Aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka daudzās jomās Lietuva un Igaunija mums aizsteigušās priekšā, ka kaimiņvalstīs lētāki produkti, augstāks dzīves līmenis, lielākas algas, vairāk sasniegumu… Jau 30 gadus veidojam paši savu politiku, savu valsti un neapšaubāmi, ka daudzas lietas ir bijušas veiksmīgas, ar ko varam patiesi lepoties, bet kaimiņi mūs tomēr apsteidz. Un, protams, tad rodas jautājums, kāpēc tas tā ir?
Atceros, ka savulaik biju Lietuvā, Pluņģē, tādā kā sadraudzības projektā starp toreizējiem rajoniem. Tā kā mana tēma bija rakstīt par laukiem, tad nācās apmeklēt vairākus toreizējos kolhozus. Un jau tolaik ievēroju, ka visiem saimniecību vadītājiem, ar kuriem nācās tikties, bija zinātņu doktora grāds… Iespējams, ka tās bija labākās saimniecības, iespējams, ka bija arī tādas saimniecības, kuras vadīja mazāk titulēti vadītāji. Tomēr šis fakts vien liecina par zināšanu un izglītības lielo nozīmi, darbojoties jebkurā sfērā. Turpretī pašlaik pie mums notiek visai dīvainas lietas: tiek diskutēts, spriests un lemts par to, kādai izglītībai vajadzētu būt, piemēram, Saeimas deputātam. Ļoti šaubos, vai par šādiem jautājumiem debatē mums kaimiņos…
Neiziet no galvas arī doma, ko nesen vēl un vēlreiz atkārtoja mans sarunu biedrs: mēs neprotam strādāt komandā, neprotam strādāt, lai sasniegtu kādu konkrētu un kopīgu mērķi. Tā mums Latvijā bija sapnis zemniekiem uzcelt savu piena pārstrādes rūpnīcu. Šim nolūkam pat tika saņemts valsts atbalsts. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ starp lauksaimniekiem nebija vienotības, viņi nespēja apvienoties kooperatīvā, kāds gribēja būt gudrāks un veiksmīgāks par pārējiem,… un skaistais sapnis izplēnēja vējā…
Bet ne jau tikai piena ražotājiem piemīt nespēja strādāt komandā un pāri visam ir vēlme turēt savu, kaut niecīgu, tomēr pašlabumu. Diemžēl tā tas ir arī Saeimā. Kauns skatīties sociālajos tīklos dažu Saeimas deputātu ne jau iedvesmas vārdus labiem darbiem, bet gan… gaudas par to, cik slikti Saeima nolēmusi, ka nav pietiekams finansējums vienai vai otrai jomai, ka vainīgas pozīcijas partijas… Sak, es nu gan būtu lēmusi/-is citādi, tautai labvēlīgāk… Šajā ziņā var tikai apbrīnot, piemēram, Aināra Šlesera drosmi vai varbūt tomēr nekaunību, jo viņa godaprātam daudzi jau sen vairs netic… Un sava partijas biedra Šlesera pēdās droši min Ramona Petrāviča un Linda Liepiņa… Ja jau reiz esi deputāts, tad apmeklē darba grupas, iesniedz priekšlikumus, aizstāvi tos, pierādi savu taisnību vai piekrīti kādam citam risinājumam, jo konkrētos apstākļos citādi nevar…
Pašlaik ir visai sarežģīts laiks. Sagaidām, ka Saeimas deputāti tomēr varētu strādāt kā vienota komanda savai valstij, nevis izvirzīt savas personīgās intereses, tukši zīmēties un graut savas valsts un faktiski arī savu prestižu. Lai ar mūsu valstij svarīgiem un nozīmīgiem lēmumiem nebūtu tā kā senā tautas pasakā par vēzi, gulbi un līdaku, kuru kopīgi vilktais vezums nekust ne no vietas. Šobrīd mēs to vienkārši nevaram atļauties.
Nu tas ka Latvietis tikai domaa par sevi jau sen zinaams, ne velti ir teiciens Latviesa milakais ediens ir Latvietis. Vajadzeetu to domu gajienu Latvijaa mainiit un tad valsts atdzimtu.
Ždanoku, Mamikinu, Rosļikovu, Ušakovu, Kalvīti uz Gāgu?
Var tikai apbrīnot raksta autores naivumu, gaidot no šlosera&co rīcību Latvijas labā.
Raksta autorei derētu kaut minimāli painteresēties par to kas stāv aiz šīs brīnumpartijas un kas sponsorē šo partiju.
Kā nelielu mājienu varu ieteikt nedaudz atskatīties pagātnē, kādos ”naša jurmala” ”pļisku pļasku” pasākumos šloseris&co sēdēja pirmajās rindās, bet šamā kundzei(atvainojos, biedrenei) bija ”kolorado” krāsu tērps.
Raksta autore nu gan nav naiva, naivi ir tie vēlētāji,kuri viņam palīddzēja nokļūt tautas aizstāvju pirmajās rindās.
Satversme jāmaina par daudz partiju tas ir izdevīgi jo vienmēr ir uz ko novelt vainu un palikt tam labajam
Anonīmais J, tu esi krievs (krieviski domājošais) vai latvietis? Krievu laikos (okupantu laikos) bija tikai viena partija: Maskavas Kremļa komunisti. Ironiski, ka okupanti par vietējiem jeb lokālajiem partiju bosiem iecēla Kangarus no latviešu vidus, bet viņiem nebija gandrīz nekādu dienesta pilnvaru. Tomēr katram vietējam partijas bosam bija savs vietnieks no Maskavas, kuram piederēja reālā vara. Kangari no latviešu vidus bija tikai nomināli vietvalži, Maskavas Kremļa vasaļi. Tādi bija tie drūmie laiki.
Man patīk daudzpartiju sistēma, un krievu laikus es negribu.
Ar cieņu, Skolnieciņš
Autorei: tā ir Ivana Krilova fabula nevis “tautas pasaka”
Jēga kritizēt citus, ja pašiem kā ir, tā ir?
Excellent items from you, man. I have remember your stuff previous to and you’re just extremely wonderful. I really like what you’ve obtained here, really like what you are saying and the best way by which you are saying it. You are making it entertaining and you still take care of to stay it sensible. I cant wait to read far more from you. This is really a tremendous web site.
Keep up the wonderful piece of work, I read few posts on this website and I think that your web blog is very interesting and has got lots of great information.