Kāds ir mērķis?!

Tie, kas mēdz ar visu dzīvo, piemēram, ar kokiem, saviem telpaugiem vai mājdzīvniekiem parunāties, reizēm paliek nesaprasti. Un, ja vēl sāc kādu savas sētas vītolu vai liepu no nociršanas aizsargāt, vari pat uzrauties un dzēlīgiem komentāriem un vīpsnāšanu no sērijas: "Būtu labāk par cilvēkiem padomājis, koku mīļotājs tāds!" Var jau, mežu aizstāvot, piesaukt globālas lietas – atgādināt, ka koki ir mūsu "plaušas", ka esam taču dabas daļa un būtu labākajā gadījumā muļķīgi to tik uzstājīgi postīt. Varētu arī norādīt uz sekām, kas jau pārņēmušas pasauli mūsu cūciski patērnieciskā un vieglprātīgā dzīvesveida dēļ.

Tie, kas mēdz ar visu dzīvo, piemēram, ar kokiem, saviem telpaugiem vai mājdzīvniekiem parunāties, reizēm paliek nesaprasti. Un, ja vēl sāc kādu savas sētas vītolu vai liepu no nociršanas aizsargāt, vari pat uzrauties un dzēlīgiem komentāriem un vīpsnāšanu no sērijas: "Būtu labāk par cilvēkiem padomājis, koku mīļotājs tāds!" Var jau, mežu aizstāvot, piesaukt globālas lietas – atgādināt, ka koki ir mūsu "plaušas", ka esam taču dabas daļa un būtu labākajā gadījumā muļķīgi to tik uzstājīgi postīt. Varētu arī norādīt uz sekām, kas jau pārņēmušas pasauli mūsu cūciski patērnieciskā un vieglprātīgā dzīvesveida dēļ.

Tomēr daļu tas tā arī nepārliecinās, jo koka vietā taču var uzlikt smuku bruģīti, kur savu (pēc kārtas – trešo) auto novietot, vai to var malkā saskaldīt (tā taču maksā naudu!) un var atrast neskaitāmus iemeslus, kādēļ koka nociršana būs izdevīgāka par tā saudzēšanu.
Par cilvēkiem sakās domājam mūsu lauksaimniecības ministrs Mārtiņš Roze, kas kopā ar paša vadītās iestādes speciālistiem tikko tautās izvedis savu Latvijas biznesa atveseļošanās plānu. Lai meža cirtējiem darba nepietrūktu, ne viens vien agrākais celtnieks vai paputējušais zemnieks tagad tikšot mežu izciršanā nodarbināts. Tāpēc tagad ļauts papildus izcirst 157 50 hektāru valsts meža. Un – kā dzirdēts – knapi pieņemtais lēmums jau tiekot aši knaši īstenots. Laikam jau tāpēc, lai Pasaules Dabas fonda protestus svētku jūklī nedzirdētu un nesaprastu, lai strīdi "pēc kaujas" varētu noritēt kailcirtes vidū!? Tieši šādās noskaņās otro Ziemassvētku rīts aizsākās redakcijā, kad uzzinājām, ka izciršanai iezīmēts mežs arī tukumnieku tik iecienītajā atpūtas vietā pie Melnezera. Zinoši cilvēki stāsta, ka virknei koku dienas jau esot skaitītas…
Šajā brīdī lēmums par mežu izciršanu šķiet ne tikai pārsteidzīgs un ekonomiski nepamatots, bet tieši tāpēc arī nesaimniecisks un tautai, valstij bīstams. Pat absolūti ekonomiskajās gudrībās neizglītotajam ir skaidrs, ka savulaik tik labi pelnošais koku bizness ir apstājies un nogāztos kokus var realizēt teju vai par sviestmaizi. Vai tiešām tāds ir valdības un zemkopības ministra mērķis – iznīcināt un pārdot nu jau vienīgo (cilvēki jau laikam vairs neskaitās) valsts bagātību par pliku velti!?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *