Stāsts iz dzīves. Stumjot ratiņos, kas, vai man dieniņ, bija gaiši zilā tonī, kādā drēgnā pavasara dienā kaimiņš apvaicājās, ko tur stumju – meiteni vai puiku? Un sadzirdējis atbildi, ka mūsu ģimene ir papildinājusi daiļā dzimuma rindas, smagi nopūtās, jo, redz, “sieviešu liktenis – mīlēt un ciest!”…
Gadījumu atcerējos, jo pārdomas par to – ir vai nav mūsos jau kopš dzimšanas viss ieprogrammēts, aktuālas kļuvušas līdz ar pēdējo skandāliņu (kas “skandāla“ kārtā, manuprāt, var iekāpt tikai mūsu mazajā “pīļu dīķī!”) par un ap bērnu audzināšanu. Proti, organizācijas – kopskaitā 54 (!), kas acīmredzot ārkārtīgi sabaidītas ar to, ka “kāds var nemanīts no mugurpuses pielavīties”, sarīkojušas pamatīgu traci par to vien, ka izdotas bērnudārza vecuma bērniem paredzētas grāmatiņas, kurās tiek analizēta dzimumu līdztiesība – runāts par to, ka meitenes var tikpat labi futbolu spēlēt, kā zēni ar lellēm rotaļāties, ka nav tādi “sieviešu” un “vīriešu” darbi, ka būt atstumtam ir smaga nasta un ka šad tad ir visai noderīgi iejusties cita – apsaukātā un noniecinātā – ādā.
Var jau būt, ka vajadzēja paredzēt – grāmatas nosaukums «Diena, kad Rūta bija Rihards” daļai sabiedrības raisīs neveselīgas asociācijas. Tomēr jāpiekrīt ministres atbildei protestētājiem: tā ir tumsonība – saskatīt bērnu grāmatiņās homoseksuālisma propagandu un TV kamerās bļaut, ka tādējādi jau bērnudārzā tiks saražoti rūdīti geji un lesbietes. Jāteic, bērni, paldies Dievam, lielākoties nav tik samaitāti, lai stāstu par iejūtību jeb empātijas spēju uztvertu kā seksuālu slieksmju propagandu. Ja tā nebūtu, tad jau lielajiem kliedzējiem nāktos pārrevidēt vai visu līdz šim arī maziem bērniem pieejamo latviešu folkloras krājumu. Jo, piemēram, ja tā ļoti ieklausās un labi padomā, piedauzīgākā no piedauzīgākajām ir dziesmiņa «Kur tu teci, gailīti?», kas joprojām tiek skandēta vai katrā bērnudārzā… Visbeidzot protestētāju atziņas, ka šādas grāmatiņas par dzimumu līdztiesību graujot izpratni par ģimeni un to, kas ir “vīrišķīgs vīrietis” un “sievišķīga sieviete“, ir, maigi izsakoties, nonsenss. Šķiet, protestētāji nav dabā novērojuši, kā vai uz katra stūra izpaužas vārgulīgā “vīrišķība“ un raupjā “sievišķība“? Kā ģimenēs no paaudzes paaudzē piekoptais izkropļotais attiecību modelis un izpratne par dzimumlomām tiek nodota tālāk bērniem! Un tur diemžēl ar grāmatiņām un citu izglītojošo literatūru tik ātri vis nepalīdzēsi…