Mums nereti nākas sastapties ar negācijām, viltīgiem, slinkiem, koruptīviem un vēl visādi citādi negatīvi tendētiem valsts ierēdņiem, amatpersonām, kuru dēļ piedzīvojam dažādas nepatīkamas lietas. Un tad nu vainojam valsti, ierēdņus, politiķus un visus, ko vien var vainot, tikai paši sevi ne. Neuzdodam jautājumu, ko es, tieši es esmu darījis, lai tā nebūtu. Man bija visai dīvaini lasīt, ka ielu aptaujā lielāka daļa aptaujāto atbild: politika viņus neinteresē, ka gan jau kaut kas tur notiek, kaut ko ievēlēs, ka pajautās mātei vai vecmāmiņai, par ko balsot, ka ar politiku noņemties nav laika, jo jāstrādā… Jāteic, ka tad jau arī nav brīnums, ka izmanīgi ļautiņi nonāk amatos un dzīvi groza nevis Latvijas valsts, nevis mūsu visu, bet gan savās personīgajās interesēs.
Ļoti aizņemts cilvēks ir arī jurists, politologs un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš saka: lai izvēlētos savu sarakstu, ir rūpīgi izpētījis katra kandidāta biogrāfiju. Vai tiešām mums ir mazāk laika nekā Levita kungam? Cik sava laika esam veltījuši savai un Latvijas nākotnei, pētot vēlēšanu sarakstus, partiju programmas, lai spētu objektīvi izvērtēt notiekošo? Un ko pētīt un domāt patiešām ir daudz. Protams, nevaram akli noticēt partiju reklāmām, kurās visi tik labi un pūkaini un daudzsološi. Bet nu jau mums ir gana liela pieredze, lai paskatītos un pavērtētu paveikto. Un ne jau tikai to, ar ko kandidāti paši lepojas, kā, piemēram, remontu Zemgales kultūras pilī, bet gan arī ar neveiksmēm, piemēram, sagrūšanai nodoto arhitektūras pieminekli – Zentenes muižas ēku.
Pastkastītē biezā slānī saņemam dažādus aģitācijas materiālus. Nu kaut vai kartiņu, ar deputāta Aināra Svikļa foto, kurā viņš 13. sarakstā aicina krustiņu pievilkt tieši pie viņa uzvārda. Gribot negribot rodas jautājums, kāpēc tieši pie viņa uzvārda? Vai viņš no saraksta tas gudrākais, labākais? Man visnotaļ simpātiska ir Jaunā konservatīvā partija. Tās biedri jau ir sevi pierādījuši agrākos darbos un amatos. Arī ideja par ierēdņu skaita samazināšanu šķiet visnotaļ pozitīva, bet, kad izlasīju, ka partijas plānos nav Zemkopības ministrijas, tas mani samulsināja. Neesmu Zemnieku Savienības fane un zinu, ka ministrijā un pakļautajās iestādēs strādā ne viens vien šīs partijas biedrs, bet atteikties no ministrijas, kas tik nozīmīga valsts tautsaimniecībai – tas šķiet mulsinoši.
Nu redziet, cik tā izvēle tomēr ir grūta! Bet ir partijas, par kurām skaidri zinu, ka nebalsošu. Valstī aizvien nopietnāk jāpievēršas valsts aizsardzības jautājumiem, jo kaimiņš austrumos ir neprognozējams. Tāpēc ar Latvijas Krievu Savienību un Saskaņu man nebūs pa ceļam. Man nederēs man arī jaunlaiku zīgeristi-populisti. Tomēr vēl nedaudz laika atlicis un vēl ir iespējams ar sarakstiem, programmām iepazīties pamatīgāk. Ir brīvas valsts 100. jubilejas gads, tomēr šī brīvība ir trausla, sargājama. Tāpēc mūsu pienākums ir nevis sūkstīties par valsti, bet gan izpildīt savu pilsoņa pienākumu – doties vēlēt.
Man tieši tāpat kā autorei. Arī es esmu par Jutas Strīķes partiju. Un mani tieši tāpat samulsināja viņu nulles uzmanība ne tikai zemkopībai, bet arī videi un dabas aizsardzībai. Tieši tāpēc, ka tās ir saistītas lietas.
