Cienījamā redakcija!
Man ir apnicis skaidrot savas hiperaktivitātes iemeslus kaimiņiem, draugiem un paziņām, tāpēc vēlos sekot labiem piemēriem un vēl šajā gadā publiski paziņot, ka mani arī, gluži tāpat kā R-kungu, velk uz vīriešiem. Megahistērija saistībā ar šo paziņojumu man nav vajadzīga, bet uz dekasatraukumu es gan gribētu cerēt, jo tas varbūt atrisinātu manas pārāk ieilgušās meklēšanās problēmas.
Pēc neveiksmēm tikt pie vīra ar modernām metodēm (ar iepazīšanās sludinājumu un mājas lapu palīdzību), nolēmu pārbaudīt savas izredzes ar ticējumiem. Izlasījusi tos, kas pierakstīti tuvējā apkārtnē, pagājušajā Vecgada vakarā ķēros vērsim pie ragiem.
Linu puguļu, kas minēti ticējumā, man nebija, tāpēc izvēlējos daudz romantiskākus zīlēšanas līdzekļus – ķīniešu laterniņas. Vienu nosaucu savā vārdā, bet otru – par Jāni cerībā, ka 54 116 šī vārda nēsātāju nodrošinās man vēlamu iznākumu. Bet izrādījās, ka neviens no Jāņiem man nav lemts, jo aizdedzinātās laternas pat netaisījās savienoties – viena kūņojās pie manām kājām un attālināties ne pa kam nevēlējās, bet otra aiznesās Jaunpils virzienā un acīmredzot plosījās tur: neilgi pēc tam Jaunpils dome aizliedza izmantot šos spīguļus…
Pirmā neveiksme manu apņēmību tikai stiprināja. Apzināju, kur tuvākā cūkkūts, uzvilku atstarojošo vesti, pasitu starp kājām kruķi un devos ceļā. Jāšanas ziemīgo mieru ik pa laikam iztraucēja spiedzieni un kliedzieni, kas tikai apliecināja, ka cilvēki pārāk daudz skatās šausmu filmas. Tikusi līdz cūkai, izjusti teicu sakrālos vārdus: “Labvakar, lielmāte! Cik ilgi vēl dzīvošu neprecējusies?” Cūka sāka tik intensīvi urkšķēt, ka nespēju saskaitīt atsevišķus urkšķus un līdz ar to noskaidrot, cik gadu jāpavada vecmeitās, tāpēc nospriedu, ka nevar ņemt vērā to, ko kāds teicis vai urkšķējis satraukumā. Pēc tam jau arī izrādījās, ka manas problēmas cūkai bija likušās nepiedodami vieglprātīgas, jo aiz durvīm jau mīņājās Āfrikas cūku mēris.
Atgriezos mājās, kārtīgi atvēzējos un sviedu pār plecu pret durvīm savu kurpīti (43. izmērs). Un tieši tajā brīdī nez ko diedelēt ienāca kaimiņiene un pēc tam neparko negribēja atcerēties, vai punu starp acīm viņai uzsitis kurpes purngals vai papēdis. Tāpēc es diemžēl arī ar šo paņēmienu neuzzināju, vai man jaunajā gadā lemts atrast vīru.
Pirms gulētiešanas iesēju podā neaizmirstulītes un likos uz auss, lai redzētu, kas tad šīs plūks. Sapnī viss bija citādi: podā auga pojenes un kāds man tēvišķīgā balsī teica: ”Mīļā meita, liec nost savu privāto dzīvi, domā par valsti! Es redzu: tev patīk zemes darbi. Balso par zaļajiem zemniekiem, kas sēj un vāc ražu visos gadalaikos! Piespraud šo puķi man pie hūts! Ardievu!” Laikam jau reklāmas laiks sapņos ir ļoti dārgs, jo sapnis bija paīss, pēc tam visu nakti mocījos ar bezmiegu.
