Jelgava nav Vasjuki

Esmu izbaudījusi uz savas ādas, ko nozīmē svešas valodas vidē mēģināt noskaidrot, kurā virzienā jādodas. Laipnais tomtoms, uz kuru pilnībā paļāvos, reiz ieveda mūs kādā Vācijas pļavā un nosauca to par galamērķi. Redzamības rādiusā nevarējām ieraudzīt ne kuģu mastus, ne ķērcošu kaiju barus, bet mums taču vajadzēja nokļūt Travemindes ostā! Sastopot retos civilizācijas pārstāvjus, nolēmu likt lietā reiz apgūto vācu valodu, bet izrādījās, ka tekoši protu norunāt tikai frāzi “Entschuldigen Sie bitte!” (Atvainojiet, lūdzu!) Droši vien atgādināju slāpstošu zivi – vēlme sazināties bija milzīga, bet izredžu saprasties – nekādu. Kad, pateicoties bērnu angļu valodas zināšanām, tomēr nokļuvām ostā, nolēmu reabilitēties un veikli uzzināt, kur iespējams reģistrēties. Pie neliela namiņa nenosakāmā valodā parunājos ar kādu strādnieku, izliekoties, ka saprotu viņa teikto, un nospriedu, ka šī ir īstā reģistrēšanās vieta (piedodiet, vācieši, ka šo celtni šķūnīša lielumā noturēju par terminālu!). Kad trīsreiz biju apstaigājusi ēkai apkārt, meklējot ieeju, un izjutusi neizpratnes pilno strādnieka skatienu, ieraudzīju lielu stiklotu ēku. Terminālā izdzirdot krievu valodu, jutos kā civilizācijā atgriezies Robinsons Kruzo, bet latviski runājošo darbinieku biju gatava pieņemt par znotu bez liekiem jautājumiem.

Tāpēc Valsts valodas centra uzliktais sods «Latvijas dzelzceļam» par Valsts valodas likuma 21. panta pārkāpšanu man liekas kalpošana nevis likuma garam, bet gan burtam. Elektroniskajos tablo Jelgavas stacijā zem vārdiem “vilciena numurs”, “vilciena virziens” un “atiešana” ir dots šo vārdu tulkojums (mazākiem burtiem) angļu un krievu valodā, bet 21. pants paredz, ka šāda informācija sniedzama tikai valsts valodā. Tiesa, Ministru kabineta noteikumi nr. 130 pieļauj svešvalodu lietošanu, piemēram, sniedzot informāciju, kas saistīta ar starptautisko tūrismu. Bet VVC darbiniece Sarmīte Pāvulāne netic, ka tādā miestā kā Jelgava varētu bieži iegriezties ārvalstu tūristi, viņa uzsver, ka starptautiska tūrisma objekta statuss piedien vienīgi Rīgas stacijai: “Mēs nevaram visu valsti pārvērst par starptautisku tūrisma objektu (..).” Žēl gan. Vēl jau arī ārpus Rīgas kas skatāms. Bet vai tas ir VVC darbinieku kompetencē – noteikt, kur gaidīt un kur negaidīt ārzemju tūristus?

Kam vajadzīga tāda matu skaldīšana? Vai tas grauj latviešu valodas prestižu, ja iebraucējs, izlasījis dažus vārdus sev saprotamā valodā, dzelzceļa stacijā jūtas mājīgāk?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *