Raugoties pa muzeja logu uz kaimiņu mājām, pavisam nejauši acīs iekrita sašķiebušies šķūnīši. Nu tik ļoti bēdīgā izskatā, ka diez vai tur vairs varētu ko līdzēt ar remontu vai taisnošanu. Turpat tālāk, Dārza ielām kādai mājai sienas mūris gluži kā vēders bīstami izslējies uz ietves pusi tā, ka drīz jau traucēs paiet garām. Turpat netālu vēl kāda notekcaurule kā putns ar aizlauztiem spārniem – gribējusi lidot, bet tā arī palikusi karājoties…
Šo uzskaitījumu, staigājot pa veco Tukumu, varētu turpināt lapu lapām, visbeidzot secinot, ka te nav ne smakas no ekonomikas attīstības, kopprodukta pieauguma un vēl citiem labumiem, ko valsts un arī pašvaldība sasniegusi pēckrīzes laikā. Kā izsmejoši teica kāda garāmgājēja – laiks šeit apstājies varbūt pēckara gados, varbūt 70., kad tieši tāpat kā tagad cilvēki skrējuši uz būdiņu pagalmā, bet ūdeni nolējuši žogmales bedrē. Tikai toreiz daudzi bijuši jauni un par neērtībām smaidījuši, jo cerējuši, ka reiz taču viss mainīsies un visi dzīvos labāk… Jaunā tūkstošgadu jau gandrīz 20 gadus kā atnākusi, bet te arvien tāpat… Tikmēr dome nezin kāpēc aicinot tūristus kā lielu dārgumu skatīt veco Tukumu.
Protams, ko var gribēt no vecā fonda, kas tiešām ir vecs – dzeltenās plāksnītes uz māju sienām apliecina, ka tās celtas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā un daudzas jau aizvadījušas pirmos simts ziedu gadus, taču arvien vēl no apakšas līdz augšai, nereti bēniņus ieskaitot, ir pilnas ar cilvēkiem, kas tur dzīvo. Daudzām no šīm mājām uz plāksnītēm rakstīts – pašvaldības īpašums, bet šajā ēkās ir arī privatizēti dzīvokļi, līdz ar to rūpe par namu, kas ielas malā ir visiem kā uz delna, jātur visiem īpašniekiem, taču… Jo vecāka māja, jo lielākas problēmas, un, lai arī parasti šie īpašumi nav diži lieli, arī iedzīvotāju skaits tajos neliels, turklāt viņi ir ne īpaši turīgi, tāpēc nav pa spēkam visu remonta smagumu iznest uz saviem pleciem. Un te nu visas labās domas un ieceres nonāk strupceļā, jo, kamēr vieniem nav naudas, tikmēr arī pašvaldība savu daļu neiegulda. Lai arī senie amatnieki prata savu darbu, bez atbalsta viņu veikums nākamos simt gadus noteikti neizturēs, un Tukumam būs jāatrod kas jaunāks, ar ko lepoties.
Ipaši pievilcīga kara laiku skatu atainošanai ir Lielā iela ar aizsisto logu un sapelējušo sienu krāsojumu – kā bēgļu un bumbošanas laikā!Amizanta ir māja pretīm Domei ar uzrakstu”Uz Tukumu pēc smukuma!’- māja jūkoša u drūpoša..
katrai mājai ir īpašnieks – no tā arī jāpieprasa atbildība … Tie malkas šķūņi un sētas tiešām ir briesmīgas – visas ielas garumā – kauns no Tukuma ciemiņiem, kuri pa to ielu iet uz muzeju, bet arī muzeju vajadzētu vismaz nobalsināt …
Varbūt tu pārgudriniece ari pateiksi, kur naudu ņemt?? Kauns viņai..nāc un nokrāso, nebūs kauns!
Te arī ir atbilde – kādam vienmēr būs jāpasaka «kur naudu ņemt« lai sakoptu vidi pie mājas… – Sāc strādāt!!!! Interesanti – kur tie to naudu «atrod« grādīgā pudelei???
Ne visi lieto grādīgo, kuriem nav līdzekļi māju sakopšanai. Apkārtni sakopj, bet, ja jāremontē māja, tad tiešām nav naudas.
Te vērotājantiņ par vidi kāds runā? Tev pastala ir nojausma, cik izmaksā mājas kosmētiskais remonts??
