Pirms neilga laika pašvaldība ziņoja, ka uzņēmums «Krants» Lapmežciemā likvidē komunālo maksājumu kasi. Iemesls? Nenoticēsiet, – ”valdības izsludinātā ārkārtas situācija un noteiktie ierobežojumi”. Laikā, kad visā valstī tiek runāts par to, ka beidzot, beidzot pagājušā gada oktobrī ārkārtas situāciju varētu atcelt, atsaukties uz ko tādu liecina vai nu par vienkāršu atrakstīšanos, vai… gatavošanos 1. aprīlim. Un tomēr, – nekādu joku nav – kase jau ir slēgta.
Un tas lika aizdomāties par brīdinājumu, ka komunālo maksājumu kases varētu tikt slēgtas arī citos pagastos, jo to uzturēšana izmaksājot dārgi un līdz ar to uzņēmumiem nav izdevīgi. Tikmēr cilvēkiem, lūk, esot iespēja norēķināties internetbankā, pastā un vēl nez kur citur, tikai esot jāapgūst modernās tehnoloģijas. Par to, ko par to saka iedzīvotāji, kas, piemēram, ir tikuši aptaujāti, gan neviens nemin ne vārda. Un vai vispār aptaujāja? Un vai kāds komunālo maksājumu rēķina dēļ pirks datoru un maksās par internetu?! Un ko darīs tie, kam zonas nav?
Protams, iespējams, ka uz kasi neviens vairs neiet un neko nemaksā, un to uzturēt nav jēgas, taču diez vai nu tik laba situācija laukos būs, ka visi būs pārgājuši uz attālinātu darbošanos?! Apvaicājoties par situāciju citviet, izdevās noskaidrot, ka realitātē maksātāju tiešām neesot daudz, taču – lielākajai daļai no tiem, kas joprojām maksājumiem izmanto kasi, būtu grūti atrast citu iespēju, kā uz vietas pagastā par maksājumiem norēķināties, jo tajā nav ne pasta nodaļas, ne veikala, kā Tukumā, kur arī pieņem maksājumus. Vēl ir dzirdēts, ka atsaucīgi cilvēki samaksājot kaimiņam no sava konta internetbankā, un tad maksātājs norēķinās skaidrā naudā… Citi iedod naudiņu un rēķinu līdzi tiem, kas brauc uz pilsētu, lai samaksā. Vārdu sakot, katrs cenšas izdzīvot un pastāvēt šai pasaulē, kā māk, tomēr vislabāk gan būtu gribējuši, lai nebūtu no citiem jāprasa atbalsts un ka to, kas jāmaksā, paši arī varētu samaksāt.
Kāpēc tā noticis? Un te nu nonākam līdz pašvaldību veidotajiem uzņēmumiem, kas vairs nebūt nav tik pretimnākoši iedzīvotājiem. Proti, ja reiz izveidots SIA, tam nākas tikai pelnīt un pelnīt, bet, ja vairs nopelnīt nevar, tad no visa neizdevīgā, kaut nereti iedzīvotājiem ļoti vajadzīgā – jākratās vaļā. Tai pat laikā te der atcerēties laikus, kad un kāpēc šādi pašvaldību komunālie uzņēmumi veidoti. Tai brīdī izteiktie solījumi noteikti ne tikai solīja saulainu nākotni, bet arī iedzīvotājiem ērtākus, pieejamākus, lētākus un visādi citādi labākus pakalpojumus. Bet – paiet daži gadi, un no solītā vairs ne smakas.
Un vēl viena piebilde. Lai arī pašvaldībām būtu jāgādā, lai visi iedzīvotāji būtu pamanīti un apzināti, lai viņu ērtības ar gadiem nesamazinātos, jau vakcinācija parādīja, ka tik daudzus esam pazaudējuši – ka šo cilvēku nav ne sociālo darbinieku, ne ģimenes ārstu un arī ne pašvaldību redzeslokā. Bet patiesībā tas ir tikai un vienīgi loģisks rezultāts atbildīgo vēlmei attālināties no cilvēka. Aizslēdz durvis, un – nav ne cilvēku, ne viņu vajadzību!
Un tā tas notiks. Nevienam neko vair nejautā, kā tālāk no pilsētas, tā visu klapē ciet. Grib it kā lauku teritorijas attīstīt, bet tas tikai uz papīra. Ne kultūras dzīve, ne pakalpojumi. Atbilde parasti ir lai bērni vai kāds labs kaimiņš palīdz. Tapēc nav skaidrs, kam tik daudz grāmatvežu, sociālo darbinieku, priek;snieku, ko viņi koordinēs…Visu tikai pilsētās???? Kapēc nevar atstāt laukos pakalpojumus un samazināt pilsētā tos kabinetus!!!Vai iedzīvotājiem tiek veiktas kādas aptaujas???Nekādas…jo kapēc to vajag. Kā esam izdom;ajuši, tā darām.