Mūsu kaimiņi metuši izaicinājuma cimdu – igauņu pamatskolas izglītība atzīta par labāko Eiropā un par trešo labāko pasaulē. Tā konstatēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA; lasiet saudzīgi!) veiktajā pētījumā.
Mediji ziņo, ja Latvijas 15-gadnieku zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinībās ir vērtējamas vidējā OECD valstu līmenī, bet lasīšanā tik labi nesokas. Pētīju skaitļus no visām pusēm, bet apstiprinājumu šādai informācijai nevarēju atrast. Spriediet paši: dabaszinātnēs iegūti 490 punkti (OECD vidēji: 493), lasīšanā – 488 (493), matemātikā – 482 (490). Tātad vairāk punktu līdz vidējam līmenim pietrūkst matemātikā, nevis lasīšanā. izrādās no 2008. līdz 2011. gadam īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts arī nav palīdzējis strauji uzlabot matemātikas apguvi. Latviešu valodas skolotāji par tādu greznību kā mērķtiecīgu, modernu programmu var tikai sapņot, jo valsts gādā vienīgi par to, lai cittautiešus iemācītu runāt latviski, tai īpaši nerūp latviešu kā dzimtās valodas apguves pilnveidošana.
Pēc ministra K. Šadurska domām, pētījums liecina, ka izglītības sistēmā valda stagnācija, bet patlaban sāktās pārmaiņas izglītības sistēmā esot uz pareizā ceļa. Ceru, ka igauņi Šadurska kungu pārliecināja – garais brīvlaiks un mācību uzsākšana no septiņu gadu vecuma nav šķērslis pasaules līmeņa izglītībai. Ministrs arī konstatējis, ka lauku skolas esot kā akmens kaklā – pilsētu skolu rezultāti atbilst Singapūras (1.vieta pasaulē) līmenim, bet lauku skolas atpaliek par 40 punktiem, tas ir, par veselu mācību gadu. Man ir risinājums – varbūt tieši lauku skolās sākt mācības no sešu gadu vecuma, lai līmenis izlīdzinātos? Papildu izdevumi, ja gribēsim panākt kaimiņus, būs vajadzīgi jebkurā gadījumā – piemēram, Igaunijā lauku skolotājiem tiek sniegts papildu finansiāls atbalsts.
Iepriekšējā OECD pētījumā (2012) secināts, ka Latvijas skolēni nav tik priecīgi kā citās valstīs. Bet vēl mazāk laimīgi viņi esot Somijā un Igaunijā. Tomēr tas nav traucējis uzrādīt augstus sasniegumus. Radiointervijā K. Šadurskis arī sacīja, ka ikvienam skolēnam ir tiesības uz interesantām mācību stundām. Vai Somijā un Igaunijā mācību stundas visumā ir interesantas, vien grūtsirdību izraisošas? Kā panākt, lai skolēnos prieku radītu ne tikai rotaļāšanās, bet arī gandarījums par sava slinkuma un kompleksu pārvarēšanu? Starp citu, pētījumā konstatēts, ka mācību stundās, kurās tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, skolēni sasniedz zemākus mācību rezultātus. Ups! Ko nu – atgriezties veco, labo laiku drošajā klēpī vai samierināties ar izglītības kvalitātes pazemināšanos?
Tik izglītots lai spētu saprast kas ir labāk un kā nonākt pie tā lai atrastu to laimi vai arī kā tu sauc to uz ko tu tiecies.