Šķiet, viena no vissatraucošākajām pēdējo dienu ziņām ir par to, ka šogad Latvijā 30 cilvēki gājuši bojā nelaimes gadījumos darba vietās, bet vēl ir 18 nelaimes gadījumi, kur cilvēku bojāeju pašlaik izmeklē. Turklāt ir vēl reģistrēti 199 smagi nelaimes gadījumi, kuros strādājošie guvuši dažādas traumas. Darba devēji visbiežāk vaino strādājošos – par neuzmanību darbā, par nepaklausību un aizsarglīdzekļu nelietošanu, arī par alkohola lietošanu darba laikā un darba vietā. Pēdējam noteikti var piekrist, jo no visiem nelaimes gadījumiem ar letālam sekām katrs ceturtais ir noticis ar cilvēkiem, kuri bijuši alkohola reibumā. Un tā pārmetumu akmentiņš tiek mests no viena pie otra – no darba devēja pie strādājošā un otrādi, kaut gan faktiski šajā jomā vienlīdz vainīgas ir abas puses: viena, kas dzer, bet otra, kas to pieļauj.
Taču, runājot par darba drošību, nereti ir arī tā, ka darba devējam rūp tikai tas, lai lietas būtu nokārtotas formāli – proti, lai strādājošais būtu parakstījies par darba drošības noteikumu instruktāžas noklausīšanos un parakstījies, ka noteikumus ievēros. Taču tai pat laikā nereti nācies pieredzēt, ka cilvēks, kurš vada auto vai strādā ar mehānismiem, darbā pavada 10 līdz 12 stundas ik dienas un nereti arī vēl pieķer darbam klāt kādu no divām paredzētajām brīvdienām. Un to zina un atbalsta viņa darba devējs. Tad nu nav jābrīnās, ka pienāk brīdis, kad uzmanība zūd un nelaime ir klāt. Par šādiem gadījumiem, kad cilvēki paguruši strādā, zina stāstīt gandrīz vai katrs, un šai jomā izmeklēšana pašlaik notiek arī kādā mūsu novada uzņēmumā. Nereti šādos gadījumos pārstrādātās stundas nemaz netiek uzrādītas, jo darba grafikiem taču ir jābūt tādiem, kādus tos prasa likumdošana. Velti gaidīt, ka pret iedibināto kārtību vērsīsies pats strādājošais, jo… – kurš gan vēlas palikt bez darba?
Vienīgā iespēja, kā varētu mainīt situāciju, manuprāt, ir Valsts darba inspekcijas aktivitātes. Taču, sākoties krīzei, inspekcijas darbinieku skaitu samazināja, arī Tukumā filiāli likvidēja. Nu inspektors atbrauc no Jelgavas pieņemt klientus vien dažas reizes mēnesī. Nākamajā gadā dienestam sola budžeta pielikumu Ls 400 000 apjomā. Tas nav daudz, taču vieš zināmas cerības, ka situācija varētu uzlaboties.
Tur jau tā lieta, ka pārāk liela uzmanība tiek veltīta “papīriem”, t.i., risku izvērtēšanai u.c. darbietilpīgām un darbiniekiem grūti izprotamām procedūrām. Vairāk uzmanība jāpievērš, lai darbinieki ievēro noteikumus. Ne visi darbinieki ir pārguruši, bet vienkārši ignorē drošības noteikumus. Ja darbinieks ir parakstījies par iepazīšanos ar DD noteikumiem, arī viņš ir jāsoda, ne tikai darba devējs.
Protams, cits jautājums, ja darbinieks tiek nodarbināts virs normālā darba laika, smagos darba apstākļos. Tad jāsoda darba devējs.
DDnoteikumi ir jāparaksta.Vari tos lasīt,nelasīt,bet jāparaksta.Vaina ir citur,-strādnieks cenšas ievērot drošību.Bet-vai darba devējs nodrošina drošus darba apstākļus?!
Papildus VDI stiprināšanai, kas biežāk apsekotu objektus, vajadzīgi Darba devēju apmācības materiāli – Atgādnes, Bukleti, jo īpaši, kas saistās ar Būvniecību.
Šogad, vismaz 5 zaudējuši dzīvības, kurus aprok zemes nogruvumi, jo nav nostiprinātas tranšeju malas u.t.t. Daudzi darbu vadītāji vairāk par 2 lp. – 3 lp. garu darba drošības instrukciju nav redzējuši un darbus organizē(lasīt -neorganizē) saskaņā ar Darbu veikšanas plānu vai kādām maz zināmām drošības prasībām.Vienreizēja objekta apsekošana ir nepietiekošs pasākums, vajadzīgi ES līmeņamācību materiāli.
