Itin bieži vārdiņš ”digitalizācija“ iegūst pat tādu kā negatīvu nokrāsu, īpaši, kad kārtējo reizi atkal jārunā par sabiedrības digitālajām prasmēm jeb neprasmēm un to, kā daža laba iestāde, šķiet, ļaunprātīgi šos apstākļus izmanto. Tā teikt, nav tev elektroniska paraksta vai nemāki to īsti lietot, – pat pasūdzēties tev nebūs ļauts! u.tml. Bet nu, ko tur liegties, ir arī neskaitāmas ērtības, to skaitā mums – žurnālistiem, darot savu darbu. Vien pareizā vārdu kombinācija interneta pārlūkā, un dieva zīmes tur var atrast, to skaitā dokumentus, kas pat vēl pirms gadiem desmit nebija tik brīvi pieejami. Viens piemērs, kas, vismaz kā man šķiet, var itin labi noderēt arī šajā priekšvēlēšanu periodā.
Ja iepriekš deputātu kandidāti varēja diezgan droši paļauties uz to, ka viņu reklāmas avīzītes un citus izdales materiālus, kur apkopoti kvēlākie solījumi vēlētājiem, nez vai kāds nopietni glabās līdz nākamajām vēlēšanām, un tātad – salīdzinās, kas pildīts, kas ne, tad šobrīd vairs tik drošs neviens nevar būt. Proti, atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šobrīd Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā pavisam ērti var pārlasīt 2017. gada vēlēšanu sarakstu apkopotās, bet nerealizētās idejas jeb saīsinātās programmas. Nu, piemēram, Latvijas Zaļā partija solīja, ka Tukumā būs pirts, par ko, starp citu, itin bieži mēdz atgādināt arī mūsu lasītāji. To pašu un papildus – arī jaunu ēku mūzikas skolai savā programmā pieminējusi arī «Nacionālā apvienība». Savukārt «Vienotība» pasolījusi, piemēram, autobraucēju mācību poligonu un – vai manu dieniņ! – brīvpusdienas visos bērnudārzos, kas, kā nu skaidri redzam, nu nekādi nav realizējies. «Tukuma pilsētai un novadam» pagājušo vēlēšanu programmu bija iemanījusies izveidot pavisam nekonkrēti aizplīvurotu, bet tāpat – nez vai jautājums par dzīvokļu fonda paplašināšanu ir būtiski pavirzījies uz priekšu – ne velti to šajās vēlēšanās kā prioritāti min teju katrs otrais deputātu kandidāts! Bet «Latvijas Zemnieku savienība», lai cik tas ironiski šobrīd neizklausītos, solījusi regulāri un pilnvērtīgi atskaitīties par pašvaldības līdzekļu izlietojumu, kā arī veidot diskusiju ar iedzīvotājiem par novadam svarīgiem jautājumiem. Domājams, nav ko šobrīd plašāk izvērst stāstu par to, cik dažkārt grūti žurnālistiem no Tukuma pašvaldības izdabūt jebkādu informāciju, ja vien, protams, tā nav bijusi kāda oficiāli izsludināta spalvu pucēšana. Un grūti noticēt, ka iedzīvotāju vairākuma pieredze šai ziņā būtu bijusi pozitīvāka…
Protams, protams, reizēm tas ir objektīvu apstākļu kopums, kas vienu vai otru pasolīto lietu deputāta kārtā vai, vēl labāk, kādā algotā pašvaldības amatā ietikušajiem liedz līdz galam izpildīt. Tomēr reizēm atkal šķiet, ka programmas mēdz būt veidotas nu tā – pa roku galam, nemaz nedomājot tur visu sasolīto kādreiz tiešām arī izpildīt. Taču vēlētājiem arī tas var būt viens no atskaites punktiem, kā izvērtēt, kuram sarakstam īsti savu balsi vēlēšanās atdot. Un, jā, – interesēties dziļāk un pamatīgāk, ne tikai paļauties uz šiem neskaidrajiem solījumiem, īpaši ņemot vērā faktu, ka topošo deputātu sasaukumam būs jau dubultlielāka vara un plašāka saimniecība, novadiem apvienojoties.