Nezinu, kāpēc izplatījusies informācija, ka JKP neinteresējot zemkopība. Iespējams, tas ir tāpēc, ka esam paredzējuši samazināt ministriju skaitu no 13 uz 8, un Zemkopības ministrija ir integrējama Ekonomikas attīstības ministrijā. Runājot par zemkopību – kā jau ticis atspoguļots, JKP ir pat parakstījusi memorandu ar Latvijas Zemnieku federāciju un ir lielākais ZZS konkurents Zemgales vēlēšanu apgabalā. Ar JKP vēlas sadarboties arī citas zemnieku organizācijas.
Paziņojums par LZF un JKP memorandu:
JKP un Latvijas zemnieku federācija paraksta saprašanās memorandu, lai aizstāvētu mazās un vidējās lauku saimniecības
septembris 4th, 2018 Aktualitātes, Presei 3 komentāri 11404
Šodien Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs Jānis Bordāns un Latvijas zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka parakstīja saprašanās memorandu par JKP atbalstu LZF izvirzītajām prasībām lauksaimniecības politikā.
Kā atzīmēja JKP vadītājs J.Bordāns: “Tie laiki, kad lauksaimniekiem vienīgais politikas piedāvājums bija no ZZS, ir pagājuši. Šodien JKP kopā ar LZF piedāvā svaigu skatījumu uz lauksaimniecības nozares izaicinājumiem, galvenokārt lauku depopulāciju un ienākumu noslāņošanos lielajās saimniecībās. Patīkami secināt, ka LZF piedāvājums lielā mērā sakrīt ar JKP uzskatiem, kas pausti manā viedokļrakstā “Latvija kā gudra lauksaimniecības lielvalsts desmit gados?” un nostiprināti JKP 4000 zīmju programmā 13.Saeimas vēlēšanām.”
LZF valdes priekšsēdētāja A.Hauka norādīja: “Ir gandarījums, ka uz mūsu aicinājumu ir atsaukusies JKP un, ka šim politiskajam spēkam rūp Latvijas lauku nākotne. Par lauku apdzīvotību un ekonomisko izaugsmi esam iestājušies līdz šim un turpināsim to darīt. Tikai visiem kopā, domājot par kopīgu Latvijas izaugsmi, mēs varēsim apturēt Latvijas iztukšošanos un palielināt iedzīvotāju pirktspēju, kas tieši ietekmē vietējā produkta noieta tirgu.”
Galvenie memoranda principi: platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha, tiešo maksājumu un investīciju griesti vienai saimniecībai, kā arī pārdalošā maksājuma ieviešana par labu mazākām saimniecībām. Paredzēts arī sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, un jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē, lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra LIZ hektāra. Tas veicinās nelielu ģimenes saimniecību (10-100 ha) rentabilitāti un apdzīvotību lauku apvidos.
Bez memorandā paustajiem sadarbības punktiem, JKP un LZF sadarbosies arī citu stratēģisku jautājumu risināšanā:
1) Ir būtiski uzlabot Eiropas Komisijas 1. jūnija piedāvājumu Latvijai ES Kopējas lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, lai nepasliktinātu konkurences apstākļus ar citu valstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
2) No valsts puses (Altum) ir nepieciešams nodrošināt lētus finanšu līdzekļus gan jaunu saimniecību izveidošanai, gan esošo saimniecību iegādei ar niecīgu nodrošinājumu un augstāku riska toleranci.
3) Nepieciešams daudz plašāks valsts pasūtījums skolu, slimnīcu, armijas un citu institūciju ēdināšanas programmā vietējiem un bioloģiski ražotiem produktiem. Mēs gribam ēst tīru un kvalitatīvu vietējo pārtiku.
4) Valsts līmenī jāveic sarunas ar lielajām veikalu ķēdēm par vietējo ražotāju daudz plašāku pārstāvniecību produktu klāstā. Līdz šim tas ir bijis drosmes trūkums un vēlme neaizskart ārvalstu tirgotāju intereses.
Krišjāni, bet kādu rezultātu par JKP rāda “Zaļais Barometrs”?
Latvijas Dabas fonda zaļais aicinājums politiskajām partijām – būvēsim tādu valsti, kas nedzīvo uz nākamo paaudžu rēķina.
