Kamēr mēs katrs – tikai par sevi

Patlaban, pavasara ziedoņa kulminācijas laikā, Tukums ir tik skaists! Arī Kurzemes iela, par kuras zaļo rotu vieni tikai nopūšas: sak, ko tur cepties – viņi tāpat izdarīs, kā paši gribēs (“Viņi” šoreiz ir novada domes speciālisti un pārējie darbinieki, kas organizētajās aptaujās pārstāv „maizes devēju” viedokli, kā arī potenciālie remonta un labiekārtošanas darbu izpildītāji), un mēs atkal tiksim ignorēti. (Ar “mēs” šajā gadījumā domāti tukumnieki – galvenokārt tie, kas dzīvo Kurzemes ielā.) Tā, lūk, mēs dalāmies! Tā vietā lai vienotos vismaz par būtiski svarīgām un “zem tepiķa nepaslaukāmām” lietām…

Tas, manuprāt, īpaši spilgti  atklājās  laikrakstā publicētajā ielu aptaujā. Saprotams, ka, nedzīvojot Kurzemes ielā, grūti iedomāties, kā jutīsimies mēs, tās iemītnieki! Iela ir un, cik noprotams, vēl ilgi būs viena no maģistrālajām mūsu pilsētā, un tas nozīmē, ka katru dienu virs tās būs zilganais izplūdes gāzu slānis (Cik gadus aug apsolītie dižstādi, līdz tie kļūst par pilnvērtīgu skaņas barjeru un izplūdes gāzu absorbētāju? Cik bērniem, nākot pasaulē, vajadzēs elpot šo  smogu?), nebūs glābiņa no saules tveices (Cik dzīvokļu šīs ielas namos ir projektēti tā, ka logi vērsti tikai un vienīgi uz ielas pusi? Cik ir cilvēku, kuri vecuma vai slimību dēļ vairs nespēj aiziet līdz mežam – paelpot svaigu gaisu?) Arī naktīs, kad, tveicē kūstošo asfaltu saudzējot, cauri pilsētai iet smagie kravas auto, nekas mūs neglābs ne no benzīna dvakas, ne trokšņiem! Saulainā laikā ik dienas redzu gados vecākus un arī slimus cilvēkus, kas – gluži kā slāpstošas zivis – visu dienu sēž pagalmā uz soliņiem, jo dzīvokļu tveicē sirdis gurst… Un šķiet, ka tā tas turpināsies vēl gadiem ilgi, vēl intensīvāk un masveidīgāk. Kā vārdā?! Kas un kādā veidā nodrošinās ikviena iedzīvotāja tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē? Vai tās trūkumu atsvērs jauni, šmaugi kociņi, par kuriem tad nu mēs visi trīcēsim un drebēsim, lai neiziet tā, kā kādas ielas pīlādžiem pirms vairākiem gadiem? Kāpēc tik izdabājoši jārūpējas par remontdarbu veicēju ērtībām, ja līgumus slēdzam ar īstiem profesionāļiem savā jomā? Kāpēc liepas, kas Kurzemes ielā stādītas pirms 44 gadiem, ir “izretinājušās”? Vai ne tāpēc, ka kāds, dodot atļaujas pārbūvēt ratiņu telpas un tajās rosīties privātbiznesam, “pievēra acis” uz izcirstiem košumkrūmiem un “pēkšņi nokaltušiem” kokiem, utt.?

Arī tie, kas Kurzemes ielas malā izvietoja rekonstrukcijas plānu, vai nu nepadomāja, ka tik sīkiem burtiem uzrakstīto tekstu daudzi nespēs izlasīt bez brillēm, vai arī… kāds atkal domājis tikai par sevi un savām ērtībām: sak, mazāk cilvēku izlasīs – mazāk pretenziju būs. Starp citu, arī uzliekot brilles un izejot Kurzemes ielu visā garumā, neredzēju tik daudz bojātu liepu, kā speciālisti gatavojas izcirst. Koki gluži vienkārši bija un ir jākopj! Tāpat, kā pāraugušie, kroplīgie ceriņi, kā dzīvžogs Gagarina prospektā un cituviet mūsu pilsētā. Citādi sanāk kā tajā anekdotē, kur vecāki spriež, ko darīt ar šmulīgajiem bērniem: mazgāt šos pašus vai… gādāt citus. Izskatās, ka nu arī Tukuma “tēviem” un „mātēm” jātiek galā ar šo dilemmu. Un – vēlams – arī par iedzīvotāju ērtībām domājot, jo neba nu pret progresu tukumnieki iebilst!