Kad sistēmai pamata nav

Pirms pāris dienām gan valdība, gan veselības nozares atbildīgie nāca klajā ar triumfālu paziņojumu – ir, ir gatava jaunā un ”vēsturiskām pārmaiņām” svētītā veselības reforma! Viss būs – gan lielākas ārstu algas, gan vairāk speciālistu,  gan kvalitatīva medicīniskā aprūpe iespējami tuvāk pacientam! Nauda [Finanšu ministrijā] arī esot apsolīta, turklāt tā papildināsies līdz ar jaunās, šobrīd ļoti steidzamā kārtā Saeimā izskatāmās nodokļu reformas ieviešanu. Arī jau – tūlīt un tagad, jo plānots, ka reformu apstiprinās pāris nedēļu laikā, līdz ar to nākamgad par vienu procentu tiks palielinātas tieši veselības aprūpei paredzētās sociālās iemaksas par katru strādājošo (pa pusprocentam no katra – no darba devēja un ņēmēja), kā arī tiks noteiktas nelielas iemaksas (5 līdz 10 eiro mēnesī) no tiem, kas līdz šim sociālās iemaksas neveic vispār, piemēram, no tā sauktajām mikrām jeb  mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Un tad… Tad… Nu tad varbūt arī kopējais valsts finansējums veselības aprūpei pārsniegs to, ko likums nosakot lauksaimnieku atbalstam (tie ir 3% no kopprodukta, bet veselībai sola 4%).

Kopumā jāteic, tiešām iepriecinoši, – tā pati Ingrīdas Circenes reforma, bet ar lielāku finansiālo atbalstu un dažādiem uzlabojumiem. Bet… Un diemžēl daudzpunktu vietā liekams garš saraksts ar vēl neatrisinātām un, kā šķiet, šobrīd arī īsti neatrisināmām lietām. Nu, kaut vai tāpēc, ka mediķu, un ne tikai ārstu, bet arī medmāsu, joprojām ir daudz par maz un arī viņu atalgojums, smalki izsakoties, arī pēc solītajām piemaksām īsti konkurētspējīgs nebūs. (Te es, protams, runāju par valsts sistēmā strādājošajiem, jo tiem, kas darbojas pilnībā komercializētajās struktūrās jau ir labi kaut vai tāpēc, ka nauda oficiāli nāk no vismaz dieviem avotiem – gandrīz pilnā vai pilnā apjomā no pacientiem un plus vēl arī no valsts.)

Par to, ka labi nav un tik drīz nebūs, var pārliecināties arī mūsu novadnieki. Īpaši tie, kam kaut kādu iemeslu dēļ ģimenes ārsta nav bijis vai to nācies mainīt. Dabūt savu pierakstu kāda ģimenes ārsta praksē šobrīd ir ļoti grūti. Ja tiešām esi slims un jau labos gados, kad ārsta uzraudzība nepieciešama regulāri, – gandrīz neiespējami. Droši vien tev atteiks arī tad, ja būsi no kaut kurienes uz novadu pārcēlies un tev nebūs pieraksta novadā. Un vispār – ārsts arī ir tikai cilvēks un, kurš gan viņu varētu piespiest strādāt ar kašķīgiem tantukiem, ja nav tādas vēlēšanās un vēl jo vairāk, ja prakse ir pilna?! Turklāt pēc jaunajiem noteikumiem pilna tā būs ne tikai ar 1800 pacientiem kā šobrīd, bet jau ar 1500 pacientiem, kā sola veselības ministre. Tāpēc spiediens uz ģimenes ārstu meklējošajiem būs vēl lielāks.

Tieši šādus secinājumus nācies izdarīt, sekojot tikai viena konkrēta cilvēka nelaimei, gala beigās atklājot, ka bez sava ģimenes ārsta mūsu novadā teorētiski un arī pavisam konkrēti līdz oktobrim var palikt, rupji rēķinot, 3000 cilvēku. Tas gadījumā, ja daktere Balode savu praksi izrevidē līdz minimumam un pensijā aizejošā daktera Riktera pacientus neviens kā vienotu kopumu nepārņem…

Un ir jājautā – kam tad tā reforma un kā veselības sistēma vispār darbosies, ja tās pamatā ir ģimenes ārsta institūcija, kas, kā izrādās, pat nodokļu maksātājiem (tādi ir arī visi pensionāri) garantēti pieejama nav?