Valsts attīstību varam mērīt dažādām mērauklām. Latvijas Dabas fonds aicina par Latvijas attīstību domāt ilgtspējīgi – ne tikai par to, CIK līdzekļu ienāk mūsu valstī, bet arī – KĀ tie rodas un kādu ietekmi tie rada. Vai ienākumi rodas no augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu pārdošanas un kvalificēta darbaspēka, vai, izpārdodot mūsu mežus, purvus un citus resursus?
Sabiedriskās domas aptaujas rāda – 93% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dabas aizsardzība ir svarīga, un 70% uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai aizsargātu dabu*. Tātad – politiskās partijas līdz šim nav īpaši ņēmušas vērā sabiedrības pieprasījumu, un jau gadiem zaļie jautājumi politiskajā dienaskārtībā paliek novārtā.
Tāpēc Latvijas Dabas fonds aicināja partijas savas darbības programmas 13. Saeimai balstīt ilgtspējas principā, kas nozīmē to, ka atstājam nākamajām paaudzēm ne mazāk resursu kā saņēmām no saviem priekštečiem**. Ilgtspējas princips rosina rūpēties par Latvijas dabas kapitāla*** nenoplicināšanu un paredz saudzīgu attieksmi pret dabas vērtībām, no kurām atkarīga mūsu valsts ekonomika un identitāte, cilvēku labklājība un dzīves kvalitāte. Tas vērsts uz vides, ekonomisko, sociālo interešu un vajadzību līdzsvarošanu. Dabas kapitāla saglabāšanu paredz arī Latvijas attīstības stratēģiskie dokumenti un Satversme.
Partiju programmas tika vērtētas, salīdzinot tās ar LDF uzstādījumiem vides un dabas jomā, atsevišķi izvērtējot katru jautājumu. Ja partijas programmā bija iekļauts kāds no “Zaļā barometra” izvirzītajiem jautājumiem, tad vērtējumā tika piešķirts viens punkts. Ja jautājums bija pieminēts, bet neskaidri, vai arī tas bija netieši izsecināms no citiem partijas uzstādījumiem, vērtējumā tika piešķirti 0.5 punkti. Maksimālais iegūstamais punktu skaits – 17.
LDF eksperti arī izvērtēja partiju paustos viedokļus publiskajās debatēs par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, kā arī vidi.
Jaunā konservatīvā partija šajā vērtējumā ir dabūjusi tikai 2 punktus!
Skat. LDF mājas lapu.
šāds bija aicinājums politiskajām partijām:
1. Atbalstīt tādu uzņēmējdarbību, kas veicina resursu ilgtspējīgu un saudzīgu izmantošanu. Tas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas, samazināt resursu patēriņu un saglabāt dabas daudzveidību.
1.1. Pārdalīt nodokļu slogu no darbaspēka uz resursu patēriņu.
1.2. Atbalstīt aprites ekonomiku un resursu izmantošanas principu “samazini patēriņu, izmanto atkārtoti, pārstrādā”.
1.3. Ieviest “piesārņotājs maksā” principu arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
1.4. Atbalstīt iniciatīvas, kas veicina augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu, nekaitējot videi.
2. Apturēt straujo dabas daudzveidības samazināšanos Latvijā. Rīkoties, lai objektīvi novērtētu, saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu Latvijas dabas resursus – mežus, purvus, ūdeņus, zālājus. Rīkoties, lai saglabātu kritiski apdraudētās dabas vērtības – dabiskos zālājus, vecos mežus un kokus.
3. Būtiski samazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā. Ir jāaizliedz tie pesticīdi, kuru izmantošana apdraud dzīvās dabas barības ķēdes un kuri ir kaitīgi cilvēka veselībai. Par pesticīdu izmantošanas radīto kaitējumu atbildību jāuzņemas to lietotājiem.