Nu komenti ir nejauki – bet tomēr pašiem vien būs jāsakopj savas sētas un šķūnīši ..
No bērnības tak atceramies, ja esam lasījuši, ja ne, tad pat internetā var pameklēt un pietiks pat ar dažiem citātiem ..
Andrejs Upīts “Sūnu Ciema zēni” ir par mums pašiem — mūsu gribasspēku, uzņēmību, māņticību un arī slinkumu. Katrs no mums reiz ir cerējis sagaidīt Laimes Lāci, kas atrisinās visas mūsu likstas. Tomēr ar cerībām un gaidīšanu vien ir par maz, jo, kā izrādās, ne jau Laimes Lācis, bet tikai mēs paši veidojam savu dzīvi. Reizēm mums ir vajadzīgs pamudinājums, lai mainītu domāšanu un rīkotos citādāk nekā ierasts. Sūnu Ciemā Ješka atrod savu Laimes Lāci, kurš iedvesmo pārējos sakopt savu sētu un notīrīt kupenas un mēslu gubas, lai ieraudzītu laimi. Taču negaidīsim Laimes Lāci! Atradīsim sevī spēku katru dienu ieraudzīt darāmo, kas dod gandarījumu un kripatiņu laimes!
Undīne Būde,
AS “Latvijas Zaļais punkts” padomes priekšsēdētāja«
Daudzi jau ir atraduši.. Ap pus milijona ir no šīs “sūnu ciema” aizbraukuši,un nebūs te māņticība un arī slinkums pie vainas..Tā kā nevajag te demagoģiju izvērst.
Un, tiem – kuri ir «aizbraukuši« – tiem kāds tāpat vien naudu dod ?? Nauda arī ārzemēs ir janopelna! – jāstrādā tādi darbiņi, kuros pamatiedzīvotāji nestrādās ….Visur ir labi, kur neesam .. Tā, ka «demagoģija« ir atrunas slinkumam .. Izlasi tik to gramatiņu, ja bērnībā nepaspēji … Slinkais vienmer atradīs iemeslu – neko nedarīt …
Kurš par ko, bet utainais par pirti… Te kāds par slinkumu runā?? Ko mocies ar savu sūnuciemu? Runa iet par to, ka strādājot par minimālo+mazliet( droši vien kantora žurkas pat nezin cik tas ir..) kas Tukumā ir 80% strādniekiem māju nenokrāsosi.
Plukata, tu neesi domājis kādu skolu pabeigt? Profesiju iegūt? Tas jau ir tas slinkums par ko citi raksta. Tev visi citi būs vienmēr vainīgi tikai ne tu pats un tava neizdarība.
Speciāli varītim informācija.. Šinī valstelē ir 14000 bezdarbnieku ar augstāko izglītību. Tā kā renğēdāj-pastāvi pie ratiem ar saviem padomiem.
šķiet, ka žurnāliste rakstīja par pussabrukušajiem šķūnīšiem un par vēl dažiem sīkumiem, kurus bez lielām naudām varētu pielabot … un sētu piekopt – lai no ielas nebūtu redzama tā visa draza .. – vecu logu krāvumi u.t.t. Pārlasiet vēlreiz žurnaliste rakstīto – drīz būšot talkas diena!!!! – varbūt ienāk prātā kāda laba doma – ko tad paši varam «pakustināt«, lai dzīvē ienāktu arī kas priecīgāks … Un beigās bērniņi, kuri ir mūsu nākotne, ar redzēs – ka nedaudz «pakustoties« arī sabiedrības labā – mūsu visu dzīvē kautkas arī mainās …
Ir, ir nojausma,cik maksā. Tāpēc jau nav veikti remonti.
Ar pakustēšanos vien māju nesaremontēsi. Apkārtne vairāk vai mazāk ir sakopta.
kūtrajiem vienmēr būs kas iebilstams – nav nauda, nav laika, negribas pa «minimālo« strādāt … u.t.t… Un spītīgi negrib atpazīt žurnālistes aprakstīto – tikai spriedelē – kā būtu, ja būtu .. .. Priecīgas Lieldienas!
Gribētos zināt, kur Tu dzīvo – dzīvoklī vai privātmājā? Jā, dzīvoklī ir vienkārši, samaksā rēķinu un OK.
Starp citu, neesmu bezdarbnieks, nestrādāju par minimālo.