Pirms gadiem divdesmit, kārtējā skolas salidojuma laikā, visnotaļ atklātā sarunā čalojot ar bijušajiem klases biedriem un vienlaikus cenšoties sazīmēt reiz pazīstamus vaibstus vecāka gadagājuma ļaužu sejās, pēkšņi ar kaunu viens otram atzināmies, ka gan skolas laikā, gan arī vēlākajos gados dažus cilvēkus esam vērtējuši pavisam aplam. Izrādās, mūsu jaunības maksimālismā visai kategoriskajiem (patētiski slavinošiem vai biežāk gan iznīcinošiem) spriedumiem par vienu vai otru skolas biedru vai skolotāju ilgus gadus (kas dīvaini – arī pēc skolas beigšanas) bija pilnīgi pieticis ar kaut kādām nejaušām citu cilvēku izmestām frāzēm, spriedumiem, ar kaut kādiem, no šodienas viedokļa raugoties, pilnīgi nenozīmīgiem notikumiem. Tiešām svelošs kauns, apzinoties, ka, iespējams, šādas paviršības un kategoriskuma dēļ arī es esmu kāda dzīvi (tāpat kā kādas manējo) jau bērnudārzā vai skolā padarījusi reizēm pavisam neciešamu…
Jāatzīst, šī pirms nu jau daudziem gadiem nākusī atklāsme man joprojām ir zināms traucēklis tagadējā – žurnālistes – darbā. Lai cik tas arī varbūt neliktos dīvaini, atrodu attaisnojumu gandrīz katram cilvēkam (ne rīcībai!). Šajā vecumā ir tiešām ļoti grūti noticēt, ka lūk, šis ”tik foršais, vienkāršais un atsaucīgais puisis” ir vardarbīgs nelietis, kas sit bērnus un arī sievu, vai, lūk, šis ”solīdais, mērķtiecīgais un, kā šķiet, arī ļoti gudrais” jaunēklis ir prasts kontrabandists ar tieksmi darboties politikā, savukārt šis ”sirsnīgais un iejūtīgais politiķis” ir mīkstmiesīgs melis. Tieši tāpēc (galvenokārt tāpēc), jau daudzus gadus uzklausot reizēm pat kaudzēm nākušos pārmetumus, kas tika un joprojām tiek veltīti Tukuma domes ”privatizācijas un iepirkumu politikai”, kā arī to realizētājiem, parasti vismaz uz kādu laiku esmu ieturējusi pauzi. Vispirms pieņemot, ka manā rīcībā nav visa informācija un attiecīgi baidoties izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Otrkārt, atzīšos, nereti pavisam nežurnālistiski cenšos apdomāt arī kādu soli uz priekšu, sak, nu labi, kā būtu, ja būtu, kas būtu, ja būtu citādi?… Bet, protams, ka arī šādai – ”bremžu politikai” – ir savas robežas. Kaut arī reizēm ļoti tālu novilktas, bet ir. Piemēram, atzīšos, par domes arhitekti Zani Koroļu vēl pavisam nesen biju vislabākajās domās, neskatoties pat uz to, ka kāds labi zināms un ļoti zinošs politiķis neslēpa savas dusmas par Zanes iesaistīšanos iepirkumu procesos, sak, pati raksta iepirkuma noteikumus un pati vienam uzņēmējam sagatavo pieteikumu! Ar svešas firmas un svešu parakstu, protams. Nenoticēju. Taču robeža manai ticībai šīs amatpersonas, šīs arhitektes godaprātam pienāca brīdī, kad, atsaucoties iedzīvotāju interesei, nācās rakstīt zvēra melus, ka monstrs Veidenbauma un Rīgas ielas stūrī ir Koroļu ģimenes pieticīgā dārza mājiņa. Aiz nekaunības radītā pārsteiguma pat neattapām pajautāt – kur tad dārzs?!