4. Atbalstīt tādu Lauku attīstības politiku, kas kalpo ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, saudzīgi izmantojot dabas resursus un saglabājot dabas daudzveidību lauku ainavā. Nav pieļaujami tādi atbalsta maksājumi, kas tikai teorētiski vērsti vides mērķu sasniegšanai, taču pēc būtības rosina ražošanas intensifikāciju. Atbalstīt tādus ražošanas modeļus, kas saglabā dabas daudzveidību un tradicionālo lauku ainavu, kā, piemēram, ekstensīvas ganību dzīvnieku un bioloģiskās saimniecības.
5. Saglabāt daudzveidīgus un dabas vērtībām bagātus Latvijas mežus. Rīkoties, lai saglabātu vecos mežus un kokus Latvijas ainavā, apturētu meža ainavas fragmentāciju, un veicinātu meža sociālās nozīmes saglabāšanu (ogas, sēnes, rekreācija). Veidot ekonomiku, kas balstās uz augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu. Atzīt un novērtēt meža nekoksnes vērtību, mežu nozīmi ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā visai Latvijas labklājībai.
6. Atbalstīt “zaļo infrastruktūru”, kas, pretstatā “pelēkajai infrastruktūrai”**** nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību, palielina īpašumu vērtību, ļauj ietaupīt ūdens attīrīšanai nepieciešamos līdzekļus, utt. Plānojot infrastruktūras projektus, veicināt zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu izmantošanu. Tā, piemēram palieņu saglabāšanu un atjaunošanu plūdu novēršanai, apstādījumu un mitrāju veidošanu ūdeņu uzkrāšanai un attīrīšanai, vai kukaiņiem, putniem un sikspārņiem draudzīgu parku veidošanu apdzīvotās vietās.
7. Saglabāt veselīgas ūdeņu ekosistēmas, nepieļaut to kvalitātes samazināšanos un dabisko procesu izjaukšanu. Atjaunot zivju migrācijas ceļus, kuri izzuduši HES būvniecības rezultātā. Atbalstīt tikai dabai draudzīgus meliorācijas projektus. Neatbalstīt par sabiedriskajiem līdzekļiem īstenotus meliorācijas projektus, kas noved pie retu un apdraudētu dabas vērtību iznīcināšanas, upju dabiskā tecējuma un ainavas neatgriezeniskām izmaiņām un ūdens kvalitātes mazināšanās.
8. Uzlabot kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kuri saistīti ar dabas vērtību saglabāšanu. Veicināt tādu motivējošu mehānismu izstrādi, kas rosina zemes īpašniekus, kuru īpašumā ir nozīmīgas dabas vērtības, saglabāt tās, saņemot par to atbilstošu kompensāciju.
9. Atbalstīt sabiedrības tiesības iesaistīties būtisku lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu (piemēram, valsts mežu, piekrastes un purvu) izmantošanu, jo tie skar visas sabiedrības intereses. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu sabiedrības interešu aizstāvībā, lēmumus par dabas resursu izmantošanu pieņemt caurskatāmi un demokrātiski, iesaistot sabiedrību.
10. Attīstīt un stiprināt tādu valsts pārvaldi, kas ir efektīva ne tikai finanšu resursu izlietojuma ziņā, bet arī efektīvi veic savas funkcijas, nodrošinot dabas resursu pārvaldību. Plašāk izmantot iespēju iesaistīt privāto un nevalstisko sektoru dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai.
11. Veidot un attīstīt tādu Latvijas ainavu, kurā cilvēki saimnieko, respektējot dabas un kultūrvēstures vērtības. Atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, kas ir galvenie lauku ainavas veidotāji un darba vietu nodrošinātāji laukos. Nodrošināt būtisku ainavas elementu saglabāšanu, it īpaši vecās mājvietas, lielie koki un alejas, akmeņu krāvumi, mitrzemes, upju un ceļu līkumi.
12. Īstenot klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus, samazinot fosilās enerģijas patēriņu, veicinot energoresursu efektīvu izmantošanu, kā arī klimatam un dabai draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas prakses. Atbalstīt tādu uzņēmējdarbību, kas neveicina negatīvas klimata izmaiņas.
Var redzēt , ka vēlēšanas ir tepat degungalā.
Ne jau par velti kaismīgi partiju aģitatori ar karstu partijas pārliecību te publicē garumgaras peršas, kuras trīsreiz garākas par redakcijas teikto.