Mīļā redakcija, iesakiet, ko darīt šajā Vecgada vakarā, lai es uzzinātu, vai mana viskvēlākā vēlme nākamgad piepildīsies!
Jaungada ticējumos lūkojoties
Jauna gada vakarā jālaiž “puguļi”. To dara tā: uztaisa no liniem divus apaļus vieglus vīkšķīšus un, gaisā ceļot, reizē aizdedzina. Pie aizdedzināšanas sauc viena vīrieša un vienas sievietes vārdu. Ja “puguļi” degdami saskrien kopā, tad tie precēsies. /R. Bērziņš, Džūkste./
Jauna gada naktī jaunavām jājāj ar kruķi uz cūkkūti un tur jāsaka: “Labvakar, lielmāte! Cik ilgi dzīvošu vēl neprecējusies?” Cik reizes cūka aturkst, tik gadu prasītājai vēl jāgaida. /A. L. Puškaitis./
Jauna gada naktī sviež kurpi pār plecu. Kad pirksta gals uz durvju pusi, tad tas nozīmē kāzas, ja papēdis, tad gaidīšanu. /R. Bērziņš, Džūkste./
Jaungada naktī meitas iet klausīties, uz kuru pusi gaiļi dzied – uz to pusi aizvedīs. /K. Corbiks, Tukums./
Jaungada naktī sēj puķes un saka: “Es sēju puķes un redzu savu mīļo Paradīzes dārzā.” Kas sapnī puķes noplūc, tas būs brūtgāns. /R. Bērziņš, Džūkste./
Jauna gada naktī velk no žagaru strēķa žagaru; ja tas ir zarains – bagāts nākamais, ja bezzaris – būs nabadzīgs nākamais gads. Ar tādu pašu nolūku lauž arī, aizsietām acīm, kokam zarus. /R. Bērziņš, Džūkste./
Jauna gada vakarā priekš gulēt iešanas meita nomazgā muti, bet nenoslaukās. Kas nu pa sapņiem pasniegs dvieli, tas būs brūtgāns. /A. Bīlenšteina rokraksts, Puze un Zemīte./
Ja grib savu nākamo redzēt, tad jaungada nakti vajaga apslapināt acis un palikt dvieli pagalvī. Brūtgāns pa nakti nāks acis slaucīt. /A. Zandere, Kandava./
Ja grib savu nākamo sapnī redzēt, tad jaungada naktī vajaga linsēklas matos iebērt, brūtgāns pa nakti nāks lasīt laukā. /A. Zandere, Kandava./
Jauna gada naktī ar kreiso roku pār plecu jānolauž ābeles zars un, ne vārda nerunājot, jāpaliek zem gultas pagalvī. Kas sapnī nāks to zaru ņemt, tas
vēlāk būs jāapprecē. /M. Zariņš, Smārde./
Jauna gada vakarā liek kroni galvā, kas Jāņos vīts. Kas kroni sapnī noņem, tas būs brūtgāns. /R. Bērziņš, Džūkste./
Jaungada naktī ja paberot auzas pagultē, tad varot savu nākamo vīru redzēt, kas auzas uzlasot. /L. Vīgante, Jaunpils./
Jauna gada naktī 12-os jāiet uz krustceļiem. Ja dzird zvanus – būs bēres, ja mūziku – kāzas. /R. Vītiņa, Tukums./
Ja jauna gada naktī šauj, tad izšauj raganai acis. /R. Bērziņš, Džūkste./
Ja jauna gada dienā vējš ābeles purina, tad vasarā būs labi augļi. /A. L. Puškaitis./
Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos esot pāri minūtes visās akās vīns. /A. L. Puškaitis./
Jaungada naktī pulkstens divpadsmitos ūdens pārvēršoties par vīnu. /G. Pols, Baldone. R. Bērziņš, Džūkste./
Kas jauna gada vakarā šuj, tam rādās vilkači. /A. L. Puškaitis./