Taupīšana mums kļuvusi par tādu kā modes lietu. Par to runā radio, stāsta no TV ekrāniem, raksta prese. Cilvēki domā, kā varētu ietaupīt ikdienas izdevumus, savukārt jaunajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (ja viņš par tādu kļūs) līdz marta beigām vēl jāsamazina valsts budžets par 700 miljoniem latu. Kā to paveiks? Vai atkal, matemātiski nosakot, ka katrā nozarē līdzekļu samazinājums nepieciešams par tik un tik procentiem, neskatoties izdzīvošanai svarīgās prioritātes? Valsts kontroliere Inguna Sudraba gan aicina katru pozīciju, kurā iecerēts taupīt, izvērtēt.
Ar lielu nepacietību grasāmies likvidēt lauku skolas un slimnīcas, medicīnas pakalpojumi kļūst aizvien nepieejamāki, sola arī otro algu samazinājumu valsts sektorā un runā pat par iespējamo pensiju samazinājumu…
Un faktiski jau nav tā, ka mums nebūtu iespēju taupīt. Ir lietas, par kurām tikai parunāja: kaut vai par valsts pilnvarniekiem valsts uzņēmumu padomēs, par ministriju ekskluzīvajām automašīnām, aizvien vēl neizmantota iespēja ir progresīvā nodokļu ieviešana, birokrātiskie papīru plūdi joprojām nav samazinājušies, neesam atteikušies vai atlikuši novadu reformas realizēšanu, kas šajā, taupības laikā prasa liekus papildu ieguldījumus. Lasītāji mums zvana un jautā, kāpēc taupības laikā rītos un vakaros, kad jau ir gaišs, vēl deg ielu apgaismojums, cik maksā stunda apgaismojuma vienā mikrorajonā? Acīmredzot taupība pagaidām tā īsti visos līmeņos nav ieviesusies.
Tomēr situācija ir saspringta, jo daudziem jau faktiski nekādu trekno gadu nav bijis, ja rēķina, lai no saņemtās algas vismaz iztikas minimums iznāktu uz vienu ģimenes locekli, turklāt daudzi izdevumi ir ievērojami palielinājušies. Tā kā līdz šim nav izšķērdīgi dzīvots, nebūs viegli atrast, ko vēl varētu taupīt. Vienīgais glābiņš ir pavasaris, kad ietaupīsies siltums, dārzā varēs atrast kādu salātlapu un dabas atmoda rosinās dzīvotprieku.