Samazināt, apturēt, atbalstīt, saglabāt, uzlabot, attīstīt, veidot, īstenot- tāds ir tas garais penteris gadu no gada.
Bet visa sentence visam tam ir- Repšes ”kā var nesolīt” un papīrs(monitors) pacieš jebko, bet ar darbiem aizkrāsnē.
Zuckermans pamanījis, ka klāt vēlēšanas:) Arī labi. Vecās partijas patiešām ar darbiem aizkrāsnē. Te tiek cilāti jauno partiju solījumu maisi.
Šitie penteri, kas skar vidi un zaļos jautājumus, un kuri vecajiem palikuši tikai solījumu līmenī, man gan ļoti patīk.
Tikai un vienīgi par sociāldemokrātisko partiju Saskaņa, jo proletariātam nav tautības, bet ir kopīgs šķiras ienaidnieks. Visu zemju proletārieši, savienojieties!
tikai bez draudzības ar kremļa projektiem
Cukermanis veltīgi partiju sarakstos meklēja partiju “Kadima”, un, to neatradis, secina, ka atkal nav par ko balsot.
Viss, kas rakstīts zaļajā barometrā, ir tā kādu Latviju arī es gribētu. Ļoti žēl, ka nav tādas partijas. Balsotu par viņiem.
Bez variantiem. Saskaņa no.1, Kaimiņš ar zemniekiem dalīs 2/3 vietu (vēl nezin kā ies). un konservatīvie būs ceturtie.
Valdību uzbēvēs pavisam citādu. Un labi vien ir! Pietiek! Pēdējos turpat 30 “veiksmes stāsta” dzīves gados jau viss ir izpostīts.
Progresīvajiem bija augsti rādījumi dabas mērījumos. 😉
Ne jau tikai Saskaņa ir Kremļa projekts.
Saskaņa ir Kremļa projekts krieviskajai Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei.
Savukārt latviskajām vietām Kremļa projekts ir ”No sirds Latvijai”, kā arī KPV un sīkpartijas , lai izšķīdinātu latviešu balsis.
jā, Kremļa un Lemberga + Šlesera projekti = Saskaņa, KPV LV, ZZS
Mīļie tautieši, būtu mēs 28 gadus esošo partiju vadībā vairāk pacīnījušies par sevi un Latviju, nav ko tagad brēkt par krievu un Kremļa spēkiem!Pašiem jākļūst stiprākiem un saliedētākiem, nevis regulāri jāmeklē citos tikai ienaidnieki!
Tā kā reāli necīnījāmies par sevi visus 28 gadus un neskatījāmies mūsu ievēlētajiem kalpiem uz pirkstiem ne Saeimā, ne pašvaldībā, nesitām viņiem pa tiem zaglīgajiem pirkstiem, bet naivā lētticībā atdevām viņiem visu saimnieka godu, tad nu esam attapušies pie izstrebtas siles ar dažiem nobarotiem rukšiem.
nu ko var muldēt…pie šīs vēlēšanu sistēmas vēlētāji nostādīti muļķu lomā,par ko mēs balsojam-par politekonomisko bandu,kas sevi dēvē par partijām,izvirzītām lellēm,kam nav nekādas teikšanas….kam tas izdevīgi un vai par to jāiet vēlēt…
Labi pateikts – ar domu, ka paši aiz savas mazdūšības un vienaldzības esam atdevuši varu “patriotiskajiem bālēliņiem”,neprasījām viņiem Atbildību un Godaprātu…Naivi ticējām un ticam(!)liekulīgajam runām par Latvijas tautas sargāšanu no Kremļa ienaidniekiem…Diemžēl, mūsu pašu azotēs čūskas izaudzētas koalīcijas partiju veidolos…
Nē, vienkārši paši nepiedalījāmies pārvaldē. Sēdējām un blenzām.
Venstspils hūtes pakalpiņus “zaļos” zemniekus vairs negribu redzēt pie varas. Pietiek to korumpēto, veco varzu.
Kā iespējams tik labklājībā un sociālajā taisnīgumā plaukstošā valstī vislielākais vēlētāju atbalsts- prokremliskiem spēkiem, nevis tautas glābējiem no savējo vidus?!
Vai tā nav patiesā” balva” par”nesavtīgo”darbu tautas labā?