vai situācija valstī būtu pārsteigums?
Ja pat sabiedrības sirdsapziņa( vismaz tā vajadzētu būt) skolotāji tik daudzi nav vakcionējušies, tādējādi demonstrēdami savu klajo vienaldzību pret sabiedrību , un, galu galā, arī savu tumsonību.
Par Bauskas ”skolotājām” kovidķērājām vispār trūkst vārdu, ko tāds i.iots var iemācīt bērniem.
Es priecājos, ka tie īpašie skolotāji zaudēs darbu. Viņi nedrīkst tuvoties bērniem un vairot tumsonību jau tā tumsonīgās tautas, kas tic Pokaiņiem un ķērpju tējai, jaunajai paaudzei.
Kas vainas ķērpju tējai??? Daudzkārt labāka saaukstēšanās ārstēšanai kā aptiekas ķīmiskie preparāti. Farmācijas zinātnieki tik traki smadzenes tev nozombējuši ar vakcināciju, ka jau ķērpju tēja slikta? Neaizdomājies, ka tas ir bizness un nevienam neinteresē sabiedrības veselība, pat ne vakcīnu nu zāļu radītājiem.
“Nu gan” pierāda, ka antivakseru uzskati (tie gan nav uzskati, bet kaut kādas DOGMAS, kas iekalušās galvās) būs nesatricināmi! Labi, ķērpju tēja,- tā palīdz līdz zināmai robežai un, atsevišķi ņemot, tai un citām tējām piesieties nevajag. Taču beigās atkal pieminētais biznesa moments pierāda, ka kārtīgam antivakserim neko citu vairs ieskaidrot nevar. Viņa galva ir pilna ar akmenscieto sazvērestības teoriju: tādas slimības nemaz nav! tas ir bizness, iedzīvošanās kāre! indes! čipi! Un, kamēr pats nebūs izmocījies saslimstot vai kādu savu tuvinieku pat zaudējis, neviens viņam neko citu neiestāstīs! Cik labi būtu uzzināt, vai saslimušo vidū nav arī tie, kas blīvējās Gobzema un Šlesera mītiņos, drīz vajadzētu parādīties arī pie LIDL inficētajiem. Bet tad šos ļaudis būs pārņēmis kautrīgums, un viņi neatzīsies.
Varam tikai apskaust dāņus un nožēlot, ka mūsējie nav tādi kā dāņi – gan valdības, gan ekspertu, gan tautas līmenī…
Mīlu ķērpju tēju, bet domu uztvēru – visas kaites ar to neizārstēsi. Klepu, jā protams, un tas arī viss. Tomēr ir tādi ļaudis, kas, kā lai to maigāk pasaka… netic medicīnai, tic tikai dabai, tējai un dievībām. Tas ir jauki un cienījami, jo latvietis un zāļu tēja ir sentēvu tradīcija utt, bet vienlaikus tumsonīgi. Pandēmiju izraisījušo vīrusu šāda pieeja neapturēs.
No kurienes rauti tie 3 mēneši ierobežojumu? Vai tad šobrīd nav runa par 3 nedēļām?
tāda, ka kāds ir sajaucis: tagad tiešām ir runa par 3 nedēļām, nevis par 3 mēnešiem. Bet tajās trijās nedēļās būtu nevis tikai “jāsēž mājās”, bet jāvakcinējas arī. Citādi kļūdaini minētie 3 mēneši (un 5, un 6, un ik pa laikam atkal pa kādam mēnesim) būs garantēti. Un beigās – īstie sazvērestības teorijas autori par to, LAI VISAS VALSTIS AR VIŅU EKONOMIKU UN CILVĒKIEM IET PA PIESKARI! būs uzvarējuši. Tieši tā ir īstā sazvērestības teorija, nevis tas, ka vakcīnas ir veselībai kaitīgas. Tieši vakcīnas ir sazvērestības teorijas tēvu ienaidnieces! Un, lai cīnītos pret tām, ir vajadzīgi palīgi – antivakseri. Un, lai cilvēks kļūtu par antivakseri, ir sadomātas visādas un dažāds versijas par vakcīnu ļaunumu. Katrs var izvēlēties to, kura liekas vissaprotamākā. “Gudrākajiem” labāk patīk ar zinātniskiem terminiem sapildītā muldēšana, vienkāršākiem ļaudīm – ka “…vienas kaimiņienes draudzenes ģimenē…” Superīga psiholoģijas pārzināšana. Pat ārsti reizēm padarīti par svārstīgiem elementiem, tad – ko brīnīties par Vestardu Šimkusu… Bet vīrusam vispār neinteresē mūsu jandalēšana. Tas rīkojas pēc savas programmas. Un mums būtu vēl ilgi ar savu stratēģiju jāapsteidz vīrusa darbošanās. Šīs trīs nedēļas būs par īsām, lai ne tikai sapotētu, bet lai arī iestātos imunitāte. Tās vismaz 14 dienas pēc potes nedrīkstētu neko saķert! Un otro poti var ne ātrāk kā pēc vairākām nedēļām, pat mēnešiem… Bet mēs esam laika deficītā… Un par to parūpējušies antivakseri. Visu vasaru bija mierīgi. Tad vajadzēja rīkoties, bet tad bija jāvalkājas pa Gobzema un Šlesera mītiņiem…