Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar saviem secinājumiem par veselības aprūpes pieejamību Latvijā, meklējot atbildi uz jautājumu – vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama? Izdarītie secinājumi vietām ir sistēmai neglaimojoši, tostarp arī pašā svarīgākajā sadaļā – veselības aprūpes pieejamībā. VK norāda, ka vienotas izpratnes par to, kādai šai pieejamībai jābūt, nav ne pašvaldībām, kam tā jānodrošina, ne Veselības ministrijai, kam jāizstrādā visām pusēm saskaņoti un izpildāmi kritēriji.
Taču, jādomā, šī ziņa, ka tātad īstas pakalpojumu pieejamības nav, nevienu, īpaši jau tos, kas dzīvo laukos un kur pagastā nav ģimenes ārsta, nepārsteidza. Tieši lauku cilvēki vislabāk zina, kāds posts var rasties no slimošanas, jo tu gluži vienkārši nespēj tikt pie ārsta, pēc zālēm, pēc norīkojuma, līdz ar to atliek vien paļauties uz ātro palīdzību vai, ja blakus labs kaimiņš, uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tā kādudien noklausījos, kā divas kundzes, izkāpušas no lauku autobusa, lēnām devās uz poliklīniku un runāja tieši par šo tēmu. Tukumā iebraukušas agrā rīta pusē, viņas mājās tikšot tikai vēlā vakarā, bet – ko lai iesāk, ja ārsts Tukumā un uz lauku ciemu vairs nebrauc? 20 gadu laikā savu ārstu laukos tā arī neesot redzējušas… Tāpēc tur, kur ārsta prakse ir, ļaudis varot dienu un nakti teikt paldies Dievam un dakterītim…
Un te nu jāšaubās, vai Valsts Kontrole, pat visiem labajiem gariem klāt stāvot, varēs mainīt sistēmu un katrā ciemā vai pagasta centrā nosēdināt ģimenes ārstu. 90. gados noteiktā reģistrēšanās pie brīvi izvēlēta ārsta cilvēkiem rokas ir sasējusi, jo daudziem pat nav iespēju pierakstīties pie cita, kas varbūt arī ņemtu pretī, bet ir gana noslogots. Ko darīt tādā situācijā, VK slēdziens atbildi nesniedz. Tiesa, atzinumā lasāms vēl kāds pārmetums ģimenes ārstiem – ka liela daļa jau vairākus gadus nespēj izpildīt kvalitātes kritērijus gan attiecībā uz mamogrāfiju un dzemdes kakla vēža skrīningu, kardiovaskulārā riska noteikšanu, bērnu vakcināciju, veselības stāvokļa novērtējumu pacientiem no 18 gadu vecuma, kā arī no jauna reģistrētiem utt. Un tā ir vēl viena sistēmas problēma – vien retajiem pacientiem veicies ar ģimenes ārstu, kas atrod laiku paaicināt kādu ilgi nebijušu, pazudušu pacientu uz izmeklējumu. Diemžēl lielais pierakstīto pacientu skaits mediķiem liedz šādu iespēju, taču tie, kas to spēj, jādomā, jau sen ir sapratuši, ka ne jau labāka procentuālā vērtējuma dēļ to dara, bet gan lai palīdzētu un lai viņa aprūpē tiešām būtu iespējami veselāki cilvēki.
Nu ko jūs? Vai vispār ministrijās sēdošie zina kā ie laukos? Tagad visas partijas tik raujas pie varas, bet ne jau par laukiem ir doma, par Rīgu. Un kāmēr nevienam no viņiem nebūs izpratne par laukiem, tikmēr tā arī būs. Cik daudzi no viņiem vispār izbrauc ārpus pilsētām un ciemojas tādos kārtīgās lauku teritorijās? Nav zināms ka ari jaunās partijas izrādītu sapratni un aapbraukātu Latvijas reģionus. Visi tikai cīnās par varu Rīgā.
Vairāk vajag balsot par “savējiem” – komunista brigmaña załzemnieku varzu!
Mīļie cilvēki, kuram deputātam interesē mirstīgo intereses-nevienam deputātam, sākot ar pašvaldības beidzot ar Saeimas, tā kā veselība ir katra cilvēka rokās un, ne ārstu, ne klerku. Lai tiktu pie ārsta jāgaida mēneši, pat ātrāk var bērnu sagaidīt, bet ne tikt pie kardiologa, acu ārsta utt. Lai sagaidītu katarakta operāciju jāgaida 4-5 gadi, tāpat ar endoprotezēšanu un daudz ko citu. Arī mūsu ģimenes ārstiem lielākai daļai tas viss ir gluži vienaldzīgi, kaut algas saņem ļoti pieklājīgas, to redzam pēc automašīnām ar kādām brauc, ceļojumiem utt. Tā kā mīļie turēsimies paši ēdīsim tautas zālīti ķiplociņu, lasīsim zāļu tējiņas un kārtējo reizi vēlēsim deputātus, kuriem par mums viss ir vienalga.
Tūlīt būs pašvaldību vēlēšanas. Kas jums liedz atrast 2-3 sakarīgus vietējos, kas grib un var? Visi aizbraukuši vai nodzērušies? Nu tad tā arī jums tur būs būt!
Mūsu slinkums, bailes, kompleksi, arī – mułkība,- ir tās labās īpašības, kas łauj tikai kurnēt, bet kad pienāk darīšanas laiks, tad visi kā auni samet pareizās lapiñas, vai kā lohi – neaiziet vispār. Nu tad neraudiet, ja paši negribat savu dzīvi kārtot un savas intereses aizstāvēt, tad pienāks laiks, kad kāds dānis jūsu kapus apsēs ar labību…
Mana ģimenes ārste ir ļoti zinoša, uz nosūtījumiem nekad nav bijusi skopa. Arī par citiem Tukuma ārstiem – speciālistiem neko sliktu nevaru teikt. Tādēļ jau arī tie ārsti ne uz laukiem, ne Tukumu negrib nākt, ka paldies pasaka retais, bet ap_irst un skatīties, ar kādu auto (līzingā) brauc, -to māk.
Nav jau svarīgi, cik un kādus nosūtījumus dod. Svarīga ir profesionalitāte, uzņemties atbildību un spēja pašam ģim. ārstam noteikt diagnozi. Valsts par to viņiem maksā, bet, ja sūta pie speciālistiem, jāsamazina finansējums ģim. ārstiem un jāmaksā speciālistiem. Valsts katru mēnesi ģim. ārstiem ieskaita ļooooti lielas summas, tāpēc jau arī var braukt ar lepniem autiņiem, u.c. extras!
Ģim. ārstiem nav ko raudāt, algas jāpalielina ārstiem stacionāros.
Paldies Kandavas Domei, personīgi A.ķieģelim, D.Rozenfeldam un Kandavas soc. crntram par atbalstu! Guntis.