To visu var apgūt DA speciālistu kursos, bet pēc tam pie DA speciālistiem VDI. Materiāli ir pārpārēm.Pašiem jāizrāda interese!
Nav jāgaida, kamēr notiks nelaime.
Tur jau tā lieta, ka darba devēji paši ir neizglītoti un prasa no darbiniekiem (padotajiem) neiespējamo.
Lielākoties darba devēji ir galīgi nezinoši un neizglītoti. Viņu galvenais mērķis ir “taisīt” naudu ar jebkādiem līdzekļiem.
Lūk, tur tā vaina un nelaime!
Brīnīties te nav ko, jo Darba aizsardzības speciālistam kursos neko tamlīdzīgu nemāca. Pārpārēm ir ūdeņaini raksti, bet konkrētas pamacības darbam, veicot zemes rakšanas darbus tuvu ekskavatora kausam nodarbinātajam atrodoties tranšejā, kur uzstāda grodus ar to pašu ekskavatoru vai frontālo iekrāvēju nekur neatrast. Un visas tās Darba aizsardzības instrukcijas, kuras te Latvijā cirkulē ir pārtulkotas no Krievu valodas kuras sarakstītas ap 2000.gadu vai arī agrāk un pie jaunajām darba metodēm nav pielietojamas.
Tikai nevajag, ir ļoooti labas instrukcijas, paņēmieni un viss pārējais. Nevajag žēlot naudu DA speciālistiem (kvalitatīvi sagatavotiem)!
Tad viss būs OK!
Par kādu kvalitatīvi sagatavotu Darba aizsardzības speciālistu var runāt, jo tā ir tikai profesionālās pilnveides izglītība – Skatīt apmācības programmu, kur ir tikai vispaŗīgie jautājumi, lai radītu priekšstatu par darba aizsardzības likumdošanas prasībām, bet ne jau par tiešo darba procesu. Ja neesi labas instrukcijas redzējis, tad nerunā! Visu cieņu Latvenergo darba aizsardzības dienestam,kuram ir vērā ņemamas instrukcijas un ir risku novērtēšanas datorprogramma, bet tādiem komentētājiem kā “Jābrīnās” un “Nav taisnība” šoreiz nav taisnība. Ja arī tu esi no VDI komandas, tad izsaku līdzjūtību. Tāpat, kā skolotājs nav profesija, bet diagnoze, tā arī ….
Nu nevajag jau uzreiz tā, ka neesmu redzējis DA instrukcijas.Varbūt esmu redzējis ļoooooti labas! Bez tam, bez profesionālās pilnveides izglītības, vēl ir arī DA speciālisti ar augstāko izglītību.
Protams, Latvenergo” ir ļoti labas instrukcijas un visa DA struktūra un sistēmakopumā, bet nevajag salīdzināt “Latvenergo” ar nelielu uzņēmumu ar 5 darbiniekiem.
var tik brīnīties par tādu “žurnālistu” savtīgumu, aprobežotību ar kādu tie neiedziļinās apkārt esošajā realitātē…vai ar tas ir tikai konkrētās “osobas” vecuma un vientulības- lasi-dzīvošanas “mucā” sekas, kā saka vecums nenāk viens…
ja būtu paintresējusies, tad dzirdētu, ka tajā pašā vecajā eiropā neviens neaizliedz strādāt virsstundas un tur mūsējie ar strādā 12h katru dienu ar 3 “holidejiem” mēnesī un tas viss oficiāli i strādā tāpēc, ka maksā nopietnu naudu par “overtaimu”; protams arī mums darbadevējs ir gatavs maksāt par virsstundām un darbaņēmējs gatavs arī strādāt, lai nodrošinātu ģimeni, bet redz kāds aprobežots ierēdnis līdzīgi kā šai žurnālistei, kam ģimenes dzīvē ne īpaši veicies, siltā krēslā sēžot un “Vējiem līdzi” par nabaga vergu dzīvi lasot, izdomājis, ka nez kā pasargās strādāt gribošu un par savas ģimenes labklājību domājošu nabaga darba nēmēju pasargāt no tā briesmīgā vergtura-darbadevēja…
lietderīgāk būtu ļaut pašam darbaņēmējam izvēlēties un ar savu parakstu apliecināt cik virstundas strādāt, bet darba devējs ar izvērtētu cik efektīvi un pienācīgi darbinieks veic savu darbu
a par tiem darba aizsardzības speciālistiem smiekli nāk- piemērs galdniecībā ar 10 darbiniekiem, kur saimnieks savu sievu par darba aizsardzības speciālisti ieliek pēc attiecīgo darba aizsardzības kursu formālas beigšanas, kad šamējā pat visparastāko galdnieka darba instrumentu nosaukumus un pielietojumu nezin, bet redz papīros priekš mūsu darba inspekcijas viss kārtībā