Kā tērēt «Latvijas valsts mežos» nopelnīto?

Jūnija sākumā Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas iepazīstināja ar Latvijas vides raksturlielumu pārskatu, kur tika atzīts, ka Latvijā meža biotopi ir visapdraudētākie. Tieši tobrīd tepat, Latvijā, tika lemts arī par to, ka tiks atļauts cirst jaunākus un tievākus kokus. Tādējādi tiks palielināts jau tā Latvijai visai lielais cirsmu apjoms, kas vēl vairāk ietekmēs, pareizāk sakot, noplicinās vai pilnībā iznīcinās kādas meža un dabas vērtības. Latvijas Dabas fonds un Pasaules dabas fonds, Latvijas ornitologu biedrība  ir vērsusies pie ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar atklātu vēstuli par šiem jautājumiem.  Jau  esam zaudējuši daudz dabisko pļavu  vērtību, pļavu vietā ierīkojuši sētos zālienus, līdz ar to esam zaudējuši daudzas botāniskas vērtības. Pašlaik cenšamies dabiskas pļavas atjaunot un saglabāt esošās.  Savukārt intensīvā mežu izciršana apdraud  meža biotopus. Arī  piemēri nav tālu jāmeklē: braucot uz jūrmalciemiem pa ceļu Tukums – Engure vai Milzkalne – Apšuciems,  varam redzēt, kādos milzīgos apjomos tiek izcirsti mūsu meži. Ja vēl atļaus cirst jaunākus un tievākus kokus, piejūras mežus, tad droši varam teikt, ka mežs, kādu to esam paraduši redzēt, saglabāsies vienīgi Ķemeru Nacionālajā parkā. Nenoliedzami, tas rada arī klimata pārmaiņas, liedz cilvēkiem rekreācijas iespējas.  Protams, nenoliedzu arī mežistrādi, kas ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, tikai nav saprotams, vai pareizi ir nocirst pilnīgi visus mežus tūlīt un uz vietas? Un – ko cirtīs mūsu bērni un mazbērni?  Viss iepriekšminētais ir pietiekami liels iemesls satraukumam, domājot par mums katram pašam par savu un arī visas valsts nākotni. Manuprāt, par to arī plašsaziņas līdzekļos vajadzētu būt plašām diskusijām. Bet to diemžēl ir visai maz vai pat nemaz. Un šķiet, ka arī tam ir savi iemesli. Izrādās, a/s «Latvijas valsts meži» dāvina līdzekļus Meža attīstības fondam vairāku mērķprogrammu realizēšanai, tostarp arī sabiedrības informēšanai periodiskajos plašsaziņas līdzekļos. Un tā, piemēram, «Dienas Biznesam» šim mērķim 2018. gadā piešķirti 10 000 eiro, a/s «Latvijas mediji» («Latvijas Avīze») – 12 000 eiro, SIA «Mediju nams» («Neatkarīgā Rīta Avīze») – 10 000 eiro , arī radio SWH – 14 000 eiro, LTV1– 26 500 eiro u. c. Pavisam drukātai presei piešķirti 116 000 un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem 108 382 eiro. Negribu aizvainot šo izdevumu un raidījumu veidotājus, ka viņi neievērotu žurnālistikas ētikas principus, tomēr jāatzīst, ka, saņemot šādas dotācijas, zināma atkarības sajūta nudien var rasties. Tā kā «Latvijas valsts meži» ir valsts uzņēmums, vai nebūtu labāk, ka šie līdzekļi tiktu iemaksāti valsts budžetā un katrs izdevums vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, piedaloties satura konkursā, saņemtu dotāciju no valsts budžeta ar Mediju fonda starpniecību? Un ir arī vēl cits jautājums: tā kā tie ir valsts līdzekļi, vai ir pareizi tos izmantot vienas nozares tēla spodrināšanai dažiem politiķiem un uzņēmējiem vajadzīgajā virzienā?…