Jau pirms vairākām nedēļām, ar riteni pabraucot garām stalti noaugušam bērzam, sajutu visaptverošu, svaigu un ļoti īpašu smaržu – vasaras, jūnija, balto nakšu un meiju… Tobrīd prātā neienāca, ka tāda ir tikai vieniem svētkiem – vasaras Saulgriežiem. Un tā vienādi smaržos šovakar, kad daudzviet ar īpašiem rituāliem atzīmēs īsto, astronomisko Saulgriežu nakti, un Līgo un Jāņos nākamnedēļ.
Un smarža neatstājas visu šo svētku gaidīšanas laiku; tā stiprinās ar jasmīniem, kalmēm un sieru, ar zemenēm, ar mājām… Tā tik ļoti reibina, ka vairs nevari stāvēt malā – nomet ikdienas pareizību, visas maskas un sāc ausīties, kur salasīt puķes, kur iemācīties kādu svētku svinēšanas mācību; meklē gardāko sieru un jaukāko sabiedrību. Jo – kā pavadīsi Līgo nakti, tāda būs visa vasariņa…
Protams, reizumis rodas jautājums – vai bez tā nevar? – tik ierasti un vienveidīgi un katru gadu. Protams, ir arī citi varianti. Autobuss galvaspilsētā iesaka labākās Jāņu dziesmas tvert mobilajā telefonā, bet cita reklāma iebāž acīs milzumdaudz medikamentu, kas Jāņiem un Līgām vajadzīgi…
Piedāvājums milzīgs – vai tas mums der? Vai mums der Jāņi telefonā? Tad labāk pie televizora vai radio, ja lietus līst un nav gribēšanas iet ārā no mājas. Tā būtu tā minimālā programma, bet maksimālā ir tā ierastā un tik labi zināmā – tautās, pie ugunskura, kaimiņiem, mazdārziņā, kur tik viegli sameklēt sirdsmīļumu un tādu šķīstu un pirmatnīgu prieku – par rasā sabristām kājām (arī drēbēm, Jāņu zāles lasot), par pēkšņu atklāsmi, ka Līgo vakaram labāk piestāv balta blūze, nevis neilonīgs treniņtērps un vāzē uz galda tikai maijrozīte būs līdzvērtīga margrietiņām… Protams, pašmāju odu būs grūti apkarot ar tautas līdzekli, bet… Tāpēc jau mācāmies svinēt, lai atrastu samēru starp nepieciešamo un tīkamo. Galvenais, lai justos brīvi – domās, sabiedrībā, papardēs… Jo tāda jau tā cilvēka daba – vienubrīd naski ķert visu jauno, lai pēc tam visu lieko mestu nost… Lai Jāņos ugunskurā sadedzinot pērnos vainadziņus, sausās puķes un vecās tējas, nebūtībā palaistu arī visu drūmo un projām dodamo. Tas viss – jauniem spēkiem un tīrām dvēselēm!