Savukārt sāgā par tagadējo domes izpilddirektoru un arī domes iepirkumu komisijas vadītāju Māri Rudaus-Rudovski (arī bezgala jauko, visu iemīļoto un atsaucīgo Raiņa skolas absolventu) tai nepietuvojos, arī uzklausot sūdzības par nelikumībām privatizācijā un nekustamo īpašumu denacionalizācijā (pat «Lauksargu» īpašumu dēļ ne). Tā īsti neticēju arī stāstiem par iespējamiem kukuļiem un viņa pelēkā kardināla statusam. Taču pavisam treknu punktu manai, iespējams, naivajai ticībai šī cilvēka godaprātam pielika sāga par Pārupes ielu. Jo vismaz man tā sākās ar, manuprāt, vājprātīgiem izpilddirektora meliem (kam, pirmo reizi publicējot, arī noticēju), ka uzņēmējiem ir milzīgi zaudējumi slēgtā pagrieziena uz Smārdes ielu un apbraucamā ceļa dēļ. Nu kāds sviests!? Kādi tūkstoši zaudējumu, kādi parakstu simti un īpašās ”daudzu” uzņēmēju vajadzības?! Kāpēc neuzlabot draugam, skolas biedram un partijas labākajam ziedotājam jau tā nesliktos dzīves apstākļus? Kāpēc vēl piedevām neizkārtot superīgo daudzo apgaismes stabu projektu? (Diez, vai vēl kur pilsētā ir tik blīvi apgaismota iela?) Kāpēc pie viena neparūpēties par savas zemes vērtības pieaugumu? Kāpēc gan ne, ja, kā izrādās, kārtība – ”paši taisām iepirkumus, paši zinām, kam tajos jāpiedalās un jāuzvar” – ir visiem iesaistītajiem, jo īpaši ieinteresētajiem uzņēmējiem, labi zināma? Atzīšos, pēc šī man nekādu pierādījumu nevajag. Arī gadījumā ar «Pasaciņas» iepirkumu ne, jo, ticu, ka juridiski, gluži tāpat kā gadījumos ar valsts mērogā tik odiozajiem maksātnespējas procesiem, juridiski viss būs kārtībā. ”Nav smuki, bet darīt var,” tā par abu Māru – Rudaus-Rudovska un Birzuļa – darbošanos domes Zemes komisijā reiz izteicās abu bijušais priekšnieks Juris Šulcs.
Manuprāt, savu publisko reputāciju M. Rudaus-Rudovskis ir zaudējis neatgriezeniski, tāpēc tā īsti nesaprotu, kāda zaņķa pēc savējo, aizstāvot viņu, nu ir gatavi zaudēt arī politiskās sadarbības partneri?…
Bet ko tad redakcija par visu to zinot nav griezusies KNAB
Cik tipiski. Visi visu par visiem zina, bet klusē. Ir taču IUB, KNAB, prokuratūra, tiesa… Valsts policijai gan laikam neiesaku uzticēties., paši pārāk slideni, laipo dažādos darbos un interešu konfliktos.
Šāda neviena netraucētas sabiedrības mantas izlaupīšanas iespējas arī ir vienīgais ieguvums no režīmu maiņas 90. gadu sākumā. Arī šoreiz neviens netiks sodīts un nevienam tautai nolaupītais netiks atņemts.
Tikai nevajag muldēt, boļševik! Tur jau tā nelaime, ka, mainoties iekārtai, visi boļševiki palika pie varas, tauta, kas tik ilgi bija ar komunisma cēlāju morāli aplaimota, turklāt joprojām bija gana godprātīga, tāpēc sākumā par maz saprata (citādi “smukais” Gorbunovs pie valdīšanas nebūtu ticis) un arī neticēja, ka var tik smuki runāt un tik traki zagt.Pa to laiku katra bijušais partijas boss savāca savu uzticīgo vasaļu baru, ielika amatos, bariņā visu, ko varēja, prihvatizēja un kā jau lielais Vadonis Ulmanis vēlēja, visi palika savās vietās. Boļševik, visu sūdi tak joprojām tavējo rokās. Kas tad ir Lembergs, Brigmanis, Ameriks, Urbanovičs u.c?! Visi vecie komunistu vadoņi! Nu, un ko tad var gribēt, ja tādi pie varas?!
Vai tad Plaude pati nav bijusi komjauniete- pirmrindniece?
Biedrene Plaude, pastāstiet arī to, kā Jūs veikli nofenderējāt pašvaldībai un uzņēmējiem piederošo “Tukuma ziņu” biznesu!
Lai tad nu “Es” pastāsta kādi nu ir tie negantie ieguvumi tai latviešu tautas daļai, kura nopelna sev iztiku ar fizisku un garīgu darbu! Brīvas pārvietošanās iespējas, mainot vienu Jevropas saimnieku pret citu, neskaitās, tāpēc tās nepieminiet!
Dārza mājai ir pretīgi iet garām. Kur tas dārzs? Tur viss ar betonu noliets, izskatās pār nocietinājuma vai pēc FIB slepenā cietuma ārvalsts teritorijā. Trūkst tikai sargtorņa. Apbrīnojama nekaunība un necieņa pret citiem cilvēkiem.
Godīgā Plaudes kundze, vai tad, kad būvēja ielas, asfaltēja tuvu pie Jūsu mājas Ošu ielā, pie “godīgā” deputāta Zvaigzneskalna mājas Laubītes ielā, pie deputāta Baumaņa mājas, Jūs vai NTZ kaut vienu vārdu iebildāt, rakstījāt??? Kauns jums pazudis kopā ar “norakto” kompartijas biedra karti
1000+
Kur ta Plaudei asfalts?! Viņai nav un man arī nav, asfalts mūsu ielā ir tikai līdz pusei un es tā domāju, ka tieši Plaudei par godu.
Manus manum lavat
Kas nekait ja ir sava avize,katram var uz muguras uzsplaut
kuriem pašvaldības biznesmeņiem ta piederēja “Tukuma ziņu” bizness? Tāds nepiesiets, ka varēja nofenderēt?:)
Kurā tad kuru mazgā?
Kā tāda fking Korolja un Rudaus vispar vel var turpinat stradat? KĀĀ??? Dārza maaja ….
kā teica Šulciņš par Rudovski un Birzuli – nav smuki, nav smuki.
Pie Ērikonkuļa var strādāt visi, arī zagļi, korumpētie, draugu un studiju/klases biedru bīdītāji utt. Šis tik rullē, viss pofig. Drīz pašam acis no pieres izzags, tad attapsies. Varbūt.
Gadu gadiem Tukumā plauka korupcija, tikmēr NTZ neko ne redzēja, ne dzirdēja, faktiski atbalstīja visas nejēdzības. Tagad pēkšņi redaktrise pamodusies, jo tukšais laikraksts nevienam nav vajadzīgs. Bet, ak vai! Uzreiz dabū pretim, jo pašai pēcpuse ne visai tīra – gan tā sarkanā pagātne, gan avīzes ne visai smukā nozagšana…Jā, skumīgi. Žēl tukumnieku. Diezin vai sāksies atklāta saruna par visām nejēdzībām pīļu dīķī.
1000 % ..Jā, skumīgi. Žēl tukumnieku. Diezin vai sāksies atklāta saruna par visām nejēdzībām pīļu dīķī.!!
Pilsētnieki laikam domā, ka pašvaldības budžets nāk kaut kur “no valsts”, “no Dieva” vai citām mistiskām lietām un vietām, bet patiesībā tieši pašvaldību budžetu vistiešāk veido katra pilsētnieka maksājumi- lielākā daļa no ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodoklis.
Nu lūk, un ja man ir nauda (un ja man ir nauda, tad varu arī iedzert), un eju uz skolas salidojumu, bet klase izdomā samesties, jo Māris piedāvā nopirkt groziņu kopīgi. Klasesbiedri savukārt ielies Mārim benzīnu un ļaus paturēt 5 eiro. Māris savukārt ar čomiem sarunās krievu kontrabandas viskiju par pusi cenas, bet galdu pasūtīs divreiz mazāku, aizbildinoties, ka vasarā ļoti kāpj cenas banketiem
Cepums Ivonnai! Par speķaino vaidziņu ne darbiem mērs klusē. Ko tālāk?
Kā var muldēt, aizejiet līdz Ošu ielai un paskatieties līdz kurai mājai ir uzliets asfalts, JanaN!!!
sūda vērts šis raksts
lai met pirmais akmeni, kas nevainīgs
vai arī- taisnība tam, kam publiska vara?
Es rakstu- jums ticēt? Urrrrā, lai dzīvo zivis!
Tā jau ir, redaktore gribēja pavilkt reitingu un savu ietekmi, bet … dabūja savus skeletus skapī paskatīt. Lai arī domāju, ka heiteri un nomelnotāji raksta,bet…tā arī ir. Lai pastāsta par savām attiecībām ar Tukuma valsts policijas darbiniekiem, par neatkarīgām ziņām par viņu darbību, par Tukuma ziņu godīgo pārņemšanu, par avīzes saistību ar atsevišķiem politiķiem…
Pastāsti tu, lai nav jātērē laiks. 🙂
Pēc komentāriem var izdarīt secinājumus, ka apkārt vieni vienīgi muļķi, kas ir pelnījuši tikt apkāsti un neko vairāk. Veiksmi!
reitingi avīzei labi, raksti drosmīgi, ņem uz zoba par visādām nejēdzībām, tajā skaitā valdošos. Tā tik turpināt.
Un priecīgus Jāņus redakcijai!
līksmus Jāņus visiem rūgumpodiem, lasītājiem un domniekiem!
zagļi un likumpārkāpēji vairs nejūtas labi