Pastāv teorija, ka mūsu taustāmā pasaule – tās notikumi, vēsture, likteņi – nav vienīgā realitāte, ka ir neskaitāmas šīs pasaules paralēlās versijas, ka katrs jauns notikums, izvēle rada citu vēstures ritējumu. Šī teorija reizēm tiek apspēlēta arī zinātniskās fantastikas žanra filmās, kur galvenais varonis nokļūst paralēlajā pasaulē un viņam ir tā unikālā iespēja palūkoties, kāda būtu viņa dzīve, ja konkrētā situācijā viņš būtu izvēlējies rīkoties citādāk. Piemēram, ja viņš nebūtu piedzēries, braucis ar auto, cietis avārijā un sadauzījis galvu… Varbūt viņš būtu ģēnijs un miljonārs vienlaicīgi!? Tomēr cilvēces eksistences traģisms slēpjas faktā, ka mēs tā arī ne kad neuzzināsim: kā būtu, ja būtu?
Par vēlmi šo teoriju ieviest dzīvē varam pārliecināties vai ik reiz arī tad, kad kādā ziņu kanālā tiek apspriesti senākas vai tuvākas vēstures notikumi. Tuvojoties dažādiem valstiskajiem svētkiem, brīnumainā kārtā mūsos mobilizējas viss apspiestais filozofiskais potenciāls. Un sākam prātot: varbūt vajadzēja balsot "pret" Eiropas Savienību? Varbūt tagad dzīve būtu labāk, inflācija – zemāka… būtu savs cukurs? Varbūt Latvijai nemaz nebija vajadzīga arī kaut kāda tur "Neatkarības deklarācija"? Tad vēl visi dzīvotu Padomju Savienībā – visiem būtu darbs, bezmaksas medicīna un izglītība, būtu "tautu draudzība", nevis sīva ekonomiskā konkurence… "Es nepakustinātu ne pirkstu Latvijas valsts labā, ja zinātu, cik s… būs mana dzīve tagad," no televīzijas ekrāna mūs uzrunā kādreizējais neatkarības aizstāvis.
Taču, šādi prātojumu un vēsturiskās atkāpes, manuprāt, ir mazliet nejēdzīgas (lai neteiktu vairāk)! Tās sastindzina cilvēku – neļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi "šeit un tagad", jo prāts ir aizņemts ar domām par "rožaino, skaisto pagātni". Un tad jau arī var gadīties, ka visa dzīve paiet, varbūtībās un nožēlā mokoties?
Bet vajadzētu taču būt otrādi! Laimīgs cilvēks ir cilvēks, kas izbauda mirkli un dzīvo dzīvi tā, lai neviens no šiem mirkļiem nebūtu jānožēlo – lai nebūtu jādomā: kā būtu, ja būtu? Turklāt, ne mirkli neaizmirstot, ka katrs no mums ar ik vienu izvēli, ar attieksmi pret lietām, pret līdzcilvēkiem arī veido gan šodienu, gan nākotni, gan arī vēsturi. Šādu dzīves uztveri novēlu ikvienam no mums